Teodors Zeltiņš
27.10.1914 – 23.08.1991
Teodors Zeltiņš (1914–1991) – rakstnieks un žurnālists. Darbojies visos literatūras žanros, visvairāk prozas rakstniecībā. Romānos daudz autobiogrāfisku motīvu, kas saistīti ar rakstnieka dzīvi Latvijā, bēgļu gaitām Vācijā un trimdu Amerikas Savienotajās Valstīs. Dzīvodams ASV, Zeltiņš aktīvi iesaistījies trimdas sabiedriskajā dzīvē, bijis laikraksta "Laiks" līdzstrādnieks. Sadarbībā ar apgādu "Grāmatu Draugs" sakārtojis latviešu rakstnieku darbu un autobiogrāfiju antoloģijas.
Dzimšanas laiks/vieta
27.10.1914
Rīga
Miršanas laiks/vieta
23.08.1991
Ņūdžersija
Personiska informācija
Dzimis jūrnieka ģimenē.
1939: rudenī salaulājās ar filoloģijas studenti Veltu Lindi.
1944: ar ģimeni devies bēgļu gaitās – sākotnēji uz Čehoslovākiju, vēlāk Vāciju. Lielāko daļu trimdas mūža pavadījis Ņujorkā, ASV.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
"Trimdas rakstnieku" izdevumā Zeltiņš rakstīs: "Skolas laikā literātūrā par visu vairāk iemīlēju Jāni Poruku, un šīs lielās mīlestības ierosināts, kas man nav zudusi vēl tagad, gribēju sākt studēt filozofiju, bet mātes praktiskā prāta apsvērumi mudināja izšķirties par filoloģiju".Pirmās publikācijas: dzejoļi periodikā 1937. gadā – laikrakstā “Jaunākās Ziņas”, žurnālā “Zeltene” un citos izdevumos.
LITERĀRIE DARBI
Romāni
1939: "Rīgas
ģimnāzisti"
1943: "Vētras vanags"
1952: "Slazdā"
1958: "Rožu gaitenis"
1958: "Melnās avis"
1959: "Pazudušā paaudze"
1960: "Drupu republika"
1962: "Tiltu atjaunotāji"
1963: "Antiņš Amerikā meklē līgavu"
1966: "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu"
1970: "Antiņš debesīs meklē latviešus"
1971: "Mīlestības maize"
1975: "Nu ir tā stunda"
1976: "Leļļu meistars Eņģelis"
1978: "Leopolds Maurs atzīstas"
1980: "Septiņi saulrietā"
Īsproza
1959: "Dvēseļu glābēji"
1962: "Zīmējumi vasaras smiltīs"
1964: "Torņi Daugavā"
1968: "Zvaigzne egles zarā"
1977: "Tuvos un tālos ciemos"
Dramaturģija
1948: "Vilks
Rīgā" Vircburgas latviešu teātrī
1949: "Donžuāna
pēdējā mīlestība" Eslingenas latviešu teātrī
1955: "Vīna raugs" "Daugavas Vanagu" iestudējumā Londonā
1960: komēdija "Deguns" Čikāgas Latviešu teātra iestudējumā
Dzeja
1947: "Balādes"
1953: "Nakts uguņi"
1961: "Skumjā pase"
Darbi bērniem
1947: "Zelta
gailis"
1947: "Slaists un Niķe"
1948: "Brīnumzaķis" (lokalizēts pēc Salmes Metsas darbiem).
1941: novembrī laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" (Nr. 28) publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš, kura pirmais, boļševiku laikos konfiscētais, romāns "Rīgas ģimnāzisti" ir pilnīgi izpārdots, sakārtojis dzejoļu grāmatu "Mirkļu mozaīkas". Dzejnieks sarakstījis lugu un vairākus stāstus, kas drīzumā parādīsies atklātībā.
1955: laikrakstā "Laiks" 26. janvārī (Ņujorka)publicēta ziņa, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš pabeidzis rakstīt komēdiju "Baraku republika," kurā tēlots nometņu dzīves laiks, kā autors saka, "groteski stilizētā šķērsgriezumā ar visām labajām un nelabajām tendencēm."
1955: uzņēmies žurnāla "Latvju Žurnāls" (Ņujorka) literārās daļas vadītāja pienākumus.
1962: laikrakstā "Laiks" 9. jūnija numurā publicēta informācija, ka dzejnieks Teodors Zeltiņš iecerējis rakstu krājuma sastādīšanu "Viņas un viņi rakstos un mākslā." Krājumā Zeltiņš nodomājis savākt un sakopot ziņas par trimdas latviešu rakstniekiem un māksliniekiem, bez biogrāfiskiem datiem dodot arī pārskatu par katra sniegumu svešatnē.
Citātu galerija
Par nozīmīgākajiem raksturiem prozā
"Zeltiņam laimējies atrast ārkārtīgi pateicīgu varoni – latviski vientiesīgo Antiņu Jēru, latviešu jaunekli, kas gan bēgļu gaitās Vācijā, gan dzīvodams Savienotajās Valstīs (vistu fermā Pensilvānijā), brīnumainā kārtā saglabājies Apsīšu Jēkaba, Poruka un Jaunsudrabiņa zēnu un pusaudžu šķīstākajā un neskartajā nevainībā. Kad viņš ierodas samaitātajā Ņujorkā, apmetas "Elles ķēķī" par namzini un sāk apskatīties pēc sievas, tad, saprotams, katrs viņa solis izraisa komiskas situācijas un pārpratumus, un humoristiskais romāns rakstās gandrīz "pats no sevis"."
Eglītis, Anšlavs. Esejas. 1. sējums. Ņūtona: LaRAs Grāmatu klubs, 1991. 167. lpp.
Par tēloto trimdas vidi
"Romānā līdzās Antiņa kā supera ikdienai un nedienām Teodoram Zeltiņam izdodas spilgti iezīmēt un atklāt latvisko Ņujorku ar tās "Elles ķēķi" un impulsīvajām tikšanās reizēm – te spēlēja teātri, dzejoja vai rakstīja romānus, gleznoja un muzicēja, izdeva grāmatas (V. Štāla apgāds), laikrakstu ("Laiks") un žurnālu ("Latvju Žurnāls"). Zeltiņš vēstījumā iesaista reālas personas – Nikolaju Kalniņu, Zentu Liepu, Fridrichu Miltu, Gunaru Saliņu, Linardu Taunu."
Daukste-Silasproģe, Inguna. Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā 1950–1965. Rīga: Valters un Rapa, 2007. 628. lpp.
Par Latvijas kultūrtelpu
"Teodors Zeltiņš romānā "Rožu gaitenis" lasītāju veikli un raiti iepazīstina ar Rīgas studentiem, sākot ar pirmo dienu augstskolā, beidzot ar pirmā studiju gada beigām. Tie ir Latvijas Universitātes studenti 30. gados; filoloģijas un filozofijas fakultātes gaiteņi un klausītavas ir fons varoņu jūtu risinājumam."
Daukste-Silasproģe, Inguna. Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā 1950–1965. Rīga: Valters un Rapa, 2007. 542. lpp.
PAR GRĀMATU "ZELTA GAILIS" (1947)
"Trīsdesmit trijos pantos radās pasaka - latvju tautas likteņpasaka simboliskā tēlojumā. Zeltiņa valoda vienkārša un brīva. Vieglais valodas plūdums vēl it kā padziļina tautas dziļo likteņa traģiku, veidojot smago drāmu - bērnu acu skatījumā. Vai mazais bērns sapratīs atjautīgi tēloto ainu sakarību un vēsturisko secību? Tam nav nozīmes. Lielākie to sapratīs pilnībā. Mūsu tautas ilgā, smagā cīņa par brīvību pēc neilga, skaista prieka un miera brīža ir uzverdusi sava baigajā turpinājuma - velna un posta peklīgajā darbībā - dzejnieka un mākslinieka dziļā izmisumā piedzīvota un izjusta. Tālab tā nav grāmata tikai bērniem. Ik pieaugušais Zeltiņa vārdos it gaiši lasa pats savu gaitu jēgu un gūst jaunu mudinājumu izturībai to dēļ, kam savu grāmatu veltījis dzejnieks - savu bēgļu bērnu dēļ."Sieksta, Vilis. Teodora Zeltiņa Zelta gailis. Sauksme, Nr. 3-4, 1947.
PAR ROMĀNU TRILOĢIJU "ANTIŅŠ AMERIKĀ MEKLĒ LĪGAVU" (1963), "ANTIŅŠ AMERIKĀ CĪNĀS AR SIEVU UN TRIMDU" (1966) , "ANTIŅŠ DEBESĪS MEKLĒ LATVIEŠUS" (1970)
"Līdz sešdesmito gadu sākumam likās pieļaujama doma, ka Zeltiņš kā balāžu dzejnieks ir daudz pārāks par Zeltiņu kā romānu rakstnieku. Bet tad 1963. gadā viņš laiž klajā romānu "Antiņš Amerikā meklē līgavu", kas Zeltiņu uzreiz paceļ par vienu no labākajiem rakstniekiem. Ar tikpat lielu veiksmi viņš šim Antiņa romānam pievieno vēl romānus "Antiņš Amerikā cīnās ar sievu un trimdu" (1966) un "Antiņš debesis meklē latviešus" (1970). Lieliskā saskaņā ar Antiņa vārdu, kam latviešu literātūrā ir stingra simbola nozīme, Zeltiņš bez jebkādas atvirzes no simboliskā parauga galvenajām rakstura pazīmēm, cauri visiem trim romāniem līdzeni izturētu, veido īpatnēju šķīstsiržu cilvēku. Antiņš nav literārs šablons, jo rakstnieks tam pratis dot savu, individuālu dzīvību. Pie tam Antiņa vientiesībai piemīt sava dzīves ziņa un liegs humors. Ļoti izmanīgi Zeltiņš visos trīs romānos prot savīt trimdas ikdienu, trimdinieku ideoloģiju, literārās pagātnes motīvus un folkloru, Dainu motīvi, ko rakstnieks reizēm ar ironisku humoru izlietā asprātīgu situāciju veidošanai, iegūst īpatnēju dzīvību. īpaši "Antiņš debesis meklē latviešus" imponē kā dainu pasaules romāns no tagadnes dzīves aspekta. Antiņa triloģija ir meistardarbs arī valodas izteiksmes dēļ. Tā ir svaiga, allaž saskaņota ar situāciju, kā arī ar romānā iestrādāto realitātes, pagājušās dzīves un folkloras motīvu. Viscaur rakstnieks atbrīvojies no žurnālista frāzēm, kas daudzkārt gu|as virsū pirmajiem trimdas romāniem."Gāters, Alfrēds. Teodora Zeltiņa rakstu māksla. Laiks, 1984, 24. okt.
Dalība organizācijās
Izglītība
1921–1933
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Mācījies, beidzis ģimnāziju. Literatūras skolotājs bijis Vilis Plūdonis.
1933–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.
Darbavieta
1936–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Korektors
1950–1991
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Ņujorka
Laikraksta līdzstrādnieks
Dzīvesvieta
1944–04.1950
Vācija
1945–1950
Vircburga
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.
1950–1951
Īstona
1951–1955
Filadelfija
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
1950–1991
Ņūdžersija
Apglabāts
04.06.1993
Raiņa kapi
Apglabāta pelnu urna.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par noveļu krājumu "Dvēseļu glābēji".
1959
Goppera fonda balva
Balva piešķirta par stāstu un miniatūru krājumu "Torņi Daugavā".
1963