Valda Dreimane

Dzimusi virsnieka Teodora Dreimaņa (dzimis 1904) un Ērikas Dreimanes ģimenē. Māsa Maira Dreimane gleznotāja.
1944: ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kopš 1951: dzīvoja ASV.

Literārā darbība

1961: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 29. numurā.

Literārie darbi
1970: dzejas krājums "Ūdens raksti".
1977: dzejas krājums "Kad bēg putni".
1993: dzejas izlase "Tam neaizsargātam namam, kas sirds".

1967: ieguvusi doktores grādu, aizstāvot disertāciju "Bertolds Brehts un Kristofers Mārlovs".

Publicējusi literatūrkritiskus un literatūrteorētiskus rakstus un esejas latviešu un angļu valodā par Aspaziju, Krišjāni Baronu, Aleksandru Čaku, latviešu folkloru, kā arī par Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Aivara Kalves, Gunara Saliņa, Linarda Tauna, Baibas Bičoles, Astrīdes Ivaskas un citu rakstnieku daiļradi.
Latviešu valodā publicēti raksti galvenokārt žurnālos "Labietis" un "Jaunā Gaita".

Par dzejas krājumu "Ūdens raksti" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1970)

"Valda Dreimane savā grāmatā izsaka latviešu dzejniekam raksturīgo tuvumu dabai dažkārt pat saplūšanu ar to. [..] Grāmata iedalīta piecās nodaļās, un tuvums dzīvības straumei jo sevišķi izpaužas pirmajās divās, kā to izsaka arī nodaļu virsraksti: Es labāk vēl dzīvībā degšu; Uz sliekšņa starp lietu un sauli. Treša nodaļa: šķemba akmens Daugava no jauna apliecina ticību pārlaicibai: "Kad dzīvošu otru reizi, es būšu šķemba akmens Daugavā." (45) šai nodaļā ir skaisti dzejoļi Kurzemes pūpolkoki un Vidzemes sēta ar aizredzi par ieplūšanu dzimtenes dabas elementos. Blakus šiem dabas un tēvzemes motīviem grāmatā ir laba daļa mīlestības un citu individuālu pārdzīvojumu tematikas kas arī parasti izteikta ar dabas un dzīvības ornamentiku. Valda Dreimane lieto brīvo pantu ar teikumu, kam ir kāpjoša intonācija, jo loģiskais uzsvars parasti novietots teikuma beigās. Viņa nemeklē sevišķus jauninājumus, viņas grāmatā lasītājs nesastapsies ar mīklām, bet viņas gleznas ir svaigas un vārdi patiesi. Viņas tēlojuma līdzeklis nav tik daudz epitets kā dinamisks teikums un paplašināta glezna. Viņas dzejas spēks jo sevišķi atraisās pacilājumā, apskurbumā, kā grāmatas beigu dzejolī vai ciklā Par ezeru jūru un putniem. Desmit gadu posmā radusies, šī grāmata piesaka ļoti nopietni vērtējamu dzejnieci, kurai ir sava seja un mūsu jaunās lirikas izteiksmes līdzekļi."
Andrups, Jānis. Valda Dreimane. Ceļa Zīmes, Nr.48 (01.07.1971)

Par dzejas krājumu "Kad putni bēg" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1977)

"Jau Valdas Dreimanes pirmajā. 1970. gadā izdotajā dzejoju krājumā Ūdens raksti izcēlās tuvības apjauta ar dabu, ar savu tautu, ar mīļotu cilvēku. Jaunajā krājumā "Kad bēg putni" šī izjūta kļuvusi apgarotāka, daudz dziļāka, un tas ir liels solis uz priekšu. Galvenais pārdzīvojums te ir pamatos un būtībā viss ir vienots. Zīmīgi to izceļ dzejnieces bieži lietotais dzejas tēls —koks. kur sakne un galotne, lapas un ziedi un putnu pieskaršanās zariem ir kaut kas dziļi sakarīgs. Dzejnieces dvēselīgā spēja iejusties brīžiem šķiet it kā astrāla, caurspīdīga, tā var neredzama iegrimt līdz saknēm, iespiesties līdz sirdij visā, kas ap viņu un savukārt visam, kas ap mums, tā ļauj ieplūst sevi. [..] Dabas norises, piem., gadalaiki, nakts un dienas nomaiņa šai dzejā iegūst fascinējošu, it kā dzīvas, cilvēcīgas būtnes atspulgu. [..] Vienotības, tuvības pārdzīvojums Valdas Dreimanes dzejā tikpat spilgts arī dzejoļos ar Latvijas likteņa, Latvijas dabas, Latvijas cilvēku motīviem. Reti kur atradīsim par šo tematu dzeju ar tik daudz smeldzīga sāpīguma, nebeidzamas mīlestības, neviltotas sirsnības un pirmreizīgi skaistām dzejas gleznām! [..] Valdes Dreimanes dzejoļi rakstīti brīvajā pantā bez liekiem formas greznojumiem. Retumis ieskanas pa aliterācijai. [..] Šī ir skaista un augstvērtīga dzeja, kuras pievilcība ir dziļu un smalku emociju un īpatas, bagātas iztēles apvienojums."
Valtere, Nora. Neviltotas sirsnības gleznas. Laiks, Nr.4 (13.01.1979)

Valda Melngailis

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Kad bēg putni".
1979

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par Minsteres Latviešu ģimnāzijas mācību programmas vadlīniju sekmīgu izstrādāšanu.
1992