Roberts Dāvis Vizbulis
14.06.1881 – 07.05.1960
Roberts Vizbulis (1881–1960) darbojies kā dziedātājs un literāts. Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri. Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā. No 1901. gada piedalījies Pēterburgas latviešu teātra izrādēs. Strādājis elektrotehniskā uzņēmumā, kura uzdevumā apceļojis Krieviju, Austriju, Vāciju. 1914. gadā mobilizēts armijā, Pirmā pasaules kara gados Polijā ievainots, demobilizēts, darbojies Petrogradā un Maskavā latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijās. 1918. gadā atgriezies Rīgā. 20. gadsimta 20. gados dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. Dibinājis ansambli "Piltenes prāģeri", ar to uzstājies Latvijā un ārzemēs. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Pēc Vizbuļa scenārija uzņemtas īsmetrāžas filmas "Piltenes prāģeri" un "Uztuptēvs priekos un bēdās", kurās viņš arī pats filmējies. Vizbulis sarakstījis vairākas lugas, kas neskaitāmas reizes izrādītas uz lauku skatuvēm. Pazīstams arī kā humorists Zemgals Ņirga, Ustuptēvs, Piltenes Prāģeru prezidents utt. Vācis latviešu tautasdziesmas, kuras nodevis Latviešu Folkloras krātuvei.
Dzimšanas laiks/vieta
14.06.1881
Bērzes pagasts
Dzimis toreizējā Virkus pagasta "Sūņos". Šobrīd teritorija ietilpst Bērzes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
07.05.1960
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kalpa ģimenē. Viņa māte ir lībiete, dainu un ziņģu zinātāja, kas pievērsusi dēlu mūzikai.
Profesionālā darbība
1897: Pirmais iespiestais dzejolis "Ratiņš" publicēts Ādolfa Alunāna "Zobgala kalendārā" ar virsrakstu "Senāk un tagad", bez paraksta.
Literatūrai sistemātiskāk pievērsies pēc Pirmā pasaules kara. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Publicējis rakstus, humoristiskus feļetonus, dzejoļus daudzos periodiskajos izdevumos ("Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", "Pēdējā Brīdī", "Zemgales Balss") un kalendāros. Ieskaņojis dziesmas filmās, radiofonā, gramofona platēs.
Citātu galerija
Par dzejprozas žanru
"Šai laikā [20. gadsimta 20. un 30. gados] vēl ir dzīva arī gadsimta sākuma impresionistiskās prozas tradīcija, piemēram, Roberta Vizbuļa (1881–1960) nelielajā grāmatā "Rudenīgi" (1935) ar apakšvirsrakstu "Poēmas" publicētas gan prozas skices jeb tēlojumi, gan dzejoļi."
Vērdiņš, Kārlis. Bastarda forma. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 126. lpp.
Par dramaturģiju
"Lugām vienkārša fabula, literāri veikla apdare, neliels personāžs, daudz dziesmu un deju, tās izteikti latviskas tautas lugas."
Gudriķe, Biruta. Roberts Vizbulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 639. lpp.
Nodarbes
Pseidonīms
Zemgales Ņirga, Uztuptēvs, Piltenes Prāģeru prezidents
Izglītība
Bērzes Mežinieku pamatskola
Ceriņu iela 9, Jaunbērze
Mācījies toreizējā Virkus pagastskolā.
Darbavieta
1891–1898
Dobele
19. gadsimta 90. gados darbojies Ādolfa Alunāna trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri
1920–1926
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Līdz 1926. gadam dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī.
Dzīvesvieta
1899–1901
Sanktpēterburga
Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā
1918–1960
Rīga
1928–1938
Krišjāņa Barona iela 5, Rīga
dz. 11
Dalība organizācijās
1918–1940
Piltenes prāģeri
Rīga
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1932