Uldis Ģērmanis

Dzimis aktiera Jāņa Ģērmaņa ģimenē, māte – dziedātāja Auguste Ģērmane (dzimusi Brechmane), mātes māsas: dziedātāja Milda Brechmane-Štengele un Nacionālā teātra aktrise Alīse Brechmane.
1919: atgriezies Latvijā.

Studiju laikā aktīvs sportists, vairākkārtīgs Latvijas meistars volejbolā (sākumā LSB, vēlāk US sastāvā). 1939. gada augustā spēlēja Latvijas volejbola izlases vienībā, kas Vlll studentu olimpiādē Monako izcīnīja zelta medaļu.
Precējies ar Mirdzu Ģērmani (dzimusi Turss).
1945. gada 8. maijā, pārģērbies sievas mātes dotā siltā Vidzemes vadmalas uzvalkā, ar Latvijas pasi kabatā, ar vienu no pēdējām laivām atstāja degošo Liepāju un laimīgi sasniedza Zviedrijas krastus Kalmārā. Sākās trimdinieka dzīve. Ģimenei, ieskaitot tēvu, laimējās apvienoties. Latvijā palika māte ar mātes māsām.
Pirmie trimdas gadi pagāja grūtā izdzīvošanas un pielāgošanās cīņā; strādāja par mežstrādnieku Vermlandē un viesmīli Stokholmā.

1966: ar Zviedrijas militārās vēstures fonda stipendiju viesojās Rīgā; nolūks bija materiālu vākšana topošajai disertācijai par latviešu strēlniekiem, par pulkvedi Jukumu Vācieti, iepazīšanās ar vēstures pētniecību Latvijā tā laika apstākļos; vēlāk tapa Rīgas piezīmes "Zili stikli, zaļi ledi" (1968).

1980: pensionējies.

1937: pirmā zinātniskā publikācija – "Bolderājas muitnīcas dati par Jelgavas ārējo tirdzniecību 1692. – 1699. g." ("Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls", 3. numurā.
Zinātniskie darbi, galvenokārt par 20. gs. Latvijas vēsturi, Latvijas sociālpolitisko dzīvi, īpaši par latviešu strēlniekiem, publicēti grāmatā "Pa aizputinātām pēdām" (1956), doktora disertācijā, kā arī daudzos rakstos periodikā latviešu, zviedru, angļu un vācu valodā.
Latvijas vēstures tēlojumi darbā "Latviešu tautas piedzīvojumi" (1959, Rīgā 1990) ataino latviešu vēstures ceļu no senvēstures laikiem līdz 20. gs. 2. pusei un pieder gan pie vēstures pētījuma, gan literārā žanra. Ceļojuma aprakstiem "Zili stikli, zaļi ledi" (1968, par Rīgu), "Tā lieta pati nekritīs" (1971, par Ameriku), "Tālu tālumā, lielā plašumā" (1977, par Austrāliju) raksturīgs plašs faktu materiālu par latviešu dzīvi Latvijā un pasaulē.
Pamfletos un satīrās par sovjetizēto Latviju un padomju ideoloģiju krājumā "Zināšanai" (1985), "Laikmeta liecības. 10 gadi (1977 – 1986)" (1988, ar Dr. Ulafa Jāņsona pseidonīmu) raksturīgs sarkastisks padomju totalitārisma, nomenklatūras ideoloģijas primitīvisma skatījums.
Rakstos par Latvijas 20. gs. vēsturi krājumā "Ceļā uz Latviju" (1990) latviešu sociālās un nacionālās cīņas vērtētas Eiropas un Krievijas vēstures kontekstā.
Publicistisks raksturs brošūrai "Izvērtēšanai" (1987).



Akadēmiskā izaugsme
1953: filozofijas maģistra grāds vēsturē, politiskajās zinībās un ģeogrāfijā.
1965: filozofijas licenciāta grāds vēsturē.
1974: vēstures zinātņu doktors, aizstāvēdams disertāciju “Pulkvedis Jukums Vācietis un latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā un Oktobra revolūcijā" (publicēja vācu valodā).

Vēsturnieka darbība ietver divas galvenās ievirzes: Latvijas neatkarības idejas attīstība un latviešu strēlnieku cīņas. Pētījumi un apcerējumi ir iespiesti rakstu krājumos Res Baltica, Acta Baltica, Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten, Journal of Baltie Studies un dažādos periodiskos izdevumos: Universitas, Jaunā Gaita, Treji Vārti, Latvija Šodien, Tilts, Brīvība, Via Nostra, Raiņa un Aspazijas gada grāmata, Dzimtenes kalendārs u. c. Daudz rakstu trimdas un zviedru prese.

1951./53: asistents Stokholmas universitātes Ģeogrāfijas institūtā.
1954./56: Vēstures un Ģeogrāfijas skolotājs Sigtunas ģimnāzijā.
Sākot ar 1957. gadu, vēstures un sabiedrisko zinību skolotājs Solnas (Stokholmas ziemeļu piepilsētas) valsts ģimnāzijā.
Kopš 1967: lektors (virsskolotājs).

Publicējis par šīm un Latvijas problēmām lielāku skaitu rakstu zviedru presē. Lasījis referātus par vēsturiskiem, politiskiem un literāriem tematiem tautiešiem Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā (arī Rīgā 1966., 1991. un 1995. gadā).

Guva ievērību Zviedrijā kā Austrumeiropas un PSRS modernās vēstures lietpratējs un sovjetologs. Kopš
1978: konsultants un lektors Zviedrijas aizsardzības resora, lasīja lekcijas Zviedrijas Militārā akadēmija. Ar savām zināšanām un erudīciju deva ievērojamu ieguldījumu Zviedrijas valsts labā. Kā politologs un Austrumeiropas vēstures speciālists 1982: vieslektors Rietummičiganas universitātē ASV un 1988., 1990./91: lektors Stokholmas universitātē. Visu laiku viņš publicēja rakstus zviedru presē par Latviju un PSRS problēmām.

Literārie darbi
1986: stāstu un noveļu krājums "Divi portreti".
1987–1990: romāns par leģionāru gaitām "Pakāpes tornī" (1–2, laikrakstā "Laiks").

1946: pirmā literārā publikācija ar pseidonīmu Ulafs Jansons - stāsts "Patruļnieki" laikrakstā "Latvju Ziņas".

Grāmata "Latviešu tautas piedzīvojumi" pieredzējusi vairākus atkārtotus izdevumus; tulkota un izdota igauņu valodā (Läti rahva elurada; Tartu, 1995), lietuviešu valodā (Latvių tautos nutikimai; 1998), angļu valodā (The Latvian saga; Rīga, 2007).

Pirmos gadus Zviedrijā nokalpoju lauku, mežā kūdras rakšanas darbos, mežcirtē un transporta darbos, ļaujot brīvu vaļu savām literārajārn tieksmēm. Tā radās dažas sirreālistiskas satīras, noveles, balādes un kāds garāks stāsts. Varbūt kādreiz tos savāks mans nezināmais biogrāfs un ievietos manos kopotajos rakstos.
Kad varēju par jaunu sākt studijas Stokholmas universitātē, bija jāapslāpē daiļrades prieks.

Par grāmatu "Latviešu tautas piedzīvojumi" (1959)
""Latviešu tautas piedzīvojumi" ir vēsturisku miniatūru kopojums. [..] Grāmatā bagātīgi izmantoti folkloras, hroniku un daiļliteratūras citāti. To nolūks nav pamatot faktus, tie nav uzņemti grāmatā kā vēstures liecības. To nolūks ir cits – dot šāsdienas lasītājam noskaņu gleznas, kas pietuvina, pāri objektīvo faktu rindām, lasītāju sava laika psihiskām vibrācijām, sajūsmai, skumjām, sāpēm un priekam un uzvaru lepnumam. [..] "Latviešu tautas piedzīvojumi" ir grāmata, kas pelna atzinību – ne mazāk kā rokas grāmata latviešu skolu darbiniekiem un visiem tiem vecākiem, kas saviem bērniem grib iemācīt pazīt savu tautu no pašiem tās pirmsākumiem. Tā kā Uldis Ģērmanis izseko latviešu tautas lielajai vēsturiskai dēkai līdz pat mūsu dienām, ir iespējams, ka pašu pēdējo laiku attēlojums nevarēs apmierināt visus."
Irbe, Gunārs. Fakti pārvēršas dēkā. Laiks, 1959, 29. jūl.

Ulofs Jāņsons, Ulafs Jansons

Stokholma

Rīgas 23. pamatskola
Rīga

–1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beidzis mācības. Kā 1. klases skolnieks vācis arī folkloru.

1933–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā.1943: ieguva vēstures maģistra grādu par darbu “Kurzemes domēņu likumi Bīronu laikā".

1953
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Ieguvis maģistra grādu vēsturē, ģeogrāfijā un valsts zinībās.

Studentu korporācija "Fraternitas Livonica"
Rīga

1992
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Ārzemju loceklis.

1936–1937
Rīga
Strādāja Rīgas pilsētas vēstures arhīvā.

1941–1943
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Vēstures un latīņu valodas skolotājs.

1942–1944
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks Vēstures krātuvē, vēlāk tā pārdēvēta par Vēstures institūtu.

1951–1953
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Asistents Ģeogrāfijas institūtā.

1954–1956
Sigtūna
Skolotājs Sigtūnas Humanitārajā ģimnāzijā.

1957–1980
Solna
Skolotājs Solnas Valsts ģimnāzijā.

1937–1939
Latvijas armija
Rīga
Obligātais dienests, dienēja smagās artilērijas pulkā.1939. g. pavasarī kaprāļa dienesta pakāpē beidza obligāto karadienestu Smagās artilērijas pulkā.

08.1944
Latviešu leģions
Mobilizēts t. s. kara ziņotāju rotā, kļuva par kara korespondentu.1944. g. decembrī piekomandēts ģenerāļa R. Bangerska štābam; kļuva liecinieks daudziem liktenīgiem kara gadu notikumiem, t. sk. Drēzdenes bombardēšanai un Latviešu Nacionālās komitejas dibināšanai 1945. g. 20. februārī Potsdamā. Neilgi pēc vācu kapitulācijas bija ziņu aģentūras LETA redaktors Liepājā.

05.1945
Zviedrija
Devies no Liepājas bēgļu laivā uz Zviedriju.

04.10.1966–15.10.1966
Rīga
Pētnieciskos nolūkos ar zviedru stipendiju.

22.01.1998
Stokholmas Meža kapi

Ērika Raistera piemiņas fonda balva
1974

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par okupētās Latvijas rakstu izvērtēšanu vēsturiskā skatījumā.
1988

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995