Roberts Tautmīlis-Bērziņš
09.04.1873 – 24.04.1915
Roberts Tautmīlis-Bērziņš ir latviešu aktieris un režisors, kurš darbojies profesionālajos un amatieru teātros Rīgā, Liepājā un Ventspilī 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš sarakstījis vairākas lugas un apcerējumus par teātri. Nodibinājis un vadījis pirmos periodiskos izdevumus par teātri latviešu valodā, žurnālus "Skatuve" (1906–1907) un "Teatrs" (1908). Regulāri apkopojis un publicējis datus par iestudējumiem latviešu teātros 20. gadsimta sākumā.
Dzimšanas laiks/vieta
09.04.1873
Rīga
Miršanas laiks/vieta
24.04.1915
Rīga
Personiska informācija
Īstajā vārdā Roberts Bērziņš. Kalpones dēls.
Mūža beigās ārstējies psihiatriskajā klīnikā (1914–1915).
Profesionālā darbība
19. gadsimta 90. gados darbojies Rīgas Latviešu teātrī kā statists. Piedalījies nelielu amatieru trupu izrādēs Rīgā – biedrības "Uļejs" uzvedumos, Andreja Jurjāna vasaras teātra izrādēs Arkādijas parkā un Roberta Jansona trupas izrādēs Jonatāna biedrībā.
1899. gadā izveidojis latviešu teātri Rīgā, Aleksandra ielā 103, kas darbojies vienu sezonu. Pēc tā slēgšanas vadījis privātu drāmas ansambli Maskavas dārzā pie Jāņavārtiem.
20. gadsimta sākumā Rīgā strādājis kā aktieris Jaunajā latviešu teātrī (1902–1905), "Ausekļa" teātrī (1905–1906), "Apollo" teātrī (1906), pēc tam Liepājas tautas teātrī (1908) un Liepājas Latviešu teātrī (1909–1910). 1910. gadā dibinājis un īsu laiku vadījis Mazo teātri Rīgā. Bijis Ventspils Latviešu skatuves biedrības režisors (1912–1913).
1892: pirmais publicētais darbs, lokalizēta apcere "Pasaules plūdi" žurnāla "Austrums" 12. numurā.
No 1900. līdz 1913. gadam presē publicējis ikgadējus pārskatus par teātra izrādēm. Rakstījis apceres par dramaturģiju un teātra darbiniekiem: "Ādolfs Alunāns savā teātra gaitā" (1904), "Ibsena darbi uz latviešu skatuves", "Latviešu drukātā dramatiskā literatūra" (abi 1910), "Franču dramatiskā literatūra uz latviešu skatuves" (1912; visas periodikā).
1901: Ventspils senāk un tagad: vairāk dziedājumos rīmējis. Ventspils: H. Hiršmans.
1906-1907: Skatuve: teātra rakstu krājums [mēnešraksts]. Rīga.
1908: Teātrs: latviešu teātra literatūras aģentūras izdevums [redaktors]. Rīga: Latviešu teātra literatūras aģentūra.
1910: Rokas grāmata teātra vadītājiem: latvisku drukatu lugu rādītājs, līdz ar piezīmēm par lugā darbojošamies personām, skatuves iekārtojumiem, autoru tiesībām, cenzētiem eksemplāriem, apgādātājiem [sast.]. Rīga: Ed.Rozītis.
1911: Pie pilsētas vārtiem: drāma piecos cēlienos. Rīga: Ed.Rozītis.
1911: Strādāt un nenogurt: māksliniecei Dacei Akmentiņ, viņas 25 gadu teātra darbības jubilejai par atmiņu, lai šīss rindiņas ceļ viņas darbus. Rīga: Ed.Rozītis.
Darbu pirmiestudējumi
1899: "Sievas mīlestība" Rīgā, Aleksandra ielas 103 teātrī
1900: "Zemes lodes īpašnieks" Rīgā, Aleksandra ielas 103 teātrī
1901: "Cīņā un nāvē" Rīgā, Pavasara biedrībā
1906: "Lauku ziedos" Rīgā, "Apollo" teātrī
1906: "Meža māte" Rīgā, biedrībā "Uļejs"
1907: "Sieks zelta naudas" Rīgā, "Apollo" teātrī
1909: "Pazudis karaļa dēls jeb Patiesības mētelis" Liepājas Latviešu teātrī
1911: "Pie pilsētas vārtiem jeb Saule vēl tālu" Rīgā, Mazajā teātrī (izrāde Palīdzības biedrībā)
Citātu galerija
Daiļrades kopsavilkums
"Vislielākās pūles Tautmīlis-Bērziņš veltījis dramaturģijai: laika posmā no 1896. līdz 1911. gadam viņš sarakstījis ap desmit lugu. Lai arī tās visas savā laikā bijušas dažādu teātru repertuārā, nereti paša autora iestudējumā, 21. gadsimtā tās šķiet mākslinieciski mazvērtīgas un pārspīlēta patosa pilnas. [..] Vairāk komplimentu Tautmīlis-Bērziņš saņēmis par savu teātra hronista un publicista darbu."
Vērdiņš, Kārlis. Homofilā aktiera tēla ģenēze. Kalnačs, Benedikts, Daija, Pauls, Eglāja-Kristsone, Eva, Vērdiņš Kārlis. Fin-de-siecle literārā kultūra Latvijā. Rīga: LU LFMI, 2017, 350.–352. lpp.
Aktiera darba raksturojums
"Robertam Tautmīlim-Bērziņam (1873-1915) labāk padevās mīlētāji, jauni ideālisti, nelaimīgi cietēji, izlutināti kundziņi, vieglprātīgi tukšgalvji. Viņš spēlēja aizrautīgi un dažkārt saņēma pārmetumus par atsevišķu rakstura īpašību saasināšanu un pārspīlēšanu."
Gudriķe, Biruta. Latvisks teātris Aleksandra ielā Nr. 103. Letonica, 1998, Nr. 2, 102. lpp.
Pseidonīms
Upciemu Skaidrīte, Upciemu Milda, V. Ļaudons
Darbavieta
1892–1899
Rīgas Latviešu teātris
Rīga
Statists
1892–1899
Roberta Jansona trupa
Rīga
Aktieris.
1892–1899
Biedrība "Uļejs"
Rīga
Aktieris.
1899
Latvisks teātris Rīgā Aleksandra ielā 103
Rīga
Aktieris.
1902–1905
Jaunais Rīgas latviešu teātris (1902–1905)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktieris.
1905–1906
Atturības biedrības "Auseklis" teātris
Rīga
Aktieris.
1906
"Apollo" teātris
Grīziņkalns
Aktieris.
1906–1907
Žurnāls "Skatuve"
Rīga
Redaktors.
1908
Žurnāls "Teatrs" (1908)
Rīga
Redaktors.
1908–1910
Liepājas teātris
Liepāja
Aktieris un režisors.
1910
Mazais teātris
Rīga
Aktieris un teātra vadītājs.
1912–1913
Ventspils latviešu skatuves biedrība
Ventspils
Aktieris un režisors.
Apglabāts
Rīgas Lielie kapi