Valdis Mežezers

Dzimis lauksaimnieka Jāņa Štelmahera ģimenē.

1940: maijā latviskoja savu uzvārdu un turpmāk lietoja - Valdis Mežezers.

1940: apprecējās ar Ēriku Albiņu.
1940: decembrī ordinēts par mācītāju.

Pirmā publikācija
1928: dzejolis "Bethovena 8. zimfonija" izdevumā "Sidraba Zvani" 1. numurā ar Valda Štelmachera vārdu; nākamie dzejoļi sākot ar 1932. gadu.
1934: publicēts pirmais īsprozas darbs - Ziemassvētku novele "Baltā nakts" "Skolu Dzīve" 4. numurā.
1940: pirmo reizi pie publicēta dzejoļa parādās jaunpieņemtais uzvārds - Mežezers.

Apgādā "Ceļš" līdzās savām grām. izdevis arī Kārļa Ābeles (1896-1961), Pētera Aigara, Annas Brigaderes, Pētera Ērmaņa, Kārļa Ieviņa, Jāņa Klīdzēja un Viļa Plūdoņa darbus.

Literārie darbi
"Ziedēja ābele" un "Vasara lauksētās", lugas mašīnrakstā, izrādītas Latvijā 1942. un 1943. gadā.
1942: izdevumā "Darbs un Zeme" Nr. 8, 15. aprīlī publicēts skolnieku lugas 3 cēlienos 2. cēliens "Uzausa rīts"

1946: "Gaišā gaita", kulta dziesmas (atkārtoti 1948).
1946: "Trimdas grāmata", dzejas.
1947: "Eža un zaķa skriešanās", bērnu luga.
1977: "Sirds ko dziļi iemīlēja", dzejoļi un dziesmas.
1980: "Sirds ko dziļi iemīlēja", II grāmata sagatavošanā Vaidavas izdevniecībā; vienā nodaļā dziesmas ar notīm.
Angļu valodā
1956: "God and Man", sermons and meditations.
1957: "The Great Light", sermons and meditations.
1953: "And We Are There", play, 5 scenes.
1975: The Herrnhuterian Pietism in the Baltic", doctorial dissertation abbreviated.

Valda Mežezera dzeju komponējuši Viktors Baštiks, Haralds Berino, Jānis Cīrulis, Jānis Mediņs, A. Melli, Voidemārs Ozoliņš, Arvīds Purvs, Ed. Šenfelda un J. Sieriņš.

Par dzejas krājumu "Gaišā gaita" (Vircburga, 1946)
"Dziesmas sacerētas, piemērojot pazīstamām baznīcas dziesmu meldijām, meldiju norādījums likts grāmatiņas beigās. [..] Bet Mežezera kulta dziesmas radušās ārkārtīgos apstākļos un domātas ārkārtīgam laikam. Tās ir trimdas laikmeta dziesmas, tā laikmeta, kad svešumā klīdinātiem latviešiem spilgtāk iestarojas reliģiskā gaisma, aug reliģiskās alkas. Arī Mežezera dziesmās vienojas reliģiskā izjūta un sāpes par tautu un dzimteni. [..] Mežezera dziesminieka (un arī cilvēka) sejai svinīgas nopietnības vaibsti. Vai Mežezers runā, vai lasa priekšā savus vai citu autoru dzejoļus, vienmēr balss noskaņā kaut kas svinīgi priesterīgs. Laikmets spējis piešķirt šim svinīgumam pārdzīvojuma spēku. Trimdinieka atziņas, dzimtenes mīlestība dara vērtīgus arī Mežezera laicīgos dzejoļus (Latviešu gods, Taisnība). Autors jau labi pārvalda formu. To liecina laicīgie dzejoļi antīkajos pentametros, ko Mežezers allaž lieto ar atskaņām, sekmīgi veikdams grūto uzdevumu."

Ērmanis, Pēteris. Gaišā gaita. Ceļš, 1946, Nr. 5.

dzejnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
teologs

Valdis Kristaps Štelmachers

Tērvetes pamatskola
Tērvete

Baltimora
Studē filozofiju, teoloģiju un literatūru Dž. Hopkinsa universitātē.

1936
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Jelgava
Beidza mācības.

1936–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Teoloģijas fakultātē.

1936–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Teoloģijas fakultātē.

1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējis disertāciju "Mācītāja personība un darbs" un ieguvis lic .theol. grādu.

1961
Filadelfija
Ar maģistra grādu baznīcas vēsturē beidza studijas Tempļa universitātē.

1964
Amerikas Savienotās Valstis
Aizstāvējis disertāciju "The Hernhuterian pietism in the Baltic." ("Hernhūtiešu piētisms Baltijā..", grām. 1975) Berean teoloģijas augstskolā Kanzasā, ieguvis doktora grādu.

Jelgava
Darbojās Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņu literārā ārpusskolas pulciņā "Vilnis".

1940–1944
Penkules pamatskola
Penkules pagasts
Latviešu valodas skolotājs.

1942
Penkules pagasts
Apstiprināts par Penkules draudzes mācītāju.

1945–1949
Vircburga
Latviešu valodas skolotā latviešu bēgļu ģimnāzijā Vircburgā.

1945–1948
Mēnešraksts "Ceļš" (1945–1948)
Vircburga
Izdevējs un redaktors.

1945–1948
Apgāds "Ceļš"
Vircburga
Vadītājs un izdevējs.

1960
Ziemeļkarolīna
Dzīvoja kopš 1960. gada.