Rihards Valdess

Dzimis jūrnieka, tālbraucēja kapteiņa Friča Bērziņa (1853–1908) un Annas Dorotejas Bērziņas (dzimusi Ozoliņa; 1859-1928) ģimenē. Bērnības un skolas gadus aizvadījis Igaunijas zvejniekciemos netālu no Ainažiem; brālis Fricis Bērziņš (1891–1971), māsa Berta Junga (dzimusi Bērziņa; 1882–1940).

Literāro pseidonīmu Valdess aizguvis no igauņu rakstnieka Frīdeberta Tuglasa daiļrades.
Dienesta un Pirmā pasaules kara gadus aizvadījis Lietuvā, Polijā un Rumānijā.
Studentu rotas sastāvā piedalījies Latvijas brīvības cīņās.
Brīvi pārvaldījis latviešu, igauņu, krievu un vācu valodas, brīvi varējis sarunāties franču valodā, nedaudz pratis poļu un angļu valodu. Strādājot ziņu aģentūrā "Leta", daudz ceļojis.

1911: apprecējās ar Faniju Irmeju (1889–1975). Ģimenē piedzima bērni: dēls Laimonis (1912–1958), meita Dagnija (precējusies Šleiere; 1919–1993), vēlāk apgāda "Daugava" redaktore Stokholmā un dēls Gunārs (dzim. 1914–), arhitekts.
1925: apprecējās otrreiz ar Helēnu Liepiņu. Šajā laulībā divas meitas – Rute (1928–1985) un Baiba (1939–1942).

LITERĀRĀ DARBĪBA

Publicēties sācis ģimnāzijas laikā Igaunijā igauņu laikrakstos.
1921: sācis tulkot no igauņu valodas J. Metsanurka, Frideberga Tuglasa, A. Kivikasa, Pēta VallakaJ. Mendmetsa stāstus unnoveles un Hugo Raudsepa komēdijas.
Tulkojumi publicēti arī latviešu periodiskajos izdevumos, piemēram, "Ilustrēts Žurnāls".
Rakstījis par igauņu rakstniecību (žurnālā "Ritums", 1922), igauņu rakstniekiem (Hugo Raudsepu).
Periodikā, galvenokārt laikrakstos "Brīvā Zeme", "Sociāldemokrāts", "Pēdējā Brīdī", "Jaunākās Ziņas", rakstījis par politiskiem, kultūras un sabiedriskās dzīves jautājumiem, recenzējis grāmatas, teātra un baleta izrādes, veidojis kultūras darbinieku (Ansis Gulbis, Teodors Lācis, Sigismunds Vidbergs u. c.) portretējumus, lasījis lekcijas Latvijas radiofonā un Rīgas tautas augstskolā.
1928: žurnālā "Jaunā Nedēļa" turpinājumos publicēts prozas darbs "Cilvēks bez dokumentiem", stāsts "Aklais muzikants" ("Daugava"),

Sarakstījis apceri par Jāni Ezeriņu, kas iekļauta Kopotu rakstu 5. sējumā (Mineapole: Tilts, 1955).

LITERĀRIE DARBI

1926: Portofino; Karvaiša gals: īsproza (Rīga: Leta)
1927: Alina: stāsts (Rīga: Leta)
1927: Traģēdija uz jūras: stāsti un noveles (Rīga: Leta)
1927: Teoloģijas kandidāts Plikgalvis (Rīga: Leta)
1927: Rūte: stāsts (Rīga: Leta)
1929: Skumjā kafejnīca: īsprozas krājums (Rīga: ARS; atkārtoti 1999)
1930:Jūras vilki: romāns (Rīga: A. Gulbis; atkārtoti izdevumi: 1938, 1951, 1990, 2012)
1934: Devītais vilnis (Niklāvs Stagars): romāns (Rīga: Grāmatu Draugs; atkārtoti: 1993).
1934: Raibā pasaule: ceļojuma piezīmes (Rīga: Latvju Kultūra).

TULKOJUMI NO IGAUŅU VALODAS

1922: Tuglass, Frīdeberts. Vasaras nakts mīla: novele (Rīga: Leta).
1922: Mendmetss, Marts. Sacirstā laiva: stāsts (Rīga: Leta).
1922: Tuglass, Frīdeberts. Popitis un Huhū: novele (Rīga: Leta).
1930: Raudsepp, Hugo. Mikumerdi: komēdija (Rīga: A. Gulbis).
1932: Raudsepp, Hugo. Neprāta svētlaime: komēdija (Rīga: Leta).

TULKOJUMI NO FRANČU VALODAS

1929: Farrērs, Klods; Šaks, Pols. Noslēpumainais kreisers 1914 (Rīga: J. Altbergs).

TULKOTĀJS

1941: Konrāds, Džozefs. Burenieka "Narcisa" nēģeris (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgāds).

DARBU TULKOJUMI

1936: Männer am Meer (Jūras vilki): romāns (vācu valodā tulkojis Arved Kröger; Riga: Ernst Plates).
1938: informācija, ka Marts Pukitss romānu "Jūras vilki" tulko igauņu valodā.
1938: informācija, ka romāns tulkot čehu valodā, tulkotājs Hostašs.
1946: Mannen vid havet (Jūras vilki): romāns (zviedru valodā tulkojis Wiljams Freijs; Stockholm).

DARBU IESTUDĒJUMI TEĀTRĪ

1933: 9. septembrī Dailes teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Eduarda Smiļģa režijā.
1934: 2. aprīlī Liepājas Jaunajā teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Eižena Kalniņa režijā.
1935: 24. novembrī Igaunijas ceļojošā teātra "Drammastudioteater" Tallinā romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums igauņu valodā.
1936: 20. oktobrī Ventspils Latviešu teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Kārļa Čakara režijā.
1940: 25. janvārī Daugavpils pilsētas teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējums iestudējums Alfrēds Alkšņa režijā.
1941: 18. septembrī Dailes teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Eduards Smiļģa režijā.
1969: Melburnas Latviešu teātrī romāna "Jūras vilki" dramatizējuma iestudējums Viliberta Štāla režijā.

DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS

Studiju laikā Igaunijā darbojies igauņu studentu biedrībā "Uhendus" un latviešu studentu biedrībā "Atauga".

PAR RIHARDA VALDESA PERSONĪBU

"Rakstnieks Rihards Valdess ... Letas direktors Bērziņš... pūļa ļaudis sačukstas. Un viņu nevar arī neievērot. Stalta auguma, inteliģenti vīrišķīgiem sejas vaibstiem, atturīgs, vienmēr savā aurā kā ambras dūmos ietinies, tas tiešām ar savu poētisko eleganci uzreiz no pārējiem atšķiras. Tāds kā nesaprasts, kā pārprasts... Staigā kā ar jūras jūdzēm un pusmēnešiem krustojies...Viņu redz, viņš ir, un tomēr viņa ira tāda kā svešinieka ira."

Leimane, Ilona. Ambra: no Stundu grāmatas. Latvju Ziņas, 1953, 2. jūl.

"Viens– Rihards Bērziņš– Latvijas Telegrāfa aģentūras (Leta) direktors, erudīts, izglītots augsta ranga ierēdnis, lielisks organizators, apbalvots ar vairāku valstu ordeņiem un atzinības rakstiem. Otrs - Rihards Valdess – rakstnieks, kura romānu "Jūras vilki" savulaik dēvēja pat par "nacionālās enerģijas" izteicēju, savukārt īsprozas krājumu "Skumjā paradīze"– par netikumu un amoralitātes paraugu. Mākslinieks estēts ar bohēmisku noslieci labi sadzīvoja ar gudru politiķi analītiķi. Viņš bija cilvēks, kas vienlīdz labi jūtas gan diplomātiskajās pieņemšanās, gan starp vienkāršiem zvejas vīriem."

Smilktiņa, Benita. Rihards Bērziņš-Valdess. Latviešu rakstnieku portreti. Pozitīvisti. Rīga: Zinātne, 2002, 60. lpp.

PAR ĪSPROZAS KRĀJUMU "SKUMJĀ KAFEJNĪCA" (1929)

"Savās 16 miniatūrās R. Valdess ar sēri sentimentālu pamatizjūtu attēlojis vairāk vai mazāk zīmīgas ainas un tipus no lielpilsētai raksturīgām kafejnīcām un dejas grīdām. [..] Pēc savas vērtības Valdesa miniatūras stāv uz robežas starp nopietnu mākslu un feļetonu. Grāmata diezgan noskaņota kā satura, tā ilustrāciju ziņā."

Daugava, 1929, Nr. 6.

PAR ROMĀNU "JŪRAS VILKI" (1930)

"Jūras vilki... Dīvains un tomēr pilnskanīgs nosaukums romānam, kurā cilvēka pirmatnējā daba un pasaules izjūta izteikta ar grandiozu spēku. Tas ir vēstījums par savādu pasauli, kurai mūsu rakstniecība līdz šim gandrīz nav pieskārusies. Autors zīmē jūrmalas ciemu, vienkāršus, zemes varenības pilnus vīrus, kuri zin ko grib un var, kuru milzīgā neatlaidība un spēka apziņa uzceļ labklājību paaudzēm. Lai kādas pasaules jūras tie neizbrauktu, kādas dēkas un katastrofas nepārdzīvotu, tie, kurus saudzē mitrais elements, atgriežas savā Reņģu ciemā, jo tikai tur tie īsti jūtas kā mājās. Kā koki, viņi saauguši kopā, saķērušies saknēm cits ar citu. [..] Richarda Valdesa jaunais romāns skan kā eposs aizgājušām paaudzēm. [..] Romāna personāžs bagāts un plašs – tas tiešām ir vesels ciems. Tā ir epopeja darbam, priekam, bezbēdībai, pirmatnībai, lielai vienkāršībai. Pilnskanīga vienība ar dabu un pasauli, kurā autors parādījis savu jau diezgan augsti vērtējamu meistarību. [..] Visumā romāns lasās ar neatslābstošu interesi un pieskaitāms pie labākiem pēdējā laikā. Bet galvenā viņa vērtība guļ īpatnējā pasaules uztvērumā un atveidojumā. "

Gulbis, Fridrihs. Richards Valdess. Jūras vilki. Latvijas Kareivis, 1931, 22. marts.

"Richards Valdess ir nācis klajā ar plašāku darbu par jūrmalas zvejnieku dzīvi– romānu Jūras vilki. Tas ir ievērības cienīgs darbs nevien savā īpatnējā psīcholoģiskā uztvērumā, bet ari stilistiskā atveidojumā. Jūrās vilki ir veci, norūdīti jūrnieki. R. Valdess viņus zīmējis kā vienkāršus, drošus, neatlaidīgus un spēka apziņas pilnus vīrus. [..] Romāns uzrakstīts dzīvi. Stils koncentrēts, aforistīgs. [..] Valdesa romāns ir viens no vērtīgākiem pēdējā laikā iznākušiem prozas darbiem un to var izlasīt ar interesi."

Ķelpe, Jānis. Richards Valdess. Jūŗas vilki. Latvju Grāmata, 1931, Nr. 3.

Rihards Bērziņš

R. V-ss, Bakalaurs Beka, Nordicus, Pilsonis, Diagors, R. Ruiga

Ferdinands

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1938