"Tūlīt pēc kara dzīvojot Fihtenbīles (Veidenes tuvumā,
Augšpfalcā) latviešu bēgļu nometnē, mēs abas ar Ausmu, nākot no skolas, mēdzām
iegriezties Roberta Krūklīša šaurajā istabiņā, lai paskatītos, kādas jaunas
grāmatas redzamas plauktā virs viņa gultas. Pētījām nedaudzās grāmatas,
skaitījām feniņus kabatā, gudrojām, vai un ko varētu nopirkt. Dažu labu iecerētu
grāmatu gadījās apciemot vairākas reizes, kamēr bija sakrāta vajadzīga summa un
varējām to iegūt. Roberts vienmēr bija laipns un pacietīgs, un ar mums,
tukškabatainām padsmitniecēm, runāja kā ar pieaugušām, naudīgām pircējām."
Helēna Nukša-Hofmane. Tajās vietās, kur būts. Treji Vārti, Nr. 119,
01.09.1987, 48. lpp.
"Roberts dzīvoja pieticīgi, reti ceļoja, maz izklaidējās,
bet ar sievu Bertu mīlēja pulcināt un uzņemt ciemiņus savā omulīgajā mājoklī
Īstlansingā. Pēc Bertas aiziešanas mūžībā Roberts apgāda darbu un viesmīlīgās
paražas turpināja ar savu rudens puses dzīvesdraugu Mildu Krūklīti. Krūklīšu
mājā nekad netrūka ne gardu cepumu, ne smaržīgas kafijas tases, ne laika ar domubiedriem
pārrunāt jaunākos notikumus latviešu kulturālā un sabiedriskā dzīvē, spriest par
jauniznākušām grāmatām un periodiku."
Gundega Ozola. Grāmatnieks Roberts
Krūklītis mūžībā. Laiks, Nr. 29, 26.07.2008, 23. lpp.
"Darbību uzsākot, jaunais apgāds izdod Andreja Eglīša sakopoto dzejoļu krājumu "Kurzemes krasts", kam vāku zīmējis Juris Soikāns, Plūdoņa "Mazā Anduļa bērnības atmiņas", Poruka dzejoļu izlasi un Miesnieka jaundarbu, romānu "Mīlestības neprāts". Pēc to iznākšanas izdevēji apgāda nosaukumu no "Latvis" maina uz "Gauja", lai nejauktu ar līdzīga nosaukuma saimniecisku pasākumu neatkarīgajā tēvzemē. Pēc tam "Gauja" izdod virkni citu grāmatu un vairākus kalendārus un turpina darboties līdz 1950. g. vidum, kad Roberts Krūklītis aizceļo uz ASV, kur jau ir apmeties brālis Kārlis.
[..] Apgāds "Gauja" (Īstlansingā, Mičiganā) pilnam atsāk un pakāpeniski paplašina darbu pēc īpašnieka pensionēšanās – 1974. g. Kopš tā laika septiņas dienas nedēļā, nereti arī vēlas pusnakts stundas, Roberts Krūklītis veltījis savai lielajai mīlestībai – grāmatai mātes un tēva valodā, ir iespiežot jaunas, ir pārspiežot agrākās, citu izdotās. Gadās, ka ienākumi par pārdoto grāmatu nesedz izdošanas izdevumus un autoram jāpalīdz segt iztrūkums. Sevišķi mazs noiets ir dzejoļu grāmatām.
[..] "Gauja" izdevusi ap pussimts jaundarbu, ieskaitot tādus autorus kā V. Baltiņu, H. Biezo, P. Ērmani, E. Kalmi, K. Kundziņu, K. Osi, Ž. Unāmu, arī Kārļa Krūklīša atmiņu stāstu "Tā tas bija toreiz". Pārspriedumu arī ir ap pussimts. Lai pieminam kaut tikai "Kr. Barona atmiņas", Kreicberga atmiņas par Kr. Valdemāru, E. Virzas "Laikmeta dokumentus", māc. Apkalna sprediķu krājumu, A. Grīna "Varoņu grāmatu", A. Niedras atmiņas, L. Bērziņa "Neredzīgo Indriķi", angļu-latviešu vārdnīcu un biogrāfisko vārdnīcu "Es viņu pazīstu"."
Kārlis Krūklītis. Gauja (1946, 1974). Universitas, Nr. 61, 01.04.1988, 72. lpp.