Toms Treibergs

Pirmā publikācija

2004: dzejolis "vējš raizējas par mums..." laikrakstā "Latvijas Avīze" (Nr. 124).

Dzeja

2012: "Gaismas apstākļi" (Mansards). 2015: "Drudzis" (Mansards). 2019: "Biezoknis" (Neputns).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2013: kopā ar Svenu Kuzminu atdzejojis Jeļenas Glazovas (Елена Глазова) dzejoļu krājumu "Transfēri" (Orbīta).
2018: kopā ar Andri Akmentiņu un Arvi Vigulu atdzejojis Sergeja Timofejeva (Сергей Тимофеев) dzejoļu krājumu "Replika" (Orbīta).

Darbība teātra jomā

Kopš 2004. gada kopā ar Svenu Kuzminu veido etīžu teātri "Nerten".

Par dzejoļu krājumu "Gaismas apstākļi" (Mansards, 2012)

"Tā kā metaforas un tām radniecīgie izteiksmes līdzekļi nozīmē arī cilvēkam dabisko iespēju un tieksmi par grūti definējamiem mentāliem procesiem runāt uzskatāmās līdzībās kā par redzamiem un tveramiem, tad spēcīgākais Treiberga paņēmiens ir, jā, dažādu optisku un vispār fizisku apstākļu izmantojums – raksturotas tiek gaismas gaitas un īpašības, atspulgi, dažādi vielu agregātstāvokļi, struktūras, vispār dabas parādības. Valdzina arī pašsaprotamās savienojuma vietas starp domu un dabu – mentālais ar fizisko te gluži organiski saslēgti vienā konstrukcijā: "Es saprotu, smilga beidzas pie debess. / Es saprotu, viss beidzas ar vārdiem." Šīs konstrukcijas šķiet vienkāršas, taču, mēģinot tām izsekot, gadās apmaldīties [..], un atliek tikai ļauties šīs sistēmas noskaņai, nemēģinot to uzlauzt."
Auziņa, Anna. Labo puišu skumjā optika. Satori, 19.07.2012.

Par dzejoļu krājumu "Drudzis" (Mansards, 2015)

"Krājums "Drudzis" pieprasa daudz uzmanības un jāpārskata vairākos līmeņos. Kaut arī daudzus no dzejoļiem attaisno kompozicionālā struktūra un cēloņsakarība, daži no tiem izšķīst, pazūd, atstājot diezgan netveramu iespaidu. Krājums variē starp konkrētību un nenoteiktību, ir skaidri motivēts, taču dažkārt ne līdz galam izstrādāts. Tajā vērojami apziņas plūsmas stilistikai raksturīgi un detalizēti dzejoļi, taču grāmatas filigrānās kompozīcijas iespaidā, kas daļēji nomāc katra dzejoļa tiesības uz neatkarību, darbam rodas diezgan nenoteikts raksturs. [..] Par spīti trūkumiem, dzejnieka stils kopumā ir diezgan stabils, tam piemīt interesanta domu elegance, detaļu fiksāža un rezignētu jūtu kultūra, kas pieprasa vairāk izkopt noklusējumu, koncentrētību un gūt vairāk pieredzes. Iespējams, tālākā nākotnē varētu sagaidīt vairāk atbilžu uz eksistenciāliem jautājumiem."
Kampāne, Sintija. Tas bija tikai mērens drudzis. Ubi Sunt, 20.04.2016.

Par dzejoļu krājumu "Biezoknis" (Neputns, 2019)

Treiberga trešais krājums daudzējādi līdzinās iepriekšējiem: varam izsekot dzejoļu subjekta emocionālajai biogrāfijai, noraudzīties, kā tas, pavērsis muguru civilizācijai, iebrien biežņā, lai ar aci kā ar kameru vērotu īpatnējo ainavu, kas ne mazākā mērā negrasās sniegt mierinājumu. Kaut dzeja pie kino viesojas diezgan bieži un samērā daudz nācies lasīt par prozas kinematogrāfiskumu, tāpat skatīt ekranizētus vai iestudētus romānus, maz esam domājuši par to, kādas ietekmes kino atstājis dzejā. Salīdzināt tēlu un metaforu plūdumu ar kadru maiņu, protams, būtu pirmais gājiens. Tālāk varam attīstīt domu par ritmu (imažinistu izpratnē – rīku, kas jaudīgāks par naratīvu). Te mēs iekāpjam pagājušā gadsimta 20. gadu avangarda kino lauciņā, kurš tiecās atsvabināties no priekšstata par filmu kā prozas tehnoloģisku turpinājumu. Lai arī šī tēma pieprasa plašāku izvērsumu, pagaidām pietiks, ja apgalvosim, ka Treibergs tiecas iekļauties šajā tradīcijā.

Ķirķis, Raimonds. Izmisuma lamatās. Satori, 17.02.2020

aktieris
dzejnieks
kritiķis
žurnālists

Latvijas Literatūras gada balva
Spilgtākā debija
Nominants
2013

Ventspils pilsētas domes izcilības stipendija
2015

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2016