Ruta Veidemane

Dzimusi dzelzceļnieka ģimenē.

1964: pirmā publikācija – recenzija (kopā ar A. Lauu) "Pirmā latviešu valodas sinonīmu vārdnīca" žurnāla "Karogs" 12. numurā.

1968: filoloģijas zinātņu kandidātes grāds par "Sinonīmijas problēmas latviešu leksikoloģijā un leksikogrāfijā" valodniecības apakšnozarē.

DARBI VALODNIECĪBĀ

1970: "Latviešu valodas leksiskā sinonīmija" (Zinātne).

1977: "Izteikt neizsakāmo. Lingvistiskā poētika" (Liesma).

Publicējusi rakstus galvenokārt par latviešu dzejas problēmām. Lasījusi lekcijas arī jauno autoru seminārā 20. gs. 60. un 70. gados.
Publicējusi recenzijas par jaunākās dzejas krājumiem literārajā periodikā.
Vairāku dzejoļu krājumu priekšvārdu vai pēcvārdu autore.

20. gs. 80. gadu beigās daudz publikāciju par valodas situāciju Latvijā, valodas stilistiskajām u. c. problēmām, publicējusies krājumos "Latviešu valodas kultūras jautājumi" un citviet, publicējusi virkni teorētisko rakstu estētikā, nodaļas monogrāfijā par latviešu valodas vēsturi, sagatavojusi lekciju kurss Latvijas Kultūras akadēmijā par stilistiku.

20. gs. 90. gados strādāja pie "Latviešu dzejas simbolu vārdnīcas", veidojot vairākas publikācijas mēnešrakstā "Karogs", tomēr pētījums netika pabeigts un grāmatā nav izdots. Par šo ieceri teikusi: "Dzejas simbolu vārdnīca ir sen iecerēts turpinājums manai grāmatai "Izteikt neizsakāmo" vienā no daudziem iespējamiem virzieniem (vēl bija idejas par metaforu vai epitetu vārdnīcu). [..] Vārdnīcā iecerēts parādīt šo vienreizīgā, individuālā un objektīvā, vispārīgā savijumu. Nepārblīvējot vārdnīcu ar autoru vārdiem un darbu nosaukumiem, tomēr simboli ne vien tiks "ievietoti" laikā un telpā, bet arī šifrēti latviešu dzejas un konkrēta autora dzejas pasaules kontekstā. Vārdnīcā gan nebūs iespējams atrast visu to dzejnieku vārdus, kuru dzejā lietoti attiecīgie simboli un nozīmes. Pamatā tā atspoguļos latviešu dzejai raksturīgo poētiskās domāšanas modeli, parādot arī simbolu lietojuma spilgtākās izpausmes vai, gluži otrādi, nozīmīgākās individuālās atkāpes no tradīcijas." (Karogs, 1994, Nr. 6)

Bijusi iecere veidot Raiņa J. V. Gētes "Fausta" tulkojuma valodas vārdnīcu.

Papildus informācija: http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval...

Rolfs Ekmanis viņu dēvēja par izcilu dzejas kritiķi un lingvisti, Anda Kubuliņa par izcilu filoloģi, savukārt dzejnieks Māris Čaklais atzinis: "Valoda ir viņas zeme, jūra un debess." Laikabiedri atzinuši, ka viņa ir smalka un profesionāla dzejas, dzejas valodas struktūru un elementu pētniece, kuras dzejas analīzē atklājas gan katra dzejnieka individuālās iezīmes, gan laikmeta un dzejas procesu konteksts, "par dzeju bija runāts ne tikai kā par idejas realizējumu kādā tēlainībā, bet kā par literatūras tekstu. Tik blīvi, būtiski un pamatīgi pirmoreiz."

PAR RUTAS VEIDEMANES PERSONĪBU

 

"[..] pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados “Literatūra un Māksla” negaidīti sāka parādīties viņas regulārās publikācijas par dzeju, kas filologu zinātnisko sabiedrību burtiski uzspridzināja ar tolaik jauno pieeju dzejas valodai – lingvistiskā poētika sniedza precīzāku skatpunktu uz vārdu, atbrīvojot to no ideoloģijas un iezīmējot vārdos aktualizētās sēmas, no kurām izaug attiecīgais tēls; tā skaidro arī gramatisko noviržu estētisko slodzi dzejas tekstā."

Kubuliņa, Anda. Ruta Veidemane. Diena, 2014, 25. nov.

"Gan Veidemanes rakstos, gan recenzijās dzejas problēmu skatījuma un dzejas vērtēšanas pamatā ir valodas kā mākslas materiāla un mākslinieciskās izteiksmes analīze. Nozīmīgs ir Veidemanes ieguldījums dzejas skaidrojošās kritikas laukā. 90. gados Veidemane rakstījusi par latviešu valodas stilistikas un kultūras jautājumiem, par Bībeles jaunā tulkojuma poētiski stilistiskām problēmām, pētījusi latviešu dzejas simbolus, recenzijās un rakstos par jaunākajiem dzejoļu krājumiem raksturojusi dzejas procesu."

Kalniņa, Ieva E. Ruta Veidemane. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003.

PAR GRĀMATU "IZTEIKT NEIZSAKĀMO. LINGVISTISKĀ POĒTIKA" (LIESMA, 1977)

"Kad literārajā periodika saka parādīties Rutas Veidemanes raksti, tie tūdaļ pievērsa lielas lasītāju daļas uzmanību. Sevi pieteica jauna, talantīga, nopietna dzejas interpretētāja, kas mākslinieciskuma pakāpes noteikšanai cenšas pielietot objektīvu, zinātnisku instrumentāriju, kas nevadās tikai pēc "patīk – nepatīk", "saprotu – nesaprotu", "labs – slikts" principiem. [..] Relatīvi īsā laikā viņa visumā apguvusi šo daudzo sarežģīto zinātņu pamatjēdzienus un pielietojusi tos rūpīgi atlasīta latviešu dzejas materiāla pētīšanai. Analīzes gaitā autore parāda valodas līdzekļu ģeneratīvi relenauto lomu teksta poētiskā satura līmeņa veidošanā un mēģina dot to lietojuma eksaktus kritērijus. R. Veidemanes veikums šajā jomā ir nopietns ieguldījums dzejas valodas struktūrelementu izpētē. [..] R. Veidemanes grāmata, bez šaubām, palīdz sagatavot lasītāju mākslas darba uztverei, trenē viņa zināšanas un estētiskās apziņas elastību."

Kalniņa, Dzidra; Veinerte, Biruta. Ceļā uz sastapšanos. Karogs, 1978, Nr. 1.

literatūrkritiķe
literatūrzinātniece
valodniece

Ruta Pētersone

mācījies aspirantūrāvalodniecību

Stendes pagasta 6-klašu pamatskola
Stende

1948–1952
Kandavas vidusskola
Kandava

1953–1958
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa.

1963–1967
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Doktorantūras studijas, filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Sinonīmijas problēmas latviešu leksikoloģijā".

Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore.

1967–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece.

1990–1998
Latvijas Kultūras akadēmija
Rīga
Ārštata lektore, lasījusi dažādus kursus par leksikoloģijas, stilistikas un poētikas jautājumiem.

1990–2000
Latvijas Universitāte
Rīga
Ārštata lektore, lasījusi dažādus kursus par leksikoloģijas, stilistikas un poētikas jautājumiem.