Meklēt

Rutku Tēvs

5 bildes
Rutku Tēvs
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Rutku Tēva portrets
Arveds Miķelsons-Rutku Tēvs savā kabinetā pie grāmatām. Avots: Daile, Nr.3 (01.04.1931)



Rutku Tēva vēstule (pirmā daļa)
Rakstnieka un aktiera Rutku Tēva (īst. v. Arveds Mihelsons, 1886–1961) vēstule rakstniekam Pāvilam Gruznam (1878–1950). Rakstīta ap 1926. gadu. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 81553.
Vēstule tiek runāts par žurnāla “Joku Ziņas” veidošanu, kurš iznāca 1926. gadā un tā galvenais redaktors bija Ačuks (īst. v. Arnolds Ruberts, 1893–1960), tas iznācis ar grāmatizdevēja Kārļa Rasiņa (1886–1974) palīdzību. Rutku Tēvs aicināja Gruznu pievienoties autoru lokam, piebilstot, ka rakstīt "Joku Ziņām" uzrunāti arī:
Zvārgulis (dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis, 1866–1950);
Ezops (rakstnieks un dzejnieks Jānis Akuraters, 1876–1937);
Fra (rakstnieks un dzejnieks Antons Austriņš, 1884–1934);
Bendradarbis (dzejnieks Kārlis Krūza, 1884–1960);
Fr. Plostnieks;
Kuri-Beri (īst. v. Arvīds Valdmanis, 1890–1942).
Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 81553.

Teksta atšifrējums:

Mīļais Gruzna!
Lieta ir tāda:
Mēs, no dieva žēlastības, Ačuks, Kuri-Beri un es, un vēl citi arī, pēc vesela mēneša ilgas studierēšanas izgudrojām, ka vajadzīgs laist tautā vienu humoristisku avīzi. Un nosauksim viņu, laikam, – “Joku Ziņas”.
Iemesli tam solim bij dažādi. Vispirms “Svari” vairs nevar kārtīgi maksāt parādu par veco gadu, par šo gadu i nerunājot. Ievirzīt “Svarus” kautcik dzīvākos ūdeņos neparko neizdodas. Puricam ir pašam savi ieskati. “Sikspārnis” pateicoties farizejiem“izdevējiem” un pēdējiem redaktoriem ir dzīvs mironis ar sliktu smaku. Tā tad uz viņa mēsliem var audzēt jaunu avīzi.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Rutku Tēva vēstule (otrā daļa)
Rakstnieka un aktiera Rutku Tēva (īst. v. Arveds Mihelsons, 1886–1961) vēstule rakstniekam Pāvilam Gruznam (1878–1950). Rakstīta ap 1926. gadu. Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 81553.
Vēstule tiek runāts par žurnāla “Joku Ziņas” veidošanu, kurš iznāca 1926. gadā un tā galvenais redaktors bija Ačuks (īst. v. Arnolds Ruberts, 1893–1960), tas iznācis ar grāmatizdevēja Kārļa Rasiņa (1886–1974) palīdzību. Rutku Tēvs aicināja Gruznu pievienoties autoru lokam, piebilstot, ka rakstīt "Joku Ziņām" uzrunāti arī:
Zvārgulis (dzejnieks Edvards Treimanis-Zvārgulis, 1866–1950);
Ezops (rakstnieks un dzejnieks Jānis Akuraters, 1876–1937);
Fra (rakstnieks un dzejnieks Antons Austriņš, 1884–1934);
Bendradarbis (dzejnieks Kārlis Krūza, 1884–1960);
Fr. Plostnieks;
Kuri-Beri (īst. v. Arvīds Valdmanis, 1890–1942).
Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 81553.

Teksta atšifrējums:

Mēs runājām ar vienu, otru bagātāku cilvēku, bet neviens negrib tagad laikrakstu izdot, kamēr beidzot salīgām ar Rasiņu – “Rīgas Ziņu” galveno vīru un bijušā “Pūcesspieģeļa” izdevēju. Pēc četru nedēļu kalkulācijas un apdomāšanas, Rasiņš, izrēķināja, ka tāda “Joku Avīze” ies. Viņš iegulda laikrakstā naudu, ņemot par to zināmu procentu (cik? to es vēl nezinu, to nokārtos galven. redaktors Ačuks.) Un peļņu, kādu mēs visi ceram, viņš dala uz pusēm ar līdzstrādniekiem, t.i. palielina honorārus un redaktoru algas. Pagaidām honorāri gan nav lieli, bet kādus 10–12 santīmus maksās.Tā tad, mīļais Gruzna, ja Jums šis pasākums nav nesimpātisks, tad lūdzu, rakstat ko priekš mūsu avīzes.
Un ja esat ar mieru, tad atsūtat man tūlīt atbildi ar kartiņu [pasvītrots], lai zinam, kas būs un kas nebūs.
No vecākiem kolēģiem, bez Jums, vēl lūdzam talkā Zvārguli, Ezopu, Fra, Bendradarbis, Fr. Plostnieku.
Laikraksts, katrā ziņā, būs bezpartejisks un domāts vairāk plašākām masām.
Nu, mīļu sveicienu, un neaizmirstat atrakstīt, ko Jūs domājat.
Augstcienībā
Jūsu Rutku Tēvs
[Michelsons]

Adrese:
Rigā. Tērbatas ielā 39. dz 3.
Arv. Michelsons
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Rutku Tēvs
Rutku Tēvs 1942. gada 7. oktobrī.
Avots: RTMM 287037
Lomas: aktieris, rakstnieks

23.10.1886 – 14.10.1961

Rutku Tēvs (īst. v. Arveds Mihelsons; 1886–1961) – rakstnieks, aktieris.Beidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi, no 1906. gada aktieris R. Tautmīļa-Bērziņa trupā vairākos teātros. Pirmā loma – Rutku Tēvs P. Kūlas lugā "Uz priekšu būšu gudrāks" kļuvusi par rakstnieka pseidonīmu. 1907. gadā iesaukts armijā, darbojies armijas trupā Toboļskā. 1. pasaules kara laikā darbojies 3. Kurzemes strēlnieku pulka trupā, Čerskas gūstekņu nometnes teātrī Vācijā. Pēc kara aktieris dažādos teātros, pēc 2. pasaules kara pamatā Dailes teātrī. Darbojies arī kā režisors. 1934.-1940. gadam un no 1956. gada strādājis galvenokārt literāru darbu. Sarakstījis 10 piedzīvojumu romānus par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Latvijas vēsturi no 14. līdz 19. gs. 1. pusei, pazīstamākais "Trīs vella kalpi" (periodikā 1935, grāmatā 1990), kas ekranizēts ar nosaukumu "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972).Publicēti arī stāstu krājumi, komēdijas. Pētījis arī latviešu teātra vēsturi.

  • Darba autors (35)
  • Sastādītājs (5)
  • Recepcijas persona (12)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    23.10.1886
    Strazdumuiža

    Miršanas laiks/vieta

    14.10.1961
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimis galdnieka ģimenē.

    Profesionālā darbība




    Literārā darbība
    Pirmā publikācija - humoristisks dzejolis "Dziesma par mākslas jāšanu" žurnālā "Vārdotājs" 1906 (21. nr.).


    Romāni
    "Dumpīgā Rīga" (1930, teātrī 1931 autora dramatizējumā), "Latvietis un viņa kungs" (sar. 1926-27, grām. 1932-33), "Bendes meita" (1933), "Mūksalas brāļi" (1934), "Gambija", "Klibā Skrodera iela" (abi 1935), "Trīs vella kalpi" (per. 1935, grām. 1990, ekraniz. ar nos. "Vella kalpi" 1970 un "Vella kalpi Vella dzirnavās" 1972, teātrī 1991), "Sabas ķēniņienes pēctecis" (per. 1936), "Sumpurņu ciems" (1937), "Aklais Valentīns" (1938).


    Nepabeigti romāni
    "Pie Lielā pumpja" "Pans Ignacs". Sar. stāstu krāj. "Degošās sirdis" (1937), kurā izmantota gk. vēst. viela.

    Dramaturģija

    Viencēliena komēdijas:
    "Lauvu dīdītāja" ,"Pasaules brīnums" (abas 1922),"Brīvais pilsonis" ,"Buržujs Jānis" ,"Sievietes mīlas ieroči" ,"Vēlēšanu drudzī" (visas 1924),"Inteliģentas meičas" (1926),"Gals labs, viss labs" ,"Laulības medus mēnesī" ,"Sirdsdraugs Kārlis" (visas 1929),"Kristus otrā atnākšana" (1931);Rakstījis arī feļetonus.

    Sakopojis vairākus anekdošu krājumus:
    "Mīlestības pirtiņa" ,"300 anekdotes" ,"Smieklu vācele" ,"Žvingulī un paģirās" ,"Galantērijas un pikantērijas" (visi 1929),"Jautrā bunkurā" (1943) u.c.Sastādījis aforismu un sentenču krājumu "Sieviete" (1933).

    Tulkojumi

    I. Vazova "Varonīgā bulgāriete"(1912), L. Volfa "Nauda un ārprāts"(1931), A. Dimā "Marata dēls"(1932), A. Dimā "Olimpija"1934), K. Zeiberta "Pret mežu... marš, marš!"(1943), B. Gorbatova "Lieli ūdeņi"(1949), V. Rejmonta "Zemnieki"(1953, kopā ar F. Rūmnieku), N. Gogoļa "Mirušās dvēseles"(1955, kopā ar M. Šūmani), N. Černiševska "Prologs"(1956)

    Periodikā

    humoristiskā žurnāla "Gailis" redaktors (1912-1913), latviešu strēlnieku divīzijas laikraksta "Cīņas Balss" līdzstrādnieks (1920), humoristiska laikraksta "Sikspārnis" un tā literārā pielikuma redaktors (1922-1923), satīriskā laikraksta "Joku Ziņas" redakcijas kolēģijas loceklis (1926), "Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra" redaktors (1924-1933).Darbs teātrīNo 1906. gada aktieris R. Tautmīļa-Bērziņa trupā, "Rotas", Torņakalna, Apollo, Ziemeļblāzmas teātrī.
    1911-1914 darbojies Rīgas Latviešu teātrī, 1. pasaules kara laikā 3. Kurzemes strēlnieku pulka trupā, Čerskas gūstekņu nometnes teātrī Vācijā,
    1917-1918 darbojies Rīgas latviešu pilsētas teātrī,
    1919 Valmieras Padomes teātrī
    1919-1921 latviešu strēlnieku pulku frontes teātrī Krievijā un Maskavas latviešu teātrī "Skatuve"
    1922-34, 1941-43,1945-56, izņemot 1926.- 1927. gada sezonu, kad bijis angažēts Nacionālajā teātrī, bijis Dailes teātra aktieris.

    Rutku Tēvs pētījis latviešu teātra vēsturi, manuskriptā palicis darbs "Materiāli teātra vēsturei" (ap 1000 lappušu glabājas Teātra darbinieku savienībā). Latviešu kultūras vēsturē nozīmīgs krājums "Latviešu teātris anekdotēs. No 1804. līdz 1940. gadam" (1943, daļēji izlasē "Dumpīgā Rīga"(1976).

    Citātu galerija

    Rutku Tēva pirmā publikācija ("Vārdotājs" 1906, 21. nr.)

    Dziesma par mākslas jāšanu

    Celies tauta! Glīto prātu –
    Ziedu laiks tev drīz būs klātu! –
    Mākslas audzēkņi ar sparu
    Ņemas gaismot tavu garu: –
    Uzved neredzētas lugas –
    Orģinālus – pirmās sugas...
    "Klapuckis", tas tautu saista.
    Ir ar luga brīnumskaista:
    Priekškaramaias paceļas,
    Klapuckis drīz parādas,
    Un tad divi Piparzaķi
    Nozog šim to naudas maķi.
    Tad pār "bīni" pāri skerj
    Personāls, viss, kliedz un smej,
    Miltiem gaidu putinā,
    Smiekliem tautu kutinā.
    Tad priekš tiesas "zaķi" nāk.
    Gudras runas runāt sāk. –
    "Kur tu vakar bij, ko, a?"
    Tiesas kungs tos klaušina...
    Vēlāk galdu apkārt gāž,
    Priekškaramo zemē drāž...
    Zāle dimd no aplausiem,
    "Bravo", "Feliks" saucieniem.–
    Priekškars vēlreiz paceļas.
    "Audzēkņi" ar parādas.
    Publika no priekiem rēc,
    "Bravo"vienā mutē brēc.
    Priekškars pēdīgi nu krīt–
    Vienās lustēs tauta mīt.
    Saldo baudu pilnu seju,
    Katris dārzā iet uz deju.
    Sajūsmība acīs laistās,
    Runa tik pat "lugu"saistās.
    "Nu, draugs, vaj nav gabals glīts?"
    Otram jautā štucerīts.–
    –"Bleķis, balagāns..." tas teic,
    Nospļaujas un projām steidz...
    Ko tur darīt? – Lūgt tik varu:
    "Gaismo, kungs, šo muļķu baru,
    Lai tas reiz pie prāta nāk
    Īsto mākslu cienīt sāk.
    Lai šos mākslas jājējus,
    Ņemot bērzu žagarus,
    Nosukā kā pienāktos,
    Tad tie varbūt sajēgtos.
    Rutku Tēva prozas pamatā - vēst. notikumi un personas, spēcīgs laikm. kolorīts ar dominējošu dēku elementu sižeta risinājumā. Personāžu tēlojumā - krass labā un ļaunā pretstats, latv. tautas pārstāvju tēlojumā dominē vitalitāte un optimisms.

    Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2003

    Arveds Miķelsons — Rutku Tēvs pazīstams gan kā lielisks ak tieris, gan kā veiksmīgs romānu, komēdiju un feļetonu rakstītājs. Kas redzējis Miķelsonu uz Dailes teātra skatuves, tas atzīs, ka komiskās lomās tagad viņam var lī dzināties tikai Dailes teātra un vispār pašlaik vislabākais latviešu teātra komiķis Augusts Mitrevics. Nebija neviena, kas gardi nesmietos par Miķelsona atveidoto Viljamu "Čarļa krustmātē". No Miķelsona lomu biruma jāatzīmē: Brencis ("Trīnes grēki"), Mulēj-Hasāns ("Fiesko"), Grabulis ("Juku jukām"), Barons ("Vēdeklis"), Polišinels ("Interešu spēlē"), Pietūka Krustiņš ("Mērnieku laikos"), Paolino ("Vīrs, zvērs, tikums") u. d c. Tagad uzstādamies vienīgi radiofona uzvedumos, Miķelsona skatuves mākslinieka spožākais ceļš, liekas, jau aizgājis, un teātra draugi viņu piemin vairāk kā bijušo, nekā tagadējo aktieri. — Par vai pret savu gribu cīnās mākslinieki mākslas nereālajā pasaulē un, paši sevī nevarēdami rast kontaktu dažādu mākslas tieksmju starpā, viņi labprātīgi vai nelabprātīgi atsakās no citām dievišķām mākslām, lai knlpotu tikai vienai. Ir bieži, ka mākslinieks, sirds alku vai ārējo dzīves apstākļu vadīts, kļūst vergs tai
    mākslai, kas nespēj ar atmestās mākslas panākumiem vaiņagot. — Veiksmīgi, pat brīžam lieliski raksta Rutku Tēvs, parādīdams teicamu māku notikumu šķetināšanā uz vēsturisku apstākļu fona. (Piem.: "Latvietis un viņa kungs". "Dumpīgā Rīga", "Mūksalas brāļi" u. c.) Bet vai tomēr Miķelsons-aktieris nebija pārāks par Rutku Tēvu? – To atstāju spriest Miķelsona aktiera skatītājiem un Rutku Tēva darbu lasītājiem.

    Arveds Sproģis. Piemiņu dienu virknējums. Magazina, Nr.386 (06.10.1939)

    Nodarbes

    aktieris
    rakstnieks

    Dzimtais vārds

    Arveds Mihelsons

    Pseidonīms

    Rutku Tēvs

    Papildu vārdi

    Arveds Michelsons, Arveds Mikelsons

    Izglītība

    Biķeru 6-klašu pamatskola
    Dreiliņi

    mācījiesvācu amatnieku skolā

    mācījiesbeidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi

    Apglabāts

    19.10.1961
    Rīgas Pirmie Meža kapi

    Apbalvojumi

    LPSR Tautas skatuves mākslinieks
    1955