Reinis Birzgalis
07.06.1907 – 31.05.1990
Reinis Birzgalis (1907–1990) – aktieris, režisors, literāts. Mācījies Dailes teātra 1. studijā (1926). Pēc obligātā karadienesta atgriezies Dailes teātrī, kļuvis par ievērojamu raksturlomu tēlotāju. Popularitāti iemantojis ar tautasdziesmu ilustrācijām, kas publicētas žurnālā "Atpūta”. 1942. gadā izdotas "Latvju daiņas Reiņa Birzgaļa ilustrācijās” ar 495 Reiņa Birzgaļa zīmējumiem. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Eslingenē un darbojās Eslingenes Latviešu teātrī. 1949. gadā izceļoja uz ASV, dzīvoja Bostonā, viens no Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansambļa dibinātājiem (1951) un vadītājiem, iestudējis vairākus latviešu klasikas darbus Sarakstījis rokasgrāmatu "Grimēšanās pamatmācība” (1957) un atmiņas "Šoreiz – bez grima” (1981, Latvijā 1992), publicējis karikatūru krājumu "Letiņš trimdā” (1977). Zīmējis šaržus un karikatūras, kas ievietotas dažādos preses izdevumos: "Atpūta”, "Tēvija”, "Latviešu Ziņas”, "Laiks”, "Latvija Amerikā”. Ilustrējis Teodora Zeltiņa romānu triloģiju par Antiņu (1963, 1966, 1970), Rūtas Skujiņas un Jāņa Šīrmaņa bērnu grāmatas.
Dzimšanas laiks/vieta
07.06.1907
Burtnieki
Dzimis Burtnieku pagastā Zvārtes rentes pusmuižā.
Miršanas laiks/vieta
31.05.1990
Bostona
Personiska informācija
Dzimis rentnieka ģimenē. Tēvs nedaudz spēlējis teātri, arī tēva brālis spēlējis teātri Burtniekos. Tēvs nomiris, kad dēls bija piecus gadus vecs.
Vēlējies studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, tomēr, apjautis pārāk sīvo konkurenci, nejauši izraudzījies apgūt aktiermākslu Dailes teātra 1. studijā pie režisora Eduarda Smiļģa.1927: uzsāka darbu Dailes teātrī, bet to pārtrauca iesaukums obligātajā dienestā; pēc tā atgriezās teātrī.
1944: devās bēgļu gaitās, nonāca Marienbādē (tagadējie Mariānske Lāzņe) 1945. gada 26. janvārī piedalījās pirmajā latviešu trimdas teātra iestudējumā, Rūdolfa Blaumaņa lugā "No saldenās pudeles". Pēc tam darbojies Ambergas Latviešu teātra trupā un Eslingenas Latviešu teātrī.
1949: izceļoja uz ASV, dzīvoja Bostonā; viens Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansambļa dibinātājiem, aktieris, režisors un scenogrāfs.
Profesionālā darbība
1997: atklāta piemiņas plāksne Reiņa Birzgaļa dzimtajās mājās "Zvārtēs", kas beidzot bija nonākuša brāļa dēļa Andreja īpašumā.
Aktieris, iestudētās lomas
Dailes teātrī
1927: Stiepējs, Aspazijas "Madlienas baznīcas torņu cēlējs" E. Smiļģa režijā.
1927: Muzikants, G. Kadelburga, R. Skovroneka "Jātnieku drudzis" E. Smiļģa režijā.
1927: Barbaricio, Ferenca Molnāra "Sarkanās dzirnavas" E. Smiļģa režijā.
1927: Jūras virsnieks, Augusta Strindberga "Sapņu spēle" E. Smiļģa režijā.
1927: Ziņnesis, N. Škļara "Bums un Atspolīte" E. Smiļģa režijā.
1928: Kareivis, Frīdriha Šillera "Vilhelms Tells" E. Smiļģa režijā.
1929: Zemnieks, Arveda Švābes "Piebaldzēni-vēverīši" E. Smiļģa režijā.
1929: Kalps, Raiņa "Pūt, vējiņi!" E. Smiļģa režijā.
1929: Vabole Basists, Kārļa Ieviņa "Zilās salas" E. Smiļģa režijā.
1929: Kapu vietu pārdevējs, Iļjas Ērenburga "Lazika vētrainā dzīve:E. Smiļģa režijā.
1929: Štigls, A. Vilnera, H. Reiherta "Trejmeitiņas" E. Smiļģa režijā.
1930: Viesnīcnieks, S. Stepņaka-Kravčika "Vētras putni" E. Smiļģa režijā.
1930: Džons, Ludviga Hercoga "Zaļā jaunība" Emīla Mača režijā.
1930: Bambis, Leona Paegles "Runga iz maisa" E. Smiļģa režijā.
1930: Tihons, I. Ilfa, J. Petrova "Divpadsmit krēsli" E. Smiļģa režijā.
1930: Matrozis, Viljama Šekspīra "Amors uz drednauta" E. Smiļģa režijā.
1930: Augusts Dombrovskis, Anša Gulbja "Pēc simts gadiem" E. Smiļģa režijā.
1930: Uģis, Raiņa "Indulis un Ārija" E. Smiļģa režijā.
1931: Kuzma, Jāņa Grota "Steņka Razins" E. Smiļģa režijā.
1931: Kārstens, Arveda Mihelsona "Dumpīgā Rīga" E. Smiļģa režijā.
1931: Kollo, Feliksa Cielēna "Mitānija" E. Smiļģa režijā.
1931: Cietais, Viljama Šekspīra "Sapnis vasaras naktī" E. Smiļģa režijā.
1931: Peksis, Kārļa Ābeles "Tautas darbinieki un mīla" E. Smiļģa režijā.
1931: Džo, Čarlza Dikensa "Pikvikklubs" E. Smiļģa režijā.
1931: Bierns, Raiņa "Zelta zirgs" E. Smiļģa režijā.
1932: Radziņš, M. Mellera "Mežsarga meitiņa" E. Smiļģa režijā.
1932: Vecītis, Aspazijas "Pūcesspieģelis" E. Smiļģa režijā.
1932: Karamels, R. Šancera, E. Veliša "Trīs musketieri" E. Smiļģis.
1932: Bračka, Augusta Saulieša "Pašam sava saimniecība" E. Smiļģis.
1932: Juzis, Jēkaba Janševska "Dzimtene" E. Smiļģa režijā.
1932: Nagla, Aleksandra Čaka, Erika Ādamsona "Nagla, Tomāts un Plūmīte" E. Smiļģa režijā.
1933: Fotogrāfs, H. Ortnera "Antons Hits" E. Smiļģa režijā.
1933: Brēns, M. Paņolas "Pie zelta enkura" E. Smiļģa režijā.
1933: Sintrams, Selmas Lāgerlēvas "Gēsta Berlings" E. Smiļģa režijā.
1933: Anborgs, Gerharda Hauptmaņa "Audēji" E. Smiļģa režijā.
1933: Bertuči, Ferenca Lehāra "Paganīni" E. Smiļģa režijā.
1933: Čimurs, Kārļa Kraujiņa "Mīlas talka" E. Smiļģa režijā.
1933: Kārkliņu Džons, Riharda Valdesa "Jūras vilki" E. Smiļģa režijā.
1933: Dans, Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" E. Smiļģa režijā.
1933: Ūdensvedējs, Marka Tvena "Princis un ubaga zēns" E. Smiļģa režijā.
1934: Simeons, Jūdžina O`Nīla "Mīla zem gobām" E. Smiļģa režijā.
1934: Iezārkotājs, Jāņa Jaunsudrabiņa "Invalīds un Ralla" E. Smiļģa režijā.
1934: Reinis, Minna Dišleres "Bagātā līgava" E. Smiļģa režijā.
1934: Vecais klaidonis, A. Karašas "Karogs aicina" E. Smiļģa režijā.
1934: Johans, P. Vulfiusa "Ceļu jaunībai" E. Smiļģa režijā.
1934: Cicerons, Viljama Šekspīra "Jūlijs Cēzars" E. Smiļģa režijā.
1934: Teodors, Knuta Hamsuna "Augusts, jūras braucējs" E. Smiļģa režijā.
1934: Vīndedžnieks, Aīdas Niedras "Pie Azandas upes" E. Smiļģa režijā.
1935: Garpirkstis, Pola Bomaršē "Figaro kāzas" E. Smiļģa režijā.
1935: hetmanis Zamoiskis, Aleksandra Grīna "Nameja gredzens" E. Smiļģa režijā.
1935: Sētnieks, Jūlija Lāča "Baltā dūja" Emīla Mača režijā.
1935: Šķībais, Aleksandra Grīna "Tobago" E. Smiļģa režijā.
1935: Frankoni,Ferenca Lehāra "Fraskita" E. Smiļģa režijā.
1935: Čaukstu Klāvs, Augusta Deglava "Vecais pilskungs" E. Smiļģa režijā.
1935: Muza, Karlo Goldoni "Pļāpīgās sievas" E. Smiļģa režijā.
1935: Mizoņu Jurka, Viļa Lāča "Tālais ceļš" Jāņa Munča režijā.
1935: Tereks, J. Fekelija "nauda valda pasauli" E. Smiļģa režijā.
1936: Vitrī, K. D. Grabes, Dž. Forcāna "Napoleons" Jāņa Munča režijā.
1936: Aptiekārs, L. Nīkes "Galma koncerts" E. Smiļģa režijā.
1936: Akots, Jāņa Grota "Zelta atslēga" E. Smiļģa režijā.
1937: Hekerens, Jāņa Grota "Puškins" Jāņa Munča režijā.
1937: Brasē, M. Ordono, B. Tomasa "Ak, šie studenti!" E. Smiļģa režijā.
1937: Ģinguls, Raiņa "Krauklītis" E. Smiļģa režijā.
1937: Montano, Viljama Šekspīra "Otello" E. Smiļģa režijā.
1937: Kovačs, P. Abrahāma "Roksijas futbolkomanda" E. Smiļģa režijā.
1938: Džons Imindžs, Mārtiņa Zīverta "Āksts" Kārļa Veica režijā.
1938: Jusis, Augusta Tamsāres "Zeme un mīlestība" E. Smiļģa režijā.
1938: Galma maršals, Jāņa Grota "Dzīves viļņos" Jāņa Munča režijā.
1938: Nikelmanis, Gerharda Hauptmaāna "Nogrimušais zvans" Kārļa Veica režijā.
1938: Pavārs, Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī" E. Smiļģa režijā.
1938: Dītrihs, R. Lauknera "Vadonis Munte" Jāņa Munča režijā.
1939: Brammers, L. Zilahi "Pēdējā loma" Jāņa Munča režijā.
1939: Ferdinands Veselijs, A. Vilnera, H. Reinerta, H. Mariškas "Vīnes valsis" E. Smiļģa režijā.
1939: Landmaršals, Mārtiņa Zīverta "Trakais Juris" Kārļa Veica režijā.
1939: Kristofers Slajs, Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšana" E. Smiļģa režijā.
1939: Filips Labais, Frīdriha Šillera "Orleānas jaunava" Jāņa Munča režijā.
1940: Kanclers, Johana Volfganga Gētes "Fausts" E. Smiļģa režijā.
1940: Grāfs Serpuhovskis, Alekseja Tolstoja "Mīlestības zelta grāmata" Jāņa Munča režijā.
1940: Meijers, Andreja Upīša "1905" Nikolaja Mūrnieka režijā.
1940: grāfs Barbarū, Ļ. Slavina "Intervencija" E. Smiļģa režijā.
1941: Bobčinskis, Nikolaja Gogoļa "Revidents" Kārļa Veica režijā.
1941: Velēnu vecītis, Annas Brigaderes "Maija un Paija" Kārļa Veica režijā.
1942: Bisars, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu "Mērnieku laiku" E. Smiļģa režijā.
1943: Amijs Polets, Frīdriha Šillera "Marija Stjuarte" E. Smiļģa režijā.
1943: dr. Kamelbergs, Edvarda Vulfa "Svētki Skangalē" E. Smiļģa režijā.
1943: Kapuleti, Viljama Šekspīra "Romeo un Džuljeta" E. Smiļģa režijā.
1943: Josts, Anšlava Eglīša "Kosma konformācija" Kārļa Veica režijā.
1944: Andrea Doria, Frīdriha Šillera "Fiesko sazvērestība Dženovā" E. Smiļģa režijā.
1944: Tranaitis, Mārtiņa Zīverta "Vara" E. Smiļģa režijā.
Eslingenas Latviešu teātris
1945: Krišs, Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" Kārļa Veica režijā.
1946: Didzis, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Jāņa Lejiņa režijā.
1946: Ābrams, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".
1946: Miķelis, Jāņa Lejiņa "Nebrauc tik dikti".
1946: Uksens, Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības".
1947: Žans, Mārtiņa Zīverta "Cilvēks grib dzīvot".
1947: Ādams Jakubovskis, Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi".
1947: Falstafs, Mārtiņa Zīverta "Āksts".
1948: Dāvis, Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki".
1948: Varbūta kungs, Mārtiņa Zīverta "Sievasmāte".
1948: Graciado, Anšlava Eglīša "Galma gleznotājs".
1949: Dragarass, Teodora Zeltiņa "Donžuāna pēdējā mīlestība".
1949: Prokurors, Mārtiņa Zīverta "Karātavu komēdija".
1949: Ludis, Annas Brigaderes "Kad sievas spēkojas".
1949: Vējš, Rūdolfa Blaumaņa, Margas Teteres "Brīnumzālīte".
1949: Jānis Lazdiņš, Jāņa Jaunsudrabiņa "Jo pliks, jo traks".
Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblis
1951: Krišs, Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" Kārļa Veica režijā.
1952: Komandants, Mārtiņa Zīverta "Cenzūra" Jāņa Lejiņa režijā.
1952: Ripa, Jāņa Jaunsudrabiņa "Invalīds un Ralla" Jāņa Lejiņa režijā.
1953: Puksta kungs, Jāņa Viesiena "Nozaudētais viļķis" Jāņa Lejiņa režijā.
1953: Murķelis, Mārtiņa Zīverta "Meli meklē meli" Valfrīda Streipa režijā.
1954: Plācītis, Jāņa Lejiņa "Bij man vienas rozes dēļ" Jāņa Lejiņa režijā.
1954: Svešzemnieks, Raiņa "Krauklītis" Reiņa Birzgaļa režijā.
1956: Jūdass, Arturs Voitkus "Jūdass" Jāņa Lejiņa režijā.
1957: Graciado, Anšlava Eglīša "Galma gleznotājs" Jāņa Lejiņa režijā.
1957: Ābrams, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" Reiņa Birzgaļa režijā.
1957: Kangars, Raiņa "Uguns un nakts" Reiņa Birzgaļa režijā.
1959: Ludvigs Belte, Jāņa Lejiņa "Skabarga sirdī" Jāņa Lejiņa režijā.
1961: Didzis, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Reiņa Birzgaļa režijā.
1963: Iņķis, Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls".
1963: Mitriķis, Ulda Siliņa "Intermeco Iļģuciemā" Jāņa Lejiņa režijā.
1964: Džiovani Fernando, Hugo Krūmiņa "Maestro no Rucavas" Reiņa Birzgaļa režijā.
1967: Mindaugs, Mārtiņa Zīverta "Vara" Reiņa Birzgaļa režijā.
1969: Majors Liekolds, Somerseta Moema "Svētā liesma" Valfrīda Streipa režijā.
1973: Jukums, Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" Reiņa Birzgaļa režijā.
1974: Bergens, Mārtiņa Zīverta "Rīga dimd" Reiņa Birzgaļa režijā.
1976: Taukšķis, Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" Reiņa Birzgaļa režijā.
1978: Pindaks, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" Reiņa Birzgaļa režijā.
Režisors
1954: Raiņa "Kraulītis".
1957: Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".
1958: Raiņa "Uguns un nakts".
1961: Raiņa "Pūt, vējiņi!"
1964: Hugo Krūmiņa "Maestro no Rucavas".
1967: Mārtiņa Zīverta "Vara".
1973: Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības".
1974: Mārtiņa Zīverta "Rīga dimd".
1976: Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles".
1978: Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".
Dekorators
1961: T. Molnjē "Māja naktī" (Bostonas Latviešu jaunais teātris).
1967: Mārtiņa Zīverta "Vara" (ALT Bostonas ansamblis)
1973: Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" (ALT Bostonas ansamblis).
1974: Mārtiņa Zīverta "Rīga dimd" (ALT Bostonas ansamblis).
Citātu galerija
Par Reiņa Birzgaļa profesionālo darbību
"Nereti režisors [Smiļģis] jaunajam aktierim iedalījis veču lomas. Aktieris bijis padrukna auguma, teicami pārvaldījis grimēšanās māku un izveidojies par spilgtu raksturotāju. [..] Dailes teātrī R. Birzgalis tēlojis milzīgu skaitu daudzveidīgu lomu dažādu autoru darbos, gandrīz katrā no teātra plašajiem iestudējumiem viņam bijis kāds uzdevums. [..] Strādādams Dailes teātrī, R. Birzgalis ar skatuves gleznotāja Oto Skulmes atbalstu izkopa savas spējas zīmēšanā, žurnālā "Atpūta" parādījās viņa draudzīgie šarži. Pēc tam aktieris sāka veidot sešu zīmējumu ciklu par tautasdziesmu tēmām, kopumā R. Birzgalis uzzīmējis pāri par pieci simti zīmējumu, kas 1943. g. "Zelta Ābeles" apgādā iznāca apkopoti grāmatā "Latvju daiņas"."Hausmanis, Viktors. Latviešu aktieri trimdā. Rīga: Zinātne, 1996, 49., 50. lpp.
"Latvijas neatkarības laikā Birzgalis izcēlās kā iezīmīgs raksturlomu un ekstrāvagantu komiķu tēlotājs. Bieži viņa tēlojumi ietiecās šaržā, jo Birzgalim ir nenoliedzams komiķa talants arī vēl citos mākslas virzienos. [..] Savu darbību Dailes teātrī Birzgalis iesāka ar Uga lomu Induli un Ārijā, saņemot ļoti labas atsauksmes. Dailes teātris toreiz deva apmēram 8 inscenējumus gadā, kas 17 nostrādātajos gados Birzgalim nozīmēja ap 135 dažādu lomu. Tā ir liela skatuves pieredze, un jau toreiz Birzgali uzskatīja par nobriedušu skatuves mākslinieku. Viņa ampluā ir reti plašs – no dabas bērniem līdz briesmoņiem Ilgus gadus viņš spēlēja bērnu lugās, kas mazajiem skatītājiem ļoti patika. [..] Tālāk R. Birzgala skatuves gaitas virzās Vācijā. Eslingenas latv.teātrī. Ar izrādēm teātris apbraukā amerikāņu zonas latviešu nometnes. Tas ir vēl spirgts laiks teātrī, jo mākslinieki var nodoties tieši savai mākslai, par viņu aprūpi gādā IRO, kaut tā ari nav nekāda spožā. Pēc kara R. Birzgali redzam možu. nesaliektu, cerību pilnu, ticot latviešu mākslas renesansei."
Akmentiņš, Osvalds. Reinis Birzgalis trīskāršs jubilārs. Latvija Amerikā, Nr.47 (12.06.1957)
"Reinis Birzgalis ar savu zīmīgo personību – gan uz skatuves daudzšķautņainajos tēlojumos, gan ar humoru un izdomu zīmējumos, gan arī kā nelokāms nacionālists ar negrozāmu stāju – nekad neļaus apdzist tai atmiņu un tēlu virknei, ko viņš radījis savā ilggadējā, darbīgajā mūžā. Astoņdesmit trīs gadi gan nav vēl tik liels vecums, lai izbeigtos dzīve, bet Reiņa Birzgaļa sirds bija pagurusi neatlaidīgā cīņā pēc sevis piepildīšanas, savas sūtības īstenošanas."
Vīksna, Ingrida. Kad priekškars aizveras... Laiks, 1990, 30. jūn.
Par grāmatu "Šoreiz – bez grima" (Bruklina: Grāmatu Draugs, 1981)
".. plaši pazīstamā aktiera un režisora Reiņa Birzgaļa atmiņu stāsts iepriecinās visus teātra draugus. levadam Birzgalis pakavējas bērnībā Burtniekos un skolas gaitās Valmierā. Viņš prot jauki atburt latvisko lauku gaisotni un zēnības dēkas un dēciņas risinājās itin pievilcīgi. Birzgalis raksta ērti ritošā, kodolīgā, varētu teikt – skatuves valodā. Skatuvei, kā zināms, neder oriģinalitātes dēļ samežģīti teikumi: uz skatuves viss jāpasaka īsi, skaidri un vienkārši. Var pabrīnēties, ka Birzgalis ar savu valodas veiksmi, cik mums zināms, nekad nav mēģinājis rakstīt lugas."Eglītis, Anšlavs. Reinis Birzgalis. Šoreiz – bez grima. Austrālijas Latvietis, Nr.1614 (12.02.1982)
Saiknes
Milda Birzgale - Sieva
Rasma Birzgale - Meita
Izglītība
–1925
Valmiera
Valmieras vidusskola
–1926
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Dailes teātra 1. studijā.
Burtnieku pagastskola
Burtnieki
Darbavieta
Amerikas latviešu teātra Bostonas ansamblis
Bostona
Aktieris, režisors, scenogrāfs.
1927–1944
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktieris.
1945–1949
Eslingenas latviešu teātris
Eslingene pie Nekāras
Aktieris.