Pēteris Ulpe

ULPE Pēteris (1810.1.VIII Raunā - 1884.25.VIII Jaunpiebalgā, turpat apbed.) - skolotājs un literāts.
Māc. Raunas draudzes sk. vienlaikus ar J. Cimzi. No 1831 Jaunpiebalgas drudzes sk. skolotājs un ērģelnieks. 1871. g. rudenī pieņēma sev par palīgskolotāju dzejieku Ausekli, ko mācītājs K. Kēlbrants pēc diviem mēn. par brīvdomīgu uzskatu paušanu atlaida. U., neraugoties uz savu un dzejnieka uzskatu dažādību, izdeva Auseklim apliecību, iesakot viņu kā labu skolotāju.
Pirmā publikācija - "No Jaun-Piebalgas skolas, Vidzemē" laikr. "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 1836.2.I (ar parakstu P.-p-), kur aplūkotas skolu problēmas. Sākumā periodikā, pēc tam atsevišķā izd. iznāca "Lūgšana, ko vecos laikos citi kristīti cilvēki pa stundām skatījuši.." (1840). Daudz rakstījis laikr. "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" piel. "Pavadonis", laikr. "Latviešu Avīzes", "Mājas Viesis", kristīgu rakstu krāj. "Dieva vārda mīļotājiem" (1-3, 1836-38) par rel. un morāles jaut., public. reliģiskas un didakt. ievirzes stāstus, tēlojumus, līdzības, arī nelielus humor. darbiņus ar mērķi audzināt ētiski skaidru cilvēku.
L. J.K. Iz Jaun-Piebalgas // Balss, 1884, 5./17.IX.
I. Rubule

literāts
skolotājs

mācījieskopā ar J.CimziRaunas draudzes skolā

Jaunpiebalga