Roberts Krūklītis

Dzimis muižas vagara Roberta un Annas Krūklīšu ģimenē.
Brālis Kārlis Krūklītis (1913–1991) – elektronikas inženieris ASV, žurnālists.
Pirmā sieva Berta Krūklīte, pēc viņas aiziešanas mūžībā par dzīvesbiedri kļuvusi Milda Krūklīte.

"Tūlīt pēc kara dzīvojot Fihtenbīles (Veidenes tuvumā, Augšpfalcā) latviešu bēgļu nometnē, mēs abas ar Ausmu, nākot no skolas, mēdzām iegriezties Roberta Krūklīša šaurajā istabiņā, lai paskatītos, kādas jaunas grāmatas redzamas plauktā virs viņa gultas. Pētījām nedaudzās grāmatas, skaitījām feniņus kabatā, gudrojām, vai un ko varētu nopirkt. Dažu labu iecerētu grāmatu gadījās apciemot vairākas reizes, kamēr bija sakrāta vajadzīga summa un varējām to iegūt. Roberts vienmēr bija laipns un pacietīgs, un ar mums, tukškabatainām padsmitniecēm, runāja kā ar pieaugušām, naudīgām pircējām."

Helēna Nukša-Hofmane. Tajās vietās, kur būts. Treji Vārti, Nr. 119, 01.09.1987, 48. lpp.

"Roberts dzīvoja pieticīgi, reti ceļoja, maz izklaidējās, bet ar sievu Bertu mīlēja pulcināt un uzņemt ciemiņus savā omulīgajā mājoklī Īstlansingā. Pēc Bertas aiziešanas mūžībā Roberts apgāda darbu un viesmīlīgās paražas turpināja ar savu rudens puses dzīvesdraugu Mildu Krūklīti. Krūklīšu mājā nekad netrūka ne gardu cepumu, ne smaržīgas kafijas tases, ne laika ar domubiedriem pārrunāt jaunākos notikumus latviešu kulturālā un sabiedriskā dzīvē, spriest par jauniznākušām grāmatām un periodiku."

Gundega Ozola. Grāmatnieks Roberts Krūklītis mūžībā. Laiks, Nr. 29, 26.07.2008, 23. lpp.

"Darbību uzsākot, jaunais apgāds izdod Andreja Eglīša sakopoto dzejoļu krājumu "Kurzemes krasts", kam vāku zīmējis Juris Soikāns, Plūdoņa "Mazā Anduļa bērnības atmiņas", Poruka dzejoļu izlasi un Miesnieka jaundarbu, romānu "Mīlestības neprāts". Pēc to iznākšanas izdevēji apgāda nosaukumu no "Latvis" maina uz "Gauja", lai nejauktu ar līdzīga nosaukuma saimniecisku pasākumu neatkarīgajā tēvzemē. Pēc tam "Gauja" izdod virkni citu grāmatu un vairākus kalendārus un turpina darboties līdz 1950. g. vidum, kad Roberts Krūklītis aizceļo uz ASV, kur jau ir apmeties brālis Kārlis.
[..] Apgāds "Gauja" (Īstlansingā, Mičiganā) pilnam atsāk un pakāpeniski paplašina darbu pēc īpašnieka pensionēšanās – 1974. g. Kopš tā laika septiņas dienas nedēļā, nereti arī vēlas pusnakts stundas, Roberts Krūklītis veltījis savai lielajai mīlestībai – grāmatai mātes un tēva valodā, ir iespiežot jaunas, ir pārspiežot agrākās, citu izdotās. Gadās, ka ienākumi par pārdoto grāmatu nesedz izdošanas izdevumus un autoram jāpalīdz segt iztrūkums. Sevišķi mazs noiets ir dzejoļu grāmatām.
[..] "Gauja" izdevusi ap pussimts jaundarbu, ieskaitot tādus autorus kā V. Baltiņu, H. Biezo, P. Ērmani, E. Kalmi, K. Kundziņu, K. Osi, Ž. Unāmu, arī Kārļa Krūklīša atmiņu stāstu "Tā tas bija toreiz". Pārspriedumu arī ir ap pussimts. Lai pieminam kaut tikai "Kr. Barona atmiņas", Kreicberga atmiņas par Kr. Valdemāru, E. Virzas "Laikmeta dokumentus", māc. Apkalna sprediķu krājumu, A. Grīna "Varoņu grāmatu", A. Niedras atmiņas, L. Bērziņa "Neredzīgo Indriķi", angļu-latviešu vārdnīcu un biogrāfisko vārdnīcu "Es viņu pazīstu"."
Kārlis Krūklītis. Gauja (1946, 1974). Universitas, Nr. 61, 01.04.1988, 72. lpp.

Lenču pagastskola
Lenču pagasts
Mācījies Lenču pagastskolā.

Cēsu Bērzaines Valsts vidusskola
Bērzaines iela 34, Cēsis
Beidzis Bērzaines vidusskolu Cēsīs.

1935
Cēsis
1935. gadā sācis mācīties čella spēli Cēsu mūzikas skolā pie vijoles klases vadītāja Kārļa Veilanda, vēlāk papildinājies arī pie citiem skolotājiem.

Daugavpils
Latvijas laikā dienējis obligātajā karadienestā 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

Lansinga
Bijis viens no Lansingas latviešu draudzes dibinātājiem, ilggadējs revīzijas komisijas loceklis un bieži Lansingas latviešu dievkalpojumos spēlēja čellu.

1944
Čehoslovākija
Bēgļu gaitās 1944. gadā nonācis Čehoslovākijā.

1946
Eihštete

1946–1949
Veidene

1949–1950
Švābu Gminde

1950
Īstlansinga

1946–1950
Apgāds "Gauja"
Veidene
1946. gadā Eihštetes nometnē kopā ar brāli Kārli nodibinājis grāmatu galdu un apgādu "Gauja", kas līdz 1949. gadam darbojies Veidenē, līdz 1950. gada vasarai – Švābu Gmindē.

1974–1997
Apgāds "Gauja"
Īstlansinga
Apgāda darbība Īstlansingā, Mičiganā atjaunota 1974. gadā, apgāds turpina darbību līdz 1997. gadam.

1981–1999
Žurnāls "Treji Vārti" (1967–2011)
Īstlansinga
No 1981. līdz 1999. gadam žurnāla "Treji Vārti" izdevējs un administratīvais vadītājs.

01.07.2008
Lansingas Evergrīnas kapsēta
Apglabāts Lansingas Evergrīnas kapsētā.

Triju Zvaigžņu ordenis
Goda zīme piešķirta ar Ordeņa domes 1997. gada 22. janvāra lēmumu.
I pakāpes goda zīme
1997