Tēvs Rūdolfs Poruks (1895–1967) bijis žurnālists, iesaukts Latviešu leģionā un vēlāk izceļoja uz ASV, bet māte Nadīne Poruka (1894–1966) bijusi aktrise Jelgavas teātrī, Liepājas teātrī un Rīgas radiofonā, 1960. gadā izceļoja uz dzīvi pie dēla.
1944: Otrajos Ziemassvētkos kaujās pie Džūkstes guvis smagus ievainojumus, kas viņam laupīja acu gaismu. Pēc ārstēšanās vairākās acu klīnikās Vācijā iemācījās Braila neredzīgo sistēmas lasīšanu un rakstīšanu, kā arī parasto mašīnrakstīšanu.
1946: apprecējās ar savu klīnikas aprūpētāju, žēlsirdīgo masu Dēziju; ģimenē divi dēli un četras meitas, kas latvisko izglītību ieguvuši Minsteres latviešu ģimnāzijā; latviešu valodu apguva arī sieva Dēzija. Meita Ariane Poruka 1981. gadā precējusies ar mācītāju Alfredu Lappuķi (dzimis 1952) un dzīvo Francijā.
1960: nogalē ģimenei pievienojās māte, kas izceļoja pie dēla no Padomju Latvijas.
Kopš 1961: ar ģimeni dzīvojusi Vupertālē.
1989: pirmoreiz kopā ar dzīvesbiedri apmeklēja Latviju un uzņēma sakarus ar Latvijas neredzīgajiem Juglā. Sekoja vēl divi Latvijas apciemojumi. Poruks izkārtoja lasāmo lēcu, kasešu ieskaņotāju un Braila raksta piederumu sūtījumus Latvijas neredzīgajiem.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gādāja par neredzīgo bibliotēkas pārcelšanu uz Juglu.