PAR DZEJAS KRĀJUMU "MEKLĒJUMI" (1959)
".. lasītājs atrod 2 nodaļas. Pirmo autore veltījusi dzimtenei, strēlniekiem, karavīriem, bet otru, ko apzīmējusi vēl reizi ar to pašu visai grāmatai doto nosaukumu – Meklējumi, veltījusi intīmiem pārdzīvojumiem, galvenokārt mīlestībai. Pirmās nodaļas sākumu varētu nodēvēt par apceres liriku - tur galvenokārt trimdinieka skumjas un ilgas pēc tālās dzimtenes. [..] Par saturu runājot – pavīd spilgta izteiksme, maz vārdos ielikts daudz domu un jūtu. [..] Vismaz tiem lasītājiem, kam patīk skaidra doma, koncentrēta izteiksme un daiļums tā "vecmodīgajā" nozīmē, Valentīnas Hermanes-Daly dzeju krājums būtu ieguvums".
Millere, Antonija. Tēvzemei un mīlai.
Laiks, 1960, 4. jūn.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "VISS NEIZGAIST" (1963)
"Valentine Hermane tiešām ciena pārbaudītas dzejas tradīcijas un [..] krājumā viņa bieži atkāpjas no klasiskajām formām, tad arī brīvajā pantā viņa tomēr stingri ievēro ritmu. "Viss neizgaist" saturā patriotiskā un mīlestības lirika. Patriotiskajā dzejā parasti viegli iezogas klišejiskas frāzes. Bet Hermanei arī šajā nodaļā vietumis pavīd daži autobiogrāfiski pārdzīvojumi. Citādi viņas sniegums šajā novadā nav izcils, bet patīkami konstatēt, ka ir dzejnieki, kas joprojām cenšas to kuplināt. Hermanes mīlestības lirikas savukārt ir kvēla kā vasaras svelme. Savās izjūtās un pārdzīvojumos dzejniece ir loti vaļsirdīga un atklāta. Visumā – ja salīdzina šo krājumu ar Hermanes pirmo grāmatu – progress ir nenoliedzams. Atliek vēlēties, lai dzejnieces augšupceļš turpinātos arī nākotnē"
Čaks, Raimunds. Otrais krājums. Laiks, 1963, 7. dec.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "BEZ TEVIS" (1970)
"Valentines Hermanes dzeja ir tālu no konvencionālām formām, lai gan ik rindu nāk ar lielo burtu. Arī no "modernisma" viņa ir tālu, kaut daudzos dzejoļos ir vienvārdu rindas. Valentine Hermane ir – viņa pati. īsts dzejnieks nav ne klasicisma, ne modernisma kalps. Viņš ir suverēns. Arī Valentine Hermane ir suverēna. Ar vienkāršos vārdos izteiktiem pārdzīvojumiem un atziņām viņa ir radījusi hermaniskā stilā rakstītus dzejoļus ar paliekamu vērtību. [..]. Ļoti spēcīga Valentine Hermane ir emociju un redzes gleznās, kas viņas dzejoļiem piešķir dzīvības spraigumu un krāsainību."
Apse, Arnolds. Daugavas vanagu dzejniece.
Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 2, 1971.