PAR DEBIJAS STĀSTU KRĀJUMU "CILVĒKI MAN NEPATĪK"
"Rolanda Virka īsprozas krājums “Cilvēki man nepatīk” ļoti trāpīgi portretē iemeslus, kāpēc arī man, iespējams, nepatīk cilvēki – nav iespējams būt ar cilvēkiem, vienlaikus ar viņiem neesot kopā. Cilvēki šajā grāmatā ir simbols, vērojums, mirkļa fiksācija, subjekti, kas padarīti par mākslas objektiem. Es teiktu, ka šīs ir pasaules trokšņu un komunikācijas nogurdināta cilvēka vīzijas par izdzīvošanu citā – sociālajā – troksnī. Ļoti patīkamas ir ironijas, pašironijas un sarkasma noskaņas, kas ļauj distancēti palūkoties gan pašam uz sevi, gan uz apkārtējiem."
Purinaša, Ligija. Cilvēki man nepatīk. laligaba.lv, 2024.
"Ar ironiju un pašironiju, nedaudz ievedot arī “smalko kaišu” teritorijā, Virks attiecas gan pret cilvēku, kurš filozofē par dzīves jēgu, gan pret cilvēku, kurš trešajā kastītē pērk kāpostu burkānu salātus. Tālas viņam šīs izpausmes neliekas. (..) Virks apgriežas ap savu asi un ierauga turpat daudz kā interesanta, aizraujoša, ērmīga un pigorīga. Īsie, atsperīgie teikumi, pietēlotais nihilisms un īgnumiņš pret visu un visiem audzē jautrību."
Adamaite, Undīne. Cilvēki man nepatīk. laligaba.lv, 2024.