Radegasts Paroleks

Dzimis čehu mākslinieka Františeka Paroleka un latvietes Dagmāras Salmiņas ģimenē. Drīz pēc atgriešanās no Sibīrijas pēc Pirmā pasaules kara Prāgā nomira tēvs, 1926. gadā – māte. Mātes piemiņa rosināja Radegastu Paroleku pievērsties latviešu valodai un literatūrai.
Latviešu valodu apguvis patstāvīgi 20. gs. 60. gadu sākumā.

Studējis Čehoslovākijā, arī Ļeņingradā; latviešu valodu apguvis patstāvīgi 60. gadu sākumā. Piecdesmit sava mūža gadus (1952–2002) viņš bijis docētājs (kopš 1952. gada) un pētnieks Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātē (1964–1982 profesors). Docējis arī PSRS tautu literatūru kursus.
Nozīmīgākie darbi: "Ruska klasicka literatura" ("Krievu klasiskā literatūra", 1977, kopā ar I. Honziku), "Uvod do literatury narodu SSSR" ("Ievads PSRS tautu literatūrā", 1982, kopā ar V. Židlicki), "Srovnavaci dejiny baltickych literatur" (1982, saīsināti latv. val. "Baltijas literatūras salīdzinošā apcere", 1985). Šis darbs ir latviešu, igauņu, lietuviešu literatūras procesa komparatīvās sintēzes mēģinājums. Aplūkojot literatūras attīstību no 16. gs. līdz 20. gs. 70. gadiem, Paroleks sniedz literārā procesa kopainu uz Baltijas vēstures un sociālo apstākļu fona, iezīmējot mākslinieciskos virzienus un nacionālās literatūras parādību specifiku. Sistemātisks Baltijas literatūras aplūkojums grāmatās "Litevska literatura" ("Lietuviešu literatūra", 1996), "Lotyšska literatura. Vyvoj a tvurči osobnosti" ("Latviešu literatūra. Attīstība un mākslinieciskās īpatnības", 2001). Citi zinātniskie apcerējumi par Baltijas valstu literatūru ir apkopoti krājumā "Baltijas literatūru zelta fonds" (2006).


Tulkotā literatūra
Tulkojis čehu valodā no latviešu un lietuviešu valodas, galvenokārt dzeju.
1965: pirmais tulkojums – Raiņa dzejolis "Kā gausa nakts".

Tulkojis
1982: Raiņa dzeju un aforismus – krājums "Daleke ozveny" ("Tālas noskaņas").
1983: Kārļa Skalbes pasakas – izlase "Jak jsem plke ka kralovne severu" ("Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties").
1987: Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis" – "Sokboj nad propasti" ("Divkauja virs bezdibeņa").
1988: latviešu dzejnieču mīlas dzeju – izlase "Nadherne stromy lasky" ("Mīlestības krāšņie koki", kopā ar V. Jastrežbu).
1998: lietuviešu un latviešu dzejas antoloģija "V kruhu krasy" ("Dailes lokā", arī sastādītājs un ievada autors) un citi darbi, tostarp atdzejojis čehu valodā Aleksandra Čaka dzeju.

Rakstījis daudzus ievadus čehu valodā izdotajiem latviešu un lietuviešu literatūras tulkojumiem, rakstus par latviešu literatūru čehu presē un enciklopēdijās (ap 200 rakstu).


Memuārliteratūra
2013: atmiņas piecos sējumos "Nežēlīgais un skaistais divdesmitais gadsimts" (Čehijas Zinātņu akadēmijas izdevniecība).

"... agrā bērnībā viņš kļuva bārenis. Vidusskolā mācījās no rītiem, pēcpusdienās strādāja; studijas pārtrauca karš un vācu okupācija, čehu augstskolas slēdza. Patriotiski noskaņotie jaunie literāti, slepus no vācu cenzūras, izdeva literāru žurnālu. Tur Paroleks publicējis savus pirmos dzejoļus. Pēckara gados viņš apguvis 14 valodas, aktīvi strādā 4 valodās. Stažējoties Ļeņingradā, sācis interesēties par baltu valodām, īpaši par leišu un latviešu valodām. Hruščova atkušņa laikā Prāgā viesojies valodnieks Arturs Ozols, viņš bijis pārsteigts par Paroleka panākumiem, pašmācības ceļā apgūstot latviešu valodu un atdzejojot Raini. A. Ozols atsūtījis no Latvijas grāmatas - zinātniskās un daiļliteratūru, un tā aizsācies sistemātisks darbs, iepazīstinot čehu lasītājus ar latviešu dzeju un prozu. Interesanti ir R. Paroleka vērojumi par kopīgo mūsu tautu vēsturē un mentalitātē."
Ādmīdiņš, Reinis. Daži brīži pie latviešu drauga. Literatūra un Māksla Latvijā, 2001, 17. maijā.

literatūrzinātnieks
tulkotājs

Čehija
Studējis Čehoslovākijā.

Sanktpēterburga
Studējis Ļeņingradā.

1952–2002
Prāgas Kārļa universitāte
Opletalova 38, Prague
Docētājs (kopš 1952. gada) un pētnieks Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātē. Profesors no 1964. līdz 1982. gadam. Docējis arī PSRS tautu literatūru kursus.

1965
Rīga
Tūristu ekskursijā bija Rīgā un noskatījās Raiņa "Uguns un nakts" pirmizrādi, nodevaJ. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejam savus Raiņa dzejoļu un aforismu tulkojumus.

1995
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 1997. gada 23. aprīļa lēmumu.
III šķira
1997

Latvijas Literatūras gada balva
Balva par mūža ieguldījumu literatūrzinātnē.
Par mūža ieguldījumu
2002