Reinis Liepiņš

1920: Pirmā publikācija – raksts "Mācības līdzekļi un to izmantošana. 1.Ķīmija" žurn. "Latvijas Skola" (8./10.nr).
Sarakstījis vairākas mācību grāmatas: "Dabas mācība. 1.d. Nedzīvā daba" pamatskolu 3. un 4. māc. gadam (1921, 1934), "Dabas mācība. 2.d. Fizika" pamatskolu 5. un 6. māc. gadam (1923, 1926), "Praktiskā aritmētika" (pamatskolām, (1927), "Ķīmija" (ģimnāzijām, 1928), "Rēķināsim galvā!" (pamatskolām, 1931).

"Divdesmitajos gados viņš ir viens no redzamākajiem izglītības reformas virzītājiem Latvijā, ir Izglītības ministra Raiņa apstiprinātās skolu reformu komisijas priekšgalā, dedzīgi aicinājis izmantot Vīnes indivīdpsihologu darbus, veikt indivīdpsiholoģiskos izmēģinājumus, atbalstījis skolotāju - izmēģinātāju darbību. Pats apmeklējis Vīnes skolas, cīnījies par Latvijas skolotāju mācību komandējumiem uz Vāciju. Viņš ir populārs lektors par pedagoģijas jautājumiem, skolotāju kursu organizētājs, praktisko darbu vadītājs, skolotāju kvalifikācijas pārbaudītājs, sarakstījis vairākas skolu grāmatas ķīmijā un bioloģijā. Tulkojis latviešu valodā Nobela prēmijas laureāta Ostvalda grāmatu "levads ķīmijā". Vēl laikā, kad svinīgi tiek atzīmēta viņa pedagoģiskās darbības 30 gadu atcere, Reinis Liepiņš Vīnē studē pedagoģiju un psiholoģiju. 1926.gadā viņam piešķirts Kultūras fonda pabalsts 1100 latu ārzemju ceļojumam. Ar viņa atbalstu dzimtajā novadā Vecgulbenē 1926./27. mācību gadā darbību uzsāk arodskola-komercskola. "Ļoti cienījams cilvēks bija", tā par Reini Liepiņu atsaukušies daudzi audzēkņi un skolotāji.
Pēckara gados šis ļoti inteliģentais, augstas kultūras cilvēks grūtos apstākļos, pat nabadzībā līdz pat nāvei 1949.gadā strādā par skolotāju Litenes vidusskolā, māca ķīmiju, latīņu valodu, divus mācību gadus aizvieto vidusskolas direktoru slimības laikā. Pēckara gadu skopajai iztikai tur kaziņas Tikiju, Frikiju un Frederiko. Sadzīvē ir ļoti vienkāršs, cilvēcisks. Ar pateicību tencina skolas saimniecīti par pēckara gadu skopo virumu. Jau slims būdams, savā dzīvoklī "Dārzamājā" māca audzēkņiem latīņu valodu. Stundu nobeigumos kopā ar audzēkņiem nereti kopā dzied vienu no sev tuvākajām, Litenei un Pededzei tik piederīgo tautasdziesmu "Upe nesa ozoliņu". Sadzīvē viņam mīļa senā dziesma "To skaidro ūdeni nejauciet!" Kā atceras Dzidra Kārkliņa, ar to skolnieces modināja cienīto skolotāju dzimšanas un vārda dienu rītos. Skolēni apbrīno Reiņa Liepiņa Maskavas universitātē iegūtās ārkārtīgi plašās zināšanas ķīmijā, kā arī citos priekšmetos. Zināšanas ķīmijā viņš nostiprinājis ne tikai studijās: savulaik Maskavā Reinis Liepiņš vadījis lielu ražošanas nodaļu granātu lādēšanas fabrikā.

Zvaigzne, Jānis. Kas ir Litene?, (2006)
"Žurnālistikā Liepiņš sāk darboties 1913. gadā, būdams Masvkavas universitātes fizikas-matēmatikas fakultātes students. Viņa zinātniskie raksti parādās "Jaunajā Dienas Lapā" un "Domās“, kur starp citu pirmo reiz latviešu valodā apskata jautājumu par elementu pārvērtību sakarā ar radioaktīvo vielu atrašanu un izpētīšanu. 1922.-4924. gadam Liepiņš ar Andreju Upīti un Birznieku-Upīti darbojas "Jauno Domu" redakcijā, kur vada zinātnisko nodaļu. Tur parādās viņa apcerējumi "Cilvēces vecums" un "Tilti starp dzīvo un nedzīvo dabā“ un citi, kas noteikti balstās uz dialektiskā materiālisma. No 1930.-1934. g. R. Liepiņš strādā kā faktiskais un atbildīgais Latvijas Skolotāju Savienības nedēļas avīzes "Mūsu Nākotne“ un pedagoģiskā žurnāla "Mūsu nākotne“ redaktors. Visus šos darbus veikdams, Liepiņš strādā kā skolotājs Rīgas pilsētas 4. ģimnazijā, kur ap direktoru Indriķi Rītiņu grupējas Latvijas progresīvo skolotāju kodols. 1934. gadā avīzi un žurnālu "Mūsu nākotne" administrācja slēdz. Ari Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija kā kreiso skolotāju un strādnieku bērnu ģimnāzija apvērsumā tiek likvidēta un Liepiņš izsviests no skolas. Blakus skolotāja darbam un žurnālistikai Liepiņš pazīstams arī kā skolas grāmatu autors. Viņa grāmatas dabas māclbā, it. sevišķi fizikā un ķīmijā ,bija stipri izplatītas. Liepiņš dzīvo klusībā un skumst, ka atrauts no skolas un no sabiedriskā darba, nodziļinās valodu, ķīmijas un pedagoģija studijās. Tikai 1940. gadā Liepiņš atkal parādās atklātībā, darbodamles kā pilnvarotais skolotāju biedrību lietās, kā "Padomju Latvijas Skolas“ redaktors an vēlāk kā Rīgas pilsētas 5. vidusskolas direktors. " Vācu okupācijas laikā Liepiņam jāpazūd no Rīgas. Viņš darbojas kā ģimnāzijas skoloiājs Latgalē. [..] vēlāk Liepiņš iestājas par skolotāju jaundibinātajā Litenes vidusskolā, tai pašā laikā vadīdams Madonas apriņķa Litenes-Gulbenes rajona skolotāju darba apvienību."

Madonas Arājs, Nr.89 (14.09.1945)

literāts
skolotājs

Reinholds Liepiņš

Stāmerienas pagastskola
Stāmeriena

Jaungulbenes divgadīgā ministrijas skola
Siltais

Smoļenska
Kā eksternis beidzis Smoļenskas ģimnāziju.

1902–1905
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera

1912–1918
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis. dabaszinības.

Maskavas Universitāte
Maskava
Ķīmijas katedrā.

1924–1928
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Skolu departamenta direktors.

1930–1934
Žurnāls "Mūsu nākotne"

1945–1949
Litenes vidusskola
Litene

17.02.1949
Stāmerienas kapi