Tonija Krūka

Dzimusi Jēkaba un Lienes (dzimusi Siliņa) Melleru-Melderu ģimenē. Agri zaudējusi māti.

1939: salaulājusies ar virsnieku Jāni Elmāru Krūku (1915–1988), vēlāko DV un sabiedrisko darbinieku Toronto trīs bērni – Zaiga, Jānis un Pēteris.
1944: ar meitu devusies bēgļu gaitās, jo vīrs iesaukts leģionā.

1950: ar ģimeni izceļoja uz dzīvi Kanādā.  
1992: pirmoreiz viesojusies Latvijā.
Pēc pensionēšanās vairākkārt uz laiku atgriezās Latvijā, 1992–1994 strādāja par skolotāju Ādažu vidusskolā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1943: pirmā publikācija dzejolis "Atvasara" laikrakstā "Kurzemes Vārds".
Sarakstījusi arī vairākus brīvdabas uzvedumus, piemēram, jautro uzdevumu "Gribunes un Grabulienes Jāņi Saulainē" (1958).Piedalījās Toronto latviešu literārajos sarīkojumos, Dziesmu svētku rakstnieku cēlienos.
1959: luga "Katram sava taisnība" iestudējuši Toronto latvieši Almas Mačas režijā.
1968: brīvdabas uzvedums "Ar brīvības ilgām sirdī".
1969: skaņu platē ieskaņotas divas raidlugas "Mazais Jānītis grib būt liels vīrs" un "Jānīša piektā dzimumdiena" ar 7 dziedamām rotaļām.

LITERĀRIE DARBI  

1965: Silaines mežs runā: pasakas (Toronto: Daugavas Vanags).
1966: Tu debesis turi savās rokās (Toronto: Daugavas Vanags).
1970: Uniforma: stāsti un tēlojumi (Toronto: Daugavas Vanags).
1973: Aiztecējuši ūdeņi dzirnavas negriež: romāns (Toronto: Daugavas Vanags).
1985: Rīgas Ieviņa: jaunatnes romāns (Toronto: Daugavas Vanags).
1994: Liepavotu Zane: jaunatnes romāns (pārstrādāts pēc L.M.Montgomerijas romāna "Emily of New Moon"; Rīga: Avots).

DARBS ŽURNĀLISTIKĀ

Kopš 1966: mēnešraksta "Daugavas Vanagu Mēnešraksta" redakcijas locekle.
Kopš 1950 laikraksta "Latvija Amerikā" un citu latviešu periodisko izdevumu līdzstrādniece.

Rakstījusi par komponistu Jāni Norvili, mūziķi Imantu Saksu, par Daugavas Vanadžu sieviešu kori "Zīle".
Publicējusies žurnālā "Treji Vārti", laikrakstos "Latvija Amerikā", "Laiks", "Daugavas Vanagi", "Mazputniņš" un citviet.
Rakstījusi arī par sabiedriski politiskiem, izglītības un kultūras jautājumiem.

TULKOJUMS NO IGAUŅU VALODAS

1959: Pihla, Magda. Prieka drusciņa. Toronto: Druva apgāds.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Kopš 1951: Audzinātāja un skolotāja Toronto svētdienas skolā, pirmā bērnu vasaras nometnes "Saulaine" (Toronto) vadītāja.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Piedalījusies Toronto DV latviešu teātra iestudējumos (spēlējusi Auci Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" iestudējumā, 1953).

Sieviešu kora "Zīle" veidotāja un dalībniece, Kanādas vanadžu vadītāja un latviešu pamatskolas "Valodiņa" pirmā pārzine.
Dziedājusi Sv. Jāņa ev. Lutera draudzes korī Toronto.
Vadījusi Sv. Jāņa draudzes Jaunatnes pulciņu Toronto.

PAR GRĀMATU "TU DEBESIS TURI SAVĀS ROKĀS" (1967)

""Skatuve, uz kuras darbojas" Tonijas Krūkas varoņi, ir skola Kanādā, kur autore ir skolotāja. Notikumu dalībnieki nav latviešu bērni, bet kanādieši. Tomēr, neskatoties uz nacionālajām īpatnībām, tīri cilvēciskais moments katra bērna attīstībā ir tas pats. Tādē| to, ko dara vai saka kanādiešu bērni, līdzīgos apstākļos sacīs ari latviešu bērni. Tipiski kanadiska vide nav izcelta. [..] Tonijas Krūkas tēlojumi ir it kā dienas grāmatas fragmenti par vienu tematu –bērniem skolā. Šie tēlojumi nav izauguši tikdaudz no literārās radīšanas tieksmēm un nepieciešamības, kā novēlēšanās dalīties tajās vērtībās, kas atklājušās profesionālā paidagoģiska darbā – ar novērojumiem bērnu intelektuālā un emocionālā dzīvē, dalīties tajās vērtībās, kas autores atzinās ir visaugstākās un simboliski apzīmētas ar vārdu "debesis"."

Lazdiņa, Terēze. Skolotājas ticības apliecinājums. Latvija, 1967, 11. marts.

"Tonija Krūka apveltīta ar siltu, dzīvu iejūtu iekļauties tai pasaulē, kurā elpo viņas mazie varoņi. Ikdienas darbā strādādama par skolotāju kanādiešu pamatskolā Toronto, viņai netrūkst izdevības vērot bērnus viņa izdarībās, iedziļināties viņu psicholoģijā. [..] Šīs nelielās grāmatas varoņi visi ir bērni pirmo skolas gadu vecumā, īsās, zīmīgās skicēs Tonija Krūka parādījusi viņu izjūtu pasauli un īpatnības, izceļot neparasto, vienreizējo, bieži ar viegla humora pieskaņu.

Vīksna, Ingrida. Maza, sirsnīga grāmata. Laiks, 1967, 11. marts.

PAR GRĀMATU "UNIFORMA" (1970)

"Uniforma uzskatāma par literāru atmiņu grāmatu ar autobiogrāfisku noslieci. Autore, kas pati pārdzīvojusi revolūcijas un karu laikus, savos stāstos un tēlojumos pieskaras galvenā kārtā to laiku notikumiem, iepinot stāstījumā arī mīlestības problēmas un prātojumus par Dieva nolemtajiem likteņiem cilvēku dzīvē."

Ritums, R. Kara gaitu stāsti. Londonas Avīze, 1970, 13. nov.

PAR ROMĀNU "RĪGAS IEVIŅA" (1985)

"Autore grāmatu nosaukusi par romānu, kaut tas sastāv no dažādu atsevišķu stāstu virknējuma, kur gan galvenā persona visur ir Rīgas leviņa, kuru sastopam dažādas izdarībās un pārdzīvojumos gan satiksmē ar vecākiem un radiem, gan draugiem skolas un brīvlaika gaitās. [..] Tonijas Krūkas "Rīgas leviņa", ka jau norāda grāmatas nosaukums, pārceļ mūs dzimtenē, izvadājot pa sendienu Rīgas ielām, priekšpilsētām un Latvijas laukiem. Grāmata uzrakstīta raitā stāstījumā, un vispiemērotākā tiem bērniem, kas jau sasnieguši tādu valodas prasmes pakāpi, ka lasīšana latviešu valodā nedara grūtības, un var pievērst visu uzmanību latviskai dzīves ziņai mūsu pagātnē."

Vīksna, Ingrida. Atmiņu ceļojums uz sendienu Rīgu. Laiks, 1985, 7. dec.

pedagoģe
rakstniece

Mellere-Meldere

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par romānu "Rīgas Ieviņa".
1976

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par romānu "Liepavotu Zane".
1987