"Sēļa iemīļota tēma ir latviešu tautas likteņgaitas izšķirīgos vēsturiskos momentos, lielu vietu Sēļa darbos ieņem paša pieredze un reāli dzīvē iepazīti cilvēki. Stāstījums ir vienkāršs, nepretenciozs, arī valoda vienkārša. Sēļa darbi ir vērtīgs izziņas materiāls kā pagātnes notikumu aculiecinieka skatījums, te ietverta veselīga morāle, vēlēšanās audzināt un pamācīt jaunatni."
Salceviča, Ilona. Roberts Sēlis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 523. lpp.
"Viņš bija čakls. Kā gans. Ka dieninieks. Ka māceklis. Ka galdniekmeistars. Un kā rakstnieks. No mazām dienām bārenis, viņš labi zināja, ka paļauties var tikai uz paša spēkiem. Viņš izgāja gorkijiskās universitātes. Bez augstiem diplomiem kļuva pa īstam inteliģents. Jo bija arī zinātkārs. Mūža nogalē īpaši pievērsās filozofijas studijām. Saprata, ka bez tām nevar radīt revolucionārās cīņas, sociālo pārvērtību panorāmu. [..]
Sēlis nemaz netaisījās kļūt par rakstnieku. Arī tajā 1911. gadā, kad atklātībā parādījās viņa pirmā skice "Atnāca meitenes". Vilināja galdniecība. Taču nerakstīt arī nevarēja. Viņa biogrāfija vēlāk kļuva par viņa daiļrades avotu. Viņš bija īsts reālists un literatūrā augstu vērtēja vienkāršību, nesamākslotību, dzīves patiesīgumu, organiski necieta visniecīgāko kļūdu vēsturisko notikumu, sociālo parādību atspoguļojuma."
Sokolova, Ingrīda. No saules mūža virsotnes. Robertam Sēlim – 100. Literatūra un Māksla, Nr. 39, 1984, 28. sept.