Reinholds Sotaks

Dzimis Vecpaulēnu saimnieka Jāņa Sotaka ģimenē.
Leonīda Breikša mātes Amālijas brālis. Sekmējis Leonīda Breikša ienākšanu literatūrā.

Bijis laikraksta "Kurzemnieks" redaktors (1922–1923) un redakcijas loceklis (1929–1934).
20. gadsimta 50. gadu vidū strādāja LVU Ķīmijas fakultātē par saimniecisko laborantu.

Darbība literatūrā
Proza
Sarakstījis stāstu krājumus "Kūpošie lauki" (1924) un "Nerātnie brīži" (1930). Mākslinieciski vērtīgāki un patiesāki ir stāsti, kuros tēlotas latviešu strēlnieku gaitas Sibīrijā Pirmā pasaules kara laikā.

Dramaturģija
Skatuviski veikli sarakstītas komēdijas "Pagānu zemē" (1924), "Dunduru laikā" (1928), "Dzīves rītā svaigā" (1930), drāma "Kvēlās ogles" (1933).
Reinholda Sotaka komēdijas bija iecienītas, īpaši uz lauku skatuvēm.

Par stāstu krājumiem "Kūpošie lauki" (1924) un "Nerātnie brīži" (1930)
"Šie stāsti un tēlojumi ir lielākā un labākā daļā pārlaisto svešniecības un kaŗa šausmu gadu atspoguļojums. Sotakam liktenis licis tik daudz piedzīvot – redzēt, kā retam latviešu rakstniekam; tikai dzīves apstākļi viņu kavējuši šo materiālu apstrādāt, pārdomāt, izkalt mirdzoši stiprā mākslas darbā. [..] Jaunais autors savu dziļāko īpatnību, savus raksturiskos vienvienīgos ģīmja vilcienus gan pirmajā grāmatā vēl tik skaidri nav parādījis. Var tikai teikt, ka cieti stingrās, vecās prozas meistars viņš nebūs; viņam daudz siltuma un sirsnības. Arī stāstīt Sotaks prot, īpaši par to, ko pats pārdzīvojis, bet ne visur vēl izšķir lieko no vajadzīgā. Arī stilā Sotaks vietām pārsteidz ar ļoti oriģineliem zīmīgiem salīdzinājumiem, bet atgadās daudz arī nodrāztu, pat banālu izteicienu. – R. Sotaka stāstītāja talants neapšaubāms, tikai vēl neizkopts un nenogatavojies."
Pēteris Ērmanis. Reinholds Sotaks. Kūpošie lauki. Latvju Grāmata, Nr. 1 (01.01.1925), 26.–27. lpp.

"Reinholds Sotaks ir simpātiska parādība mūsu jauno rakstnieku pulkā taisni tāpēc, ka viņš nenāk ar troksni, bet liek drošus, noteiktus soļus tai virzienā, ko ietekmējuši mūsu prozas vecmeistari Blaumanis, Poruks, Jaunsudrabiņš. Viņš savos stāstos tēlo lauku dzīvi un skolas atmiņas, reizēm ar dzirkstošu humoru, reizēm ar viegli elēģisku noskaņu, viscauri palikdams reāli skaidrs un bez pretenzijām."
Jānis Ziemeļnieks. R. Sotaks. Nerātnie brīži. Latvju Grāmata, Nr. 2, 1930, 95. lpp.

"R. Sotaka stāsti "Nerātnie brīži" (1930) [..] uzrāda pavisam vienkāršu, pat pārāk kailu sižetu un stāstījumu. No sešiem grāmatā iespiestiem stāstiem vairākus var pateikt pāris teikumos. Tā stāsts "Meistars" ir anekdote par to, kā nomales mazmiestā vientiesīgs, bet iedomīgs frizieru meistars nežēlīgi apgraiza iemaldījušos rīdzinieku. Stāsts "Žeperīgs skuķis saved kopā Rīgā iebraukušu zemnieku – kārumnieku ar naktsstaiguli, kas izrādās par viņa paŠa meitu. Pozitīvākais tad nu ir tas, ka Sotaks savu būtisko vienkāršību un skaidrību pierāda arī stāstījumā. Protams, pievestajos stāstiņos, kur pats sižets pārāk kails, autora kailais izstāstījums rezultātā dod – pliekanību. Taču par laimīgāku gadījumu jāuzskata stāsts "Judasa graši". Tas ir dīvains notikums, kur kāds latviešu virsnieks, lai iegūtu naudu atpakaļceļošanai uz Latviju, pārdod Galipolē turkam savu pieklīdušo mīļāko. Pēc gadiem, pārrunādams pagātni ar savu draugu, bijušais virsnieks uzzin, ka pārdotā meitene bijusi viņa drauga līgava. Te autors pratis ar veiklu apstākļu kombināciju ieintriģēt lasītāju, tā ka skaidrais, vienkāršais stāstījums rezultātā gūst diezgan paliekošu iespaidu."
Jānis Plaudis. Divas stāstu grāmatas. Sociāldemokrāts, Nr. 73 (29.03.1930), 4. lpp.

"Reinholds Sotaks ar stāstu krājumiem "Kūpošie lauki" un "Nerātnie brīži" parādījās kā simpātisks stāstnieks, kas jau izkopis diezgan skaidru un koncentrētu stilu un cenšas pēc satura īpatnības. Diemžēl Sotaks no stāsta pievērsās lugu rakstniecībai, kur viņam daudz mazāki panākumi."
Jānis Ķelpe. Latvju jaunās rakstniecības vēsture. Pēckara laikmets. Jelgava: K/S "Jelgavas Ziņas" izdevums, 1934, 47. lpp.

"R[einholds] Sotaks literatūrā ienāca Latvijas patstāvības sākumgados, savos darbos tēlodams laiku pirms republikas izveidošanās – daļā stāstu rādītas latviešu strēlnieku gaitas Sibīrijā, Imantas pulka gaitas Tālajos Austrumos. Viņa varoņi – nacionālās armijas kareivji, kas dodas ceļā no Vladivostokas uz Omsku, latviešu bēgļi Sibīrijā, ļaudis, kas, šķiet, paša pieredzē nolūkoti, ienākuši grāmatas lappusēs. Autora gaitas visai neskaidras, mūža otrā puse pavisam tīta "vēstures miglā"."
Raimonds Briedis. Reinholds Sotaks. Literatūra un Māksla, Nr. 22 (12.06.1992), 2. lpp.

Suotaks

Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu. Mācījies pie J. Sliedes.

Ogrēnskola
Vecpiebalga
Mācījies Ogrēnu skolā pie Matīsa Kaudzītes.

Krievija
Beidzis Markova lauksaimniecības skolu Krievijā.

1916
Sibīrija
Kā latviešu strēlnieks piedalījies Pirmajā pasaules karā, cīņas Sibīrijā.

1920
Imantas pulks
Vladivostoka
Iestājies Imantas pulkā. Vladivostokā sarakstīts, piemēram, tēlojums "Uz vakariem" (1920).Uz Latviju devies 1920. gada 23. martā no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania". Visticamāk, kopā ar pārējiem pasažieriem Latvijā atgriezies 21. jūnijā.

11.04.1920–18.04.1920
Singapūra
1920. gada pavasarī, atgriežoties ar Imantas pulku Latvijā, no 11. līdz 18. aprīlim atradies Singapūrā. Ceļojuma dienasgrāmatas fragmenti publicēti 1931. gadā mēnešrakstā "Ceļotājs".

1922–1923
Laikraksts "Kurzemnieks" (1922–1923) (1929–1934)
Kuldīga
Laikraksta "Kurzemnieks" redaktors

1929–1934
Laikraksts "Kurzemnieks" (1922–1923) (1929–1934)
Kuldīga
Laikraksta "Kurzemnieks" redakcijas loceklis

1955
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
20. gadsimta 50. gadu vidū strādāja LVU Ķīmijas fakultātē par saimniecisko laborantu.

Rīgas Pirmie Meža kapi