Par īsprozas krājumu "Fantoma sāpes" (Liesma, 1971)
"Labākie krājuma darbi liecina, ka autorei ir tuvs noteiktu dzīves parādību loks, ko viņa visumā prot atveidot ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem. Ja pamatā jūtama personiskā pieredze, R. Vanagai izdodas radīt visai sulīgus reālistiskus tēlus. Kur šādu tiešu dzīves vērojumu trūkst, personāžs iznācis bālāks un nepārliecinošāks. Pirmais krājums liecina, ka autorei ir ko pateikt lasītājam. Kad viņa to pratīs pasacīt tā, lai vienmēr izraisītu rezonansi uztvērējā, būsim ieguvuši vēl vienu rakstnieci."
Aļķis, Ivars. Turpmāk ― pilneidojumu. Karogs, 01.04.1972.
Par grāmatu "Ceļā sastaptie" (Avots, 1982)
"Grāmata sakopots daudz materiāla, bet tā nav garlaicīga uzskaite, tā sniedz plevilcīgu raibu ainu, kas veidota ar gaumi; parādīts ari ce|nieka profesijas īpatnējais raksturs, un tas darīts bez salkaniem slavinājuma vārdiem. Vienmēr zem klajas debess, vējos un lietū, sali un puteņos ir veidojies šo vīru profesionālais lepnums un apziņa par viņu darba nozīmīgumu. Un kurš cilvēks gan negrib tikt cienīts un godāts? Ticība pasāktajam, vērienīgums, paveiktais un topošais — par visu to ir pastāstīts. Protams, galvenās līnijās, jo ceļu būvniecības brālības darba lauks ir plašs, par to varētu uzrakstīt daudzas biezas grāmatas. Regīna Vanaga ir devusi labu sākumu."
Lāms, Visvaldis. Par ceļu būvnieku brālību. Padomju Jaunatne, 16.01.1983.
"Grāmatās bērniem un jaunatnei – dzejolī "Nerātnais Minka" (1963), tēlojumos "Fantoma sāpes" (1971), stāstu krājumā "Uz ceļa" (1987) un stāstā "Ceļa rūķītis Asfaltiņš un tilta rūķītis Klunkšķis" (1999) dominē tēlains mirkļa tvērums, darbības un notikumu pārstāstījums, kurā atklājas varoņu tikumiskie ideāli un viņu rīcības motivācija."
Kurpniece, Diāna. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.