Uldis Siliņš

Tēvs – sabiedrisks darbinieks un režisors Mārtiņš Siliņš, māte – skolotāja Elza Siliņa.

1962: salaulājies ar Ilzi Viļumu (1930–2017).
1992: pensionējies.

Valters Grīviņš par Uldi Siliņu, skat.: https://www.historia.lv/personas/silins-uldis
Latvijā uzņemta dokumentāla filma "Ulda Siliņa pasaulē" (Latvijas Valsts Televīzijā, Ģirta Nagaiņa režijā).

LITERĀRĀ DARBĪBA

1955: pirmās publikācijas laikrakstā "Austrālijas Latvietis".
1955: pirmās publicētās atmiņas ar nosaukumu "Zem Dienvidu krusta": pajautra vēstule no Austrālijas, kurā rakstītājs atskatās uz Vācijas nometņu laiku; publicēta laikrakstā "Latvija" 6. augustā.
1957: pirmās feļetonu publikācijas laikrakstā "Austrālijas Latvietis".

1958: uzņēmās vadīt Sidnejas latviešu teātra literāros vakarus.
1958: pirmo lugu "Ganuzēns un Jods" uzrakstījis Sidnejas teātrim Austrālijas latviešu Kultūras dienām.
Teātra vajadzībām rakstījis humoristisku skeču sēriju "Kaleidoskops" (kopš 1962), kurā izmantojis vēsturiskas situācijas, populārus literārus tēlus, savijis tos ar sava laika realitāti.

LITERĀRIE DARBI
2015: Atskatīties, pasmaidīt : autobiogrāfiskas piezīmes (1930-1945) (Rīga: Zvaigzne ABC); klausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/uldis-silins--atskatities-un-pasmaidit.-pirmatskanojums.a123468/ - stāsts par režisora, aktiera, pedagoga un dramaturga Ulda Siliņa bērnību. Lasa Mārtiņš Egliens. Režisors Valdis Lūriņš. Muzikālais noformājums – Valdis Zilveris. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. 2019. gada ieraksta pirmatskaņojums.

Ulda Siliņa lugu sērija (1997–1998):
1998: pasaka vairākos stāstījumis "Aija žūžū, lāča bērns" (Rīga: Ievanda).
1998: pasaka 8 ainās "Didzis un sargeņģelis" (Rīga: ievanda).
1998: vingrinājums minorā 2 cēlienos "Ir akmeņi raud" (Rīga: Ievanda).
1998: luga divos cēlienos un divās ainās "Kade pārnāksi, bāleliņ" (Rīga: Ievanda).
1998: spēle 3 cēlienos un 7 ainās "Ķemermiestiņā" (Rīga: Ievanda).
1998: spēle ar dziesmām 3 cēlienos un 13 ainās "No Kurzemes bērniņš biju" (Rīga: Ievanda).
1998: luga 3 cēlienos un 6 ainās "Pilsoņa Avota lieta" (Rīga: Ievanda).
1998: farsiska luga 3 cēlienos un 2 ainās "Precinieks" (Rīga: Ievanda).
1997: luga bērniem "Šurturitnekuršistasitnekas" (Rīga: Ievanda).
1997: luga 3 cēlienos un 18 ainās "Zem Dienvidu krusta" (Rīga: Ievanda).
1997: komēdija 3 cēlienos un 2 ainās "Vēstules no dzimtenes" (Rīga: Ievanda).


1984: lugu krājums "Kade pārnāksi, bāleliņ".
1977: Letiņi nezudīs : humoristisku īsuzvedumu krājums (Sidneja: RA apgāds).
1969: humoristisku skeču krājums "Konservēts latviskums".
1969: bērnu lugu krājums "Spēlēsim teātri" (1-2, kopā ar Elzu Siliņu).

2019: Zem Dienvidu krusta: kultūrvēsturiskas atmiņas; 4. daļa: 1980-1993 (e-grāmata; Rīga: Apvārsnis).
2019: Zem Dienvidu krusta: kultūrvēsturiskas atmiņas; 3. daļa: 1970-1979 (e-grāmata; Rīga: Apvārsnis).
2017: Zem Dienvidu krusta: kultūrvēsturiskas atmiņas; 2. daļa: 1960-1969 (e-grāmata; Rīga: Apvārsnis).
2016: Zem Dienvidu krusta: kultūrvēsturiskas atmiņas; 1. daļa: 1950-1959 (e-grāmata; Rīga: Apvārsnis).
2005: Reiz UNRRAs laikos, reiz IRO dienās: 1945-1950 (e-grāmata; Rīga: Publicētava).

2002: Mēs esam carnikavieši : pastaiga pa novada vēsturi, 1211.-1944. (Rīga: Elpa; atkārtoti citi izdevēji: 2012, 2018).

Dziedājis Sidnejas latviešu biedrības jauktajā korī.
Piedalījies Sidnejas Latviešu teātra izrādēs, sākot ar 1951. gadu.
Spēlējis volejbolu sporta kopas "Auseklis" vienībā.

PAR ULDI SILIŅU

"Austrālijā dzīvojošā autora vārds nav svešs arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Arī DVTK ir lietojis viņa spalvai piekrītošus materiālus, jo bez lugām U. Siliņam ir prāvs krājums humoristisku un satīrisku skeču. Pretstatā tām Šiliņš raksta nopietnas lugas, kurās risina dziļas problēmas un kuru inscenēšana ne katram trimdas ansamblim pa spēkam. Daļēji ar to izskaidrojams, ka šī Austrālijas rakstnieka pēdējā laikā rakstītās lugas nav pārāk bieži spēlētas, ja atskaita Sidnejas latviešu teātra iestudējumus, kuros ir izrādīta lielākā daļa no U. Siliņa lugām. Viņa darbi prasa no režisora un aktieriem jau zināmu gatavību teātra mākslā. Uldi Siliņu var uzskatīt par vienu no labākiem pašreizējiem latviešu lugu rakstniekiem trimdā. Ar apbrīnu jāseko viņa dažādo lugu sižetu izvēlei. Siliņš raksta lugas ar dzīviem dialogiem un raitā un literārā valodā un ar izpratni, kā režisors un aktieri viņa darbu varēs iedzīvināt uz skatuves."

J. F. Uldis Siliņš. Aktieris un autors. Latvija Amerikā, 1986, 1. febr.

"[..] pretstatā humora pilnajām mazajām ludziņām jeb skečiem U. Siliņa talants atklājies arī pavisam citā virzienā - tās ir asa, skaudra dramatisma piesātinātas drāmas, kuru darbība rit dažādās zemēs un dažādos vēstures laika griežos. Drāmā "Ķemermiestiņā" (1966) atviz latviešu strēlnieki un leģendārā Ķemeru Anniņa pirmā pasaules kara laikā. Drāmas "Kade pārnāksi, bāleliņ" (1984) dramatiski piesātinātā darbība rit pēc otrā pasaules kara Meksikā. Savukārt lugā "Pilsoņa Avota liela" (izrādīta 1974) U. Siliņš centies atainot izsekošanas un baiļu atmosfēru Rīgā sešdesmitajos gados. Lugas "ir akmeņi raud" (1984) notikumi raisās Latvijā 1943. gadā. [..] Drāmu "Ir akmeņi raud" gribas uzlūkot par Ulda Siliņa labāko dramatisko darbu, katrā ziņā tas ir spilgts un savdabīgs darbs.

Hausmanis, Viktors. Trimdas lugas. II. Rīga: Zinātne, 1995, 15. lpp.

PAR LUGU KRĀJUMU "KADE PĀRNĀKŠI, BĀLELIŅ" (Sidneja, 1984)

"Nule LPB Austrālijas kopas un Sidnejas latviešu biedrības apgādā iznākušā lugu krājuma "Kade pārnāksi, bāleliņ" autors Uldis Šiliņš trimdas teātra mīļotājiem jau sen vairs nav nekāds svešinieks – 1930. gadā Rīgā dzimušais trimdinieka psihes izzondētājs un trimdas garīgo bateriju uzlādētājs jau kopš 1951. gada ir sekmīgi darbojies kā aktieris, režisors, lugu autors un feļetonists vienā persona. Viņa daudzplākšņainā darbība neizslēdz bērnu lugas, skečus un zobgaļa garā sacerētus kaleidoskopus par dažādām trimdas nebūšanām. [..] Siliņam ir vajadzīgais skatuves nervs, kas rada lugas spriegumu. Visas lugas ir vispirms paša autora personīgi izspēlētas un lampu drudzī (ja viņam vispār tāds ir) pārbaudītas. Tikai kad tās izturējušas šo stingro pārbaudi prožektoru un kolēģu kritikas krustugunīs (uz režisora vai aktieru ieteikuma ne viena vien vieta atkārtoti pārstrādāta, ka atzīstas pats autors), tās piedzīvo iestudējumu."

Silkalna, Selga. daudzplākšņaina dramatiķa devums. Latvija, 1984, 16. jūl.

PAR AUTOBIOGRĀFISKO PIEZĪMJU GRĀMATU "ATSKATĪTIES, PASMAIDĪT" (Rīga, 2015)

"Uldim Siliņam ir īpatnējs, bieži pašironijā tverts humora stils: lakonisks, trāpīgs – līdz melnā humora līmenim. Aprauti teikumi, tiešas frāžu bultas, kas subjektu neievaino "nāvīgi”, bet tam arī neglaimo. Ulda spējas pasmieties par sevi un līdz ar to aizraut klausītāju/lasītāju smiekliem līdzi, attaisno asās humora "bultas”, kas vērstas pret kādu citu "upuri”. Publikai Uldis savu humoristisko tekstu pasniedz ar ļoti nopietnu ģīmi. Ulda sejas izteiksme jau vien rosina skatītājus uz smiekliem. Lai arī lasot Ulda piezīmes, pats runātājs nav acu priekšā, tomēr viņa īpašā balss un intonācija ir dzirdama tekstam cauri. [..] Uldis ir bijis īsts Carnikavas zēns, kas par zvejošanu, laivām, tīkliem, nēģiem zina pat vairāk nekā Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcas, un var vārdnīcu nepilnības atspēkot. Atmiņu piezīmēs ir Carnikavas tālaika ēdienu apraksti, gan ar zivīm gan bez zivīm, un tos lasot, mutē saskrien siekalas, un apraksti tevi tā iekārdina, ka vari pat sajust maizes smaržu, kas nule kā izvilkta no malkas krāsns. [..] Savās autobiogrāfiskās piezīmēs Uldim vielas ir daudz, bet reti kāds piezīmju temats ir garāks par dažiem paragrāfiem, lappusēm. Apraksti par mazpulkiem, pionieriem, par kāzām, bērēm, iesvētībām, kristībām, zaļumballēm, Lieldienu priekiem, Vasarsvētkiem, Jāņiem, siena pļaujām, zvejošanu, reņģu žāvēšanu izraisa lasītāja interesi, tomēr rodas vēlme, ka daži no tematiem būtu veidoti kā īsstāsti. Piemēram, Jaunzemnieka Tomsona meitas Gustes likteni un lietā saistītos notikumus Uldis ir netieši licis pamatā savai lugai Ir akmeņi raud."

Apele, Anita. Siliņa pieraksti. Jaunā Gaita, Nr. 285, 2016.

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par nopelniem teātra mākslā, īpaši par lugu "Pilsoņa Avota lieta".
1976

Spodra Klauverta fonda balva
1989

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007