Pēters Brūveris

Dzimis strādnieku ģimenē.
1972–1975: Rīgas 49. vidusskolā mācījies vienā klasē ar Māri Melgalvu, kurš skolas laikā aizvedis viņu uz fotogrāfa Jura Krieviņa fotostudiju "Īriss", iesaistījies literatūras vēsturnieces un muzejnieces Līvijas Volkovas vadītajā Jauno muzejnieku pulciņā.

1977: pirmā publikācija dzejoļi "sēžam draudzīgi..." un "Lietus" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 25. martā.
1977: martā piedalās Jauno autoru semnārā, kopš tā laika saista savu dzīvi ar literatūru.
2001: teksta autors animācijas filmai "Neparastie rīdzinieki".

Pēters Brūveris tulkojis un atdzejojis no azerbaidžānu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu rituālos tekstus.

Brūvera dzejā nozīmīgas ir sociālas, kolektīvas izjūtas un pārdzīvojumi. Pirmajos divos krājumos raksturīga analītiska sava laika pretišķību atklāsme, latviešu un cittautu vēstures likteņa apzināšana, tai piemīt ekspresionistiski sakāpināta tēlainība, gleznieciskums, metaforu blīvums, pasaules redzējums pretstatos: daba – civilizācija, tagadne – pagātne, mēs – viņi (svešā vara), bērnības – pieaugušo pasaule. "Sēdēju parkā uz sola" iezīmējas lūzums, kas izriet no jaunās postsociālisma situācijas, kura, daļēji atceļot konceptuālos un stilistiskos paņēmienus, liek meklēt jaunu pašstāju un jaunu stilistiku – no nomaļus vērotāja un situācijas fiksētāja pārtapt par iesaistīto. Krājumā "Sirdī melnajam putnam lizda" īpaša uzmanība veltīta stilistikai – aktualizētiem vecvārdiem un baltiskas cilmes vārdiem, vārdu ekspresivitāti stiprinot ar interpunkciju un dzejoļu vizuālo noformējumu un sevišķu uzmanību veltot dzejas instrumentācijai, fonikai. Krājums "Ziedi zaudētājiem!" pauž Brūverim neraksturīgu intimitāti, liriski smeldzīgu, nedaudz attālinātu skatu uz dzīvi, kas ļauj sīkumus izslēgt no redzesloka, paturot acīs mūžīgo. 

DZEJOĻU KRĀJUMI

1987: Melnais strazds, sarkanie ķirši
1991: Dzintara galvaskausi
1994: Sēdēju parkā uz sola
1995: Sirdī melnajam putnam lizda
1999: Ziedi zaudētajam!
2000: Mīl mani Dievs
2004: Valodas ainava
2006: Aiz stikla (dzeja atdzeja)
2009: Divpadsmit metieni (dzeja, atdzeja)
2014: Mācos rakstīt

DZEJA BĒRNIEM

1986: Kā Lauku pele pie Pilsētas peles brauca
1995: Gliemezis un cīrulīte
1997: Katrs savu dzīvi dzīvo
2000: Grīziņkalnā groziņvakars
2000: Sīli, vai tu mani mīli?
2002: Katram mazam putniņam
2006: Brīnumdzejoļi
2006: Labas uzvedības ābece (atkārtots izdevums 2010. gadā)
2010: Mēs te ap eglīti (Ziemassvētku dzejoļi visai ģimenei)
2010: Raibajā pasaulē
2013: Vilciņš
2014: Durvju burvis
2015: Grāmata Gundegai (dzejoļi ne tikai bērniem)
2016: Pirmās sniegpārsliņas
2018: Brūveri brūvē (Krājumā iekļauta arī Pētera Brūvera meitu Indras un Zanes dzejoļi)

PĒTERA BRŪVERA DARBĪBA TEĀTRĪ UN MŪZIKĀ

1996: dziemu tekstu autors Jāņa Lūsēna komponētajam mūziklam "Dželsomīno melu zemē".
1998: izdots Jāņa Lūsēna disks "Karuselis", kurā apkoptas 10 komponista dziesmas ar Pētera Brūvera tekstu (Rīga: Musica Baltica).
2000: 8. janvārī Dailes teātrī pirmizrāda muzikālu izrādi "Šveika jaunās dēkas". Jaroslava Hašeka darbu dramatizējis Kārlis Auškāps, režisors – Kārlis Auškāps, komponists – Valts Pūce, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu mākslinieces – Baiba Puzinas, Ilze Vītoliņa, horeogrāfs – Vladislavs Burakovs. Lomās: Artūrs Skrastiņš, Gundars Āboliņš, Jānis Reinis, Artis Robežnieks, Dainis Gaidelis, Juris Frinbergs, Gunārs Placēns, "Prāta vētra" u. c.
2004: 8. decembrī pirmizrāde mūziklam "Burvis no Oza zemes". Komponists – Valts Pūce, librets, dziesmu teksti – Pēters Brūveris, režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Mārtiņš Milbrets, horeogrāfe un kustību konsultante – Elita Bukovska, triki – Jeļena un Genādijs Palčevski. Lomās: Aisha, Aija Dzērve, Ligita Skujiņa, Lauris Subatnieks, Lauris Dzelzītis, Artis Robežnieks u.c.
Kopš 2006: iesaistījās ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā "Dabas koncertzāle", kurā Pēters Brūveris piedalījās kā dabas dzejnieks ar dzejas rindām par "Dabas koncertzāles" varoņiem – praulgrauzi, čunčiņu, ūdens maksteni un ķērpi.
2007: 4. oktobrī Liepājas teātrī pirmizrāde mūziklam "Agrā rūsa" pēc Elīnas Zālītes romāna ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Komponists – Jānis Lūsēns, dziesmu teksti un librets – Pēters Brūveris. Režisors – Ivars Lūsis, māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfs – Agris Daņiļevičs. Lomās: Ance Krauze vai Rudīte Būmane, Uģis Roze, Andris Ērglis u. c.
2009: kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīts albums "Stikla laivas" (diskā skan Pētera Brūvera dzejas lasījumi). Izdevējs – Platforma Music. (http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/51100-aigars-voitiskis--peteris-bruveris-stikla-laivas-2009.a86818/)
2010: 8. maijā Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī "RīBēJa MuTe" pirmizrāde Valta Pūces mūziklam pēc Rūdolfa Blaumaņa pasakas "Velniņi" motīviem ar Pētera Brūvera dziesmu tekstiem. Režisors – Juris Jonelis, scenogrāfs – Kristians Brekte, kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina, horeogrāfs – Andrejs Fiļipovs. Piedalās: Aisha, Candy, Niks Matvejevs, Imants Erdmans, Andris Lapiņš, Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Jānis Apeinis, Annija Putniņa u. c.
2014: 29. martā mūzikas namā "Daile" pirmizrāde Valta Pūces un Pētera Brūvera mūziklam "Burvis no Oza zemes”. Režisore – Dace Pūce. Piedalās: Valts Pūce, Ieva Sutugova, Ieva Akuratere, Niks Matvejevs u. c.
2014: 21., 28. decembrī Austrālijas latviešu kultūras dienās iestudējumu piedzīvo Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls "Burvis no Oza zemes". Režisore – Ilona Brūvere, scenogrāfija – Tija Lodiņa, horeogrāfe – Klāra Brūvere. Lomās: Jānis Grauds, Linda Ozere, Aija Dragūna, Lika Veiklina.
2017: 24. aprīli Latvijas Radio 2 izskanēja raidījums "Zelta graudi”, kas bija veltīts Pētera Brūvera 60. dzimšanas dienai (http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/pieminam-... )

Dziesmas ar Pētera Brūvera dzejas tekstiem komponējuši Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Jēkabs Jančevskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Māris Lasmanis, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Raimonds Pauls, Imants Paura, Valts Pūce, Andris Sējāns, Silvija Silava, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Gundega Šmite, Ingus Ulmanis, Anna Veismane, Aigars Voitišķis.

PAR P. BRŪVERA DZEJU

"Brūveris savu poētisko pasauli veido viendabīgu un monolītu. Visiem viņa krājumiem ir četrdaļiga kompozīcija: no šepatnīgā un konkrētā uz – mūžīgo, pārlacīgo. Taču tas nebūt nav mehāniski reproducēts savulaik veiksmīgi atrastais kompozicionālais princips; Brūvera grāmatas patiesi turpina cita citu. Tās caurauž vieni un tie paši motīvi un metaforas, ik reizi realizēdamās atšķirīgā kontekstā. Katrs dzejolis pilnībā sevo spēj izpaust tikai visas Brūvera poētiskās pasaules veselumā; un otrādi – veselums realizējas katrā atsevišķā dzejolī. Tas liecina par apzinātu noslieci uz episkumu."
Berelis, Guntis. Latviešu literatūras vēsture: no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 263. lpp.

"Pētera Brūvera eksperimenti poētikā (dzejoļu vizuālais noformējums, baltu pirmvalodas rekonstrukcija) sauc atmiņā Guntara Godiņa mēģinājumus grafiskajā dzejā [..]. Abus dzejniekus saista centieni paplašināt dzejas iespēju robežas un izlauzties no tradīciju ierobežojošās varas, taču būtiski atšķirīga liekas viņu attieksme pret vārdu. Pēteram Brūverim vārds joprojām vēl ir Viss. "Tikai ar vārdu palīdzību mēs spējam kaut uz mirkli, kaut uz sekundi aizrunāt, aizvalodot to baiso, tumšo tukšumu, kas drēgni dveš mums sejās un sirdīs," tā dzejnieks raksta uz krājuma "Sirdī melnajam putnam lizda"apvāka."
Kalniņa, Ieva. Pēters Brūveris. Latviešu rakstnieku portreti: 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 67. lpp.

Anna N., Aldaris Stabis

Klāva Elsberga prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Melnais strazds, sarkanie ķirši".
1987

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, koncertos, televīzijā un mehāniskajā ierakstā visvairāk izmantotajiem muzikālajiem darbiem - dziesmām izrādei "Šveiks".
1999

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Mīl mani Dievs".
Dzeja
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par audiovizuālā darba „Neparastie rīdzinieki„ izmantojumu Latvijas kinoteātros, LTV, LNT, TV3 un koncertos.
2002

Baltijas Asamblejas balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Valodas ainava".
Literatūra
2004

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Valodas ainava".
Dzeja
2005

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla".
2006

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par dzejas krājumu "Aiz stikla".
Dzeja
2007

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Balva piešķirta par dzejoļu un atdzejojumu grāmatu "Raibajā pasaulē".
Bērnu literatūra
2010

Pastariņa prēmija
Balva piešķirta par grāmatu “Raibajā pasaulē”.
Rakstniecība
2011

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu „Šajā raibā pasaulē” kā visvairāk skanējušo jauniešu un bērnu dziesmu.
2013

Trešdaļgadsimta balva
Trešdaļgadsimta balvas nominants par dzejoļu krājumu "Dzintara galvaskausi".
Nominants
2024