Raimonds Staprāns

Tēvs – Rīgas domnieks, ārsts Teodors Staprāns (1900–1989), vēlāk Oregonas latviešu biedrības priekšsēdis; māte – skolotāja, Mg. philol. Elvīra Staprāne (1903–1993), vectēvs Jānis Staprāns (1869–1953) Talsu pilsētas pamatskolas organizētājs un ilggadējais pārzinis.

1944: ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1947: ar vecākiem un brāli Armandu Staprānu izceļoja uz ASV.

Interviju ar Raimondu Staprānu klausīties: Mākslinieks un dramaturgs Raimonds Staprāns: Mana pirmā atmiņa ir no Raiņa bērēm | Latvijā | SKATIES
2021: 13. oktobrī facebook kontā režisora Pētera Krilova saruna ar gleznotāju Raimondu Staprānu (2) Sarkanais šķūnis: saruna ar Raimondu Staprānu un režisoru Pēteri Krilovu | Facebook
Režisors Pēteris Krilovs strādā pie dokumentālās filmas par Raimondu Staprānu ar nosaukumu "Sarkanais šķūnis".

1950: pirmā personālizstāde.

20. gs. 60. gados pievērsies literatūrai, rakstījis lugas angļu valodā, vēlāk arī latviešu valodā.
1998: lugu krājums "Četras dienas jūnijā un citas lugas" (Rīga: Elpa).

Lugu iestudējumi
2011: dokumentāldrāmas "Gūsteknis pilī" pirmizrāde Dailes teātrī Kārļa Auškāpa režijā.
2008: lugas "Meli un to piedošana" pirmizrāde Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā.
2001: lugas "Nervu galiņi" pirmizrāde Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā.
2000: lugas "Aktieri" pirmizrāde Nacionālajā teātrī.
1994: 10. decembrī komēdijas "Pēdējā izrāde" pirmizrāde Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā.
1993: lugas "Briedis-Peterss" iestudējums Latvijas Televīzijā Ģirta Nagaiņa režijā.
1992: 3. jūlijā lugas "Mieles" pirmizrāde Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā.
1989: 19. augustā lugas "Četras dienas jūnijā" pirmizrādē Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā; 1989: Dailes teātrī Kārļa Auškapa režijā..
1980: 26. aprīlī lugas "Sasalšana" pirmizrāde Sanfrancisko Mazajā teātrī Laimoņa Siliņa režijā.

2002: "Jaunajā Gaitā" publicēta luga "Postītājs".
2001: žurnālā "Karogs" publicēta luga-dialogs par Anšlavu Eglīti un Veroniku Janelsiņu "Anšlavs un Veronika".

Raimonds Staprāns par savu radošo darbību
"To ir grūti pateikt, kas es esmu rakstnieks vai gleznotājs. Varbūt abi divi. Tas ir milzīgi garš stāsts. Gleznošana ir tāda ļoti ierobežota procedūra. Lai gūtu lielāku sajēgu, šķita, ka kaut kas būtu jāraksta. Otrkārt, latviešu lieta mani interesē Visa latviešu tautas traģēdija, kurā esam iejaukti, kurā esam līdzgaitnieki. Tā nekad nav devusi mieru. Tas arī lika to lugu man rakstīt."
Rīgas Balss, Nr.137 (15.06.1989)

"Sāku rakstīt, kad Vašingtonas universitātē Sietlā studēju glezniecību un blakus tam mazliet studēju arī drāmu, kas mani interesēja. Tur es sāku rakstīt lugas angļu valodā. [..] Tad es uzrakstīju kādas piecas lugas angļu valodā, kas palika neizrādītas. [..] Latviešu valodā es sāku rakstīt tikai 70-tajos gados. Un tas, patiesību sakot, bija pēc Laimoņa Siliņa ierosinājuma. Tas bija pēc tam, kad vienu manu lugu uzveda Kalifornijas universitātes drāmas departamentā. Tā luga bija savā veidā politiska, savā veidā seksuāla un saucās "Prezidenta pods". Tad Šiliņš pēc šīs izrādes man teica: "Kāpēc tu neuzraksti kaut ko arī latviešu valodā?" Es nolēmu pamēģināt un kopš tā laika rakstu tikai latviski. Pagaidām esmu uzrakstījis četras lugas latviešu valodā. Pirmo "Sasalšana" uzveda Mazais teātris 1980. gadā, otrā ir palikusi pie manis, tai pat nav nosaukuma. Viena mana luga ir veidota pēc Gunta Zariņa romāna "Mieles", ko viņš ir sarakstījis trimdā Anglijā. No sākuma es diezgan tuvu pieturējos pie romāna, bet pēc tam tā kļuva tomēr par mana paša lugu. Tas ir tas, ko šeit, Amerikā, sauc par "ziepju operu": vienkāršs trīsstūris ar mazliet neparastām beigām. Es uzskatu, ka dialogu ziņā tas ir visinteresantākais, ko esmu uzrakstījis. Tad "Četras dienas jūnijā". Ideja man radās, kad sāku lasīt Andersona "Latvijas vēsturi". Varbūt man visa tā sāpe ir sāpējusi iekšā un es jutu, ka man kaut kas par to būtu jāuzraksta, jāsavelk visas tās lietas kopā. Es nedomāju, ka tas ir tas labākais, ko esmu uzrakstījis, bet tur dažas laikmetīgas domas ir, par kurām vērts padomāt. [..] Es teiktu tā: tā ir tik dokumentāla luga, cik vien tas ir iespējams. Tomēr dažu dramaturģisku apsvērumu dēļ pāris gadījumos daži fakti ir sastumti kopā. [..] Bet citādi ir pilnīgi dokumentāli. To arī ir pārbaudījuši vēsturnieki Latvijā un nav varējuši neko noliegt."
Rīgas Balss, Nr.137 (15.06.1989)

"... vispirms jāizdomā sižets. Bet kāpēc dramaturģija ir grūtāks literatūras veids? Tāpēc, ka tā prasa ļoti lielu koncentrēšanos un domas skaidrību. Rakstot dzeju un romānu, ir citādi. Dramaturģijā ļaunas pa taisnu līniju, sevi jāuzmana, lai nenobrauktu sāņus. [..] Romānos tu vari nobraukt vai uz vienu vai otru pusi, atkal atnākt atpakaļ, tas tev dod mazdrusciņ elpas un telpas, un distances. Dramaturģijā tā nevar, ir jāiet uz priekšu, lai kādā brīdī nezaudēm skatītāju. Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc rakstot es skaļi runāju. Kad ir uzrakstīts, draugu pulkā pārlasu, izlasām vairākas reizes, un tad var redzēt - kaut kas darbojas un kaut kas ne. Dramaturģijā nedarbojas, piemēram, filozofija. Cilvēki runā, ir dialogi, bet ir stāvēšana, un skatītājs zaudē interesi. Tā ir! Aizej uz teātri, skaties lugu, un kādā brīdī domas noklīst. Aktieris runā, notiek kaut kas milzīgs, dramatiskas cīņas - emocionālas vai fiziskas, bet tu esi zaudējis. Paliek tikai vārdi."
Kovtuna, Ligita. Raimonds Staprāns par dzīvi un sižetiem. Laiks, Nr.22 (07.06.2003)



Par lugu "Sasalšana" (1980)
"Lugā iestrādāti diezgan daudzi šoka elementi. Lai gan aplūkotais konflikts varētu risināties jebkādos apstākļos, arī elegantā salonā, bēgļu ģimene telpu trūkuma dēļ novietota senākā atejas telpā, pie tam ar simboliski aiznaglotu logu. [..] Lugas tekstā netrūkst teicienu, kas mūsu konservatīvajai publikai liksies pat "stipriem". Tomēr Staprāns nekad nesauc lietas "īstajos vārdos", kā to plaši praktizē amerikāņu rakstnieki, un, ja arī gaumes robežas vietām ir diezgan stieptas, tad tās tomēr netiek tieši pārkāptas. [..] Skatuviski izmantots arī pateicīgais pretstats - vīra liriskais noskaņojums un kavēšanās atmiņās par laimīgajiem laulības sākuma gadiem pretstatā sieviešu neromantiskajai stājai skarbajā ikdienā. Var iebilst pret uzsvērto vispārinājumu, ka latviešu vīrieši esot gļēvi un nevarīgi."
Eglītis, Anšlavs. Eksperimentāla luga. Laiks, 1980, 10. maijs.

Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga

Eslingene pie Nekāras
Mācījies Eslingenes latviešu mākslas studijā.

Aļaska
Dažus semestrus mācījies glezniecību Aļaskas universitātē.

1945–1947
Ebenveileras Latviešu ģimnāzija
Ebenveilera

1948–1952
Vašingtonas Universitāte
Sietla
Ieguvis bakalaura grādu glezniecībā; Vašingtonas universitātē Sietlā studējis glezniecību un dramaturģiju.

1952–1954
Bērkli
Studējis glezniecību Kalifornijas universitātē.

1990
Latvijas Teātra darbinieku savienība

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2002. gada 11. oktobra lēmumu.
IV šķira
2002