Valdis Rūja

1945: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Dziesma mātei" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (ar pseidonīmu Valdis Mētra).

Dzejoļu krājumi

1955: pirmais krājums – "Lāstekas krīt" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Viršu vainags" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Rītdienas silueti" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Skaņām piebērta pasaule" (Liesma).
1969: "Gravīras" (Liesma).
1972: "Vecie puikas" (Liesma).
1974: dzejoļu cikls "Stalti jāja karavīri" (Liesma).
1976: "Deviņzirnis" (Liesma).
1983: "Savi puikas" (Liesma).
1986: "Pie blāzmas turies" (Liesma).
1987: "Mēnesstars" (Liesma).
1994: "Ielu muzikanti" (Sol Vita).
2017: "Savvaļas ziedi" (Valdis Kriķis).

Tēlojumi un apraksti

1971: "Ceļš uz leģendu" (Liesma).
1973: "Bērnības līčos ievas zied" (Liesma).
1974: "Dzērvenes sniegā" (Liesma).
1977: "Varavīksne pār Mūsu" (Liesma).
1980: "Zilākalna ceriņi" (Liesma).
1987: "Kur esi, mana Beverīna?" (Liesma).
1998: "Daugavas sargi" (Dižģimene).
1999: "No zobena saule lēca" (Dižģimene).
2008: "Ganupuikas piedzīvojumi Rīgā" (Sol Vita).

Teiksmas un balādes
1995: "Sudraba zvans" (Rota).
1998: "Raibā grāmata" (Preses nams).


Memuāri
2000: "Kas to Rīgu dimdināja" (Mācību apgāds).
2001: "Ozoli vēl Latvijā" (Mācību apgāds).

Lugas

1961: jaunības teiksma piecos tēlojumos "Dimantlāpsta" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Godalgas un goda nosaukumi
1987: LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1993: Latvijas valsts Nopelniem bagātais izglītības darbinieks (sakarā ar 65. dzimšanas dienu)
1992: prēmija – 3. vieta "Daugavas Vanagu" centrālās valdes kultūras nozares rīkotā patriotiskās dzejas konkursā, Toronto, Kanādā.

Par Valda Rūjas literāro darbību

"Valda Rūjas ienākšana literatūrā 40. un 50. gadu mijā notika dzejas attīstībai nelabvēlīgā laikā, kad tika noliegta cilvēka subjektīvo pārdzīvojumu atklāsme, dominēja prasība pēc pozitīvisma, optimistiska dzīves attēlojuma. Šī dogma noteica arī Rūjas dzejas patētiski abstrakto raksturu. Labākajā daļā (aktieriem, māksliniekiem u.c. veltītajos ciklos, čigānu motīvos, satīrā) tēlojums konkrēts, izteiksmīgs. Gaiša, sirsnīga lirika mijas ar drastisku humoru, zobgalīgu ironiju. Īpaša vieta daiļradē strēlnieku tēmai un aprakstiem, kuros dominē atmiņas un tēlojumi par dzimto Tālavas novadu."

Vārdaune, Dzidra. Valdis Rūja. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Valdis Kriķis

Valdis Mētra, Valdis Viesturs

–1949
Dailes teātris
Rīga
Beidzis Dailes teātra 2. dramatisko studiju.

–1947
Rūjienas vidusskola
Rūjiena

1947–1951
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Strādājis par aktieri.

1951–1960
Latvijas PSR Radiokomiteja
Rīga
Strādājis par redaktoru.

1960–1962
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Karogs".

1962–1965
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Direktors.

1965–1967
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Direktors.

1967–1969
Rīgas traleru un refrižeratoru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Direktors kultūras namā "Ziemeļblāzma".

1969–1988
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors.

1956–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1990–2020
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs.

Aleksandra Fadejeva sudraba medaļa
Medaļa piešķirta par grāmatu "Strēlnieku zeme".
1985

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1987