Reinis Ādmīdiņš

3 bildes

14.09.1939 – 17.10.2010

Reinis Ādmīdiņš (1939–2010) – rakstnieks, publicists, scenārists, literatūrkritiķis un radio žurnālists. Sarakstījis vairākas kultūrvēsturiskas un biogrāfiskas esejas un apceres. Par dokumentālo romānu "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994) saņēmis Viļa Plūdoņa prēmiju. Rakstījis humoristiskus un satīriskus stāstus, apceres, feļetonus. Bijis ilggadējs Latvijas Radio darbinieks. Radio raidījumiem dramatizējis vairākus stāstus, romānus. Sarakstījis arī vairākus scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām. Darbojies arī literatūrkritikā – rakstījis literārus apskatus un recenzijas. Kopā ar rakstniekiem Egilu Lukjanski un Arnoldu Auziņu nodibinājis izdevniecību "Sol Vita", bijis tās galvenais redaktors.

Dzimšanas laiks/vieta

14.09.1939
Čeremhova

Miršanas laiks/vieta

17.10.2010
Bauska

Personiska informācija

Vienīgais bērns ģimenē. Tēvs 20. gadsimta 30. gadu beigas izsūtīts no Baškīrijas latviešu kolonijas. Ģimene Latvijā atgriezusies 1948. gadā un apmetusies pie Reiņa Ādmīdiņa mātes radiem Bauskā.
Reinim Ādmīdiņam latviešu valodu un literatūru un mūziku skolā mācījis dzejnieks Ziedonis Purvs, kurš vadījis arī skolas dramatisko pulciņu.

Profesionālā darbība

Mācoties skolā, Reiņa Ādmīdiņa pirmos literāros dzejas sacerējumus novērtē Ziedonis Purvs, Lija Brīdaka un Mirdza Ķempe. Savukārt 10. klasē vairākus dzejoļus nosūtījis jauno autoru semināram.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1966: pirmā nozīmīgā publikācija – raksts "Jauna kvalitāte dzejā, kritikā un estētiskajā domāšanā" žurnāla "Karogs" 12. numurā.

LITERĀRIE DARBI

Autobiogrāfiskā proza

1997: "Vienu reizi mūžā".
Dokumentālā proza

1994: "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs".

Dzeja
2004: "Rudens svētbilde".

Humors un satīra

1993: "Mūsu laikmeta ainiņas. Provinces dzīves ainiņās".
1998: "Saulgožu pagasta ainiņas".
2001: "Parastas un smalkas dzīves ainiņas".
2002: "Pūt un palaid".
2005: "Dadža slota Saulgožu pagastā".
2008: "Teitan un tagad".


Kultūrvēsturiskas grāmatas un biogrāfiskas esejas un apceres

1982: "Mest akmeņus ūdenī".
1990: "Bauska: vietas un laika grāmata" (kopā ar Arnoldu Auziņu).
2000: "Četri diži zemgalieši" (kopā ar Arnoldu Auziņu).
2003: "Brīvās Latvijas prezidenti" (kopā ar Arnoldu Auziņu).
2003: "...tad tas ir Uldis Pūcītis".
2005: "Pārdaugavas spogulī" (kopā ar Arnoldu Auziņu).
2007: "Lejeniekos kūst sniegs, zeļ Lejeniekos zāle".
2008: "Dzegužkalna spoguļi".
2010: "Dienvidzvaigzne dzejas logā".


Literatūrkritika

1977: "Dzejas darbdiena".


Darbība TV un kinodramaturģijā

Sarakstījis vairākus scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām (par Žani Grīvu, Andri Vējānu, Ojāru Vācieti u. c.), radiopārraidēm dramatizējis daudzus stāstus, romānus, rakstījis tām literārus apskatus un recenzijas.
Latvijas Radio: satīrisku pārraižu cikla "Mūsu laikmeta ainiņas", "Provinces dzīves ainiņas" un "Saulgožu pagasta dzīves ainiņas" autors; 60 raidījuma cikla "Tūkstošgade – vienā gadā" autors.

Citātu galerija

"R. Ādmīdiņš ikvienā auditorijā spēja ienest īpašu auru. Ar savu stāstnieka talantu un spēcīgo personības šarmu spēja aizraut klausītāju sirdis, veidojot gan literāros raidījumus, gan tiekoties ar sava talanta cienītājiem literārajās pēcpusdienās. Savas bagātās fantāzijas un iztēles dēļ saukts ari par Minchauzenu, jo visam, ko viņš stāstīja, tik ļoti gribējās ticēt – īpaši labajam. Ticēt labajam un būt starp labiem cilvēkiem, kā to bija vēlējusi viņa vecmāmiņa, starp tādiem, uz kuriem var paļauties un just drošības un miera sajūtu. Un paļauties var tikai uz garā stiprajiem."


Gavare, Daina. Reini Ādmīdiņu atceroties. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 1, 2011, 1. janv., 45. lpp.
"Kopš Reini iepazinu Universitātes filologos, atmiņā nemainīgi saglabājies izteikti labestīga, atvērti sirsnīga, gaiša cilvēka tēls. Esmu vienisprātis ar viņa studiju biedru dzejnieku Imantu Auziņu: daudziem Reiņa Ādmīdiņa tuvumā kļuva vieglāk elpot. Pacelties pāri tumsdienu nebūšanām, saglabāt ticību dzīvei. To allaž stiprināja Reiņa īpatnais, labvēlīgais smaids, labsirdīgais, uzmundrinošais humors, īpašs cilvēcīgs starojums, gatavība savam tuvākajam palīdzēt."

Zeile, Pēteris. Labestīgs, radoši darbīgs, neaizmirstams. Laiks, Nr. 45, 2010, 27. nov., 12. lpp.

Izglītība

–1958
Bauskas 1. vidusskola
Uzvaras iela 10, Bauska

–1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļa

Darbavieta

1963–1968
Bauska
Strādājis par atbildīgo sekretāru Bauskas rajona laikrakstā "Bauskas Darbs" (vēlāk – "Komunisma Ceļš").

1967
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga

1986–1997
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Literatūras un mākslas raidījumu redakcijas galvenais redaktors

1992
Izdevniecība "Sol Vita"
Cēsu iela 26 - 4, Rīga
Kopā ar Arnoldu Auziņu un Egilu Lukjanski izveidojis izdevniecību "Sol Vita". Bijis tās galvenais redaktors.

1997
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Literatūras un mākslas programmu vadītājs

Dalība organizācijās

1977–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs

1978–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1990–2010
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Biedrs

1990–2010
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedrs

Apglabāts

21.10.2010
Plūdoņa kapi

Apbalvojumi

Viļa Plūdoņa prēmija
Prēmija piešķirta par dokumentālo romānu "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994).
1994