Pēteris Liepa

Dzimis zemnieka ģimenē, tēvs bijis baznīcas apkopējs.

1894. gadā grāmatsējēja Galviņa māceklis Cēsīs. Iesaistījies Cēsu ģimnāzijas literārajā pulciņā, par to ticis atlaists no darba grāmatu sietuvē. Uzturējies Rīgā, strādājis par mūrnieka palīgu, nodarbojies ar grāmatu kolportāžu. Bijis grāmatsējējs un tirdzniecības aģents K. Orlovska uzņēmumā Rīgā. Izvērsis plašu un sekmīgu kolportiera darbību Valmierā, izplatot kolportāžas (kalendāri, daiļliteratūra) un sabiedriski politisko literatūru.

Izdevējdarbība
1904. gadā uzsācis grāmatu izdošanu, apgādājis ap 15 daiļliteratūras grāmatu, to skaitā revolucionāri noskaņoto latviešu literātu (J. Akuratera, L. Laicena, L. Paegles) pirmos darbus.
1906. gadā piedzīvojis vajāšanas (kratīšanas, literatūras aizturēšana) un saskaņā ar ģenerālgubernatora pavēli saņēmis aizliegumu tirgoties ar grāmatām.
1908. gadā atguvis tirgotāja tiesības un atvēris veikalu Valmierā.
1912. gadā konkurences dēļ bankrotējis.
20. gados Rīgā pastāvējis grāmatniecības uzņēmums "P. Liepa un biedri", kas izdeva vairākus Linarda Laicena, Leona Paegles, Antona Austriņa, Jāņa Ezeriņa u. c. darbus.

Pētera Liepas izdevumi (saraksts nepilnīgs)
1904: Jānis Akuraters. "Cilvēks"
1904: Knuts Hamsuns (Knut Hamsun), romāns "Bads"
1905: Zeikens [Seikens], stāsts "Nākošais ministrs"
1905: Jākobs Grimms (Jacob Grimm), Vilhelms Grimms (Wilhelm Grimm). "Par zilgano uguntiņu"
1907: Linards Laicens, pirmais dzejas krājums "Kvēle"
1908: Antons Austriņš, romāns "Kaspars Glūns"
1908: antoloģija bērniem "Rīta vēji"
1909: Antons Austriņš, stāstu krājums "Pušelnieki un suselnieki"
1909: Valmieras kalendārs 1910. gadam, kam 365 dienas
1909?: Knuts Hamsuns (Knut Hamsun), stāsts "Viktorija" (Victoria)
1909: Vilhelms Bitners (Вильгельм Вильгельмович Битнер). Fr. Nīče un viņa darbi
1909: Aleksandrs Šahovs (Александр Александрович Шахов). "Tipi vispasaules literatūrā"
1910: Dmitrijs Merežkovskis (Дмитрий Сергеевич Мережковский). Antikrists
1910: V. M. Behterevs. "Apzinīgas darbības lokalizācija dzīvniekos un cilvēkā"
1920: Viktors Eglītis. "Latvietis Krievijā" (izdevējs P. Liepa un biedri)
1920: Antons Austriņš, drāma "Naidnieki" (izdevējs P. Liepa un biedri)
1920: Antons Austriņš, stāsti un studijas "Vērpete" (izdevējs P. Liepa un biedri)
1920: Jānis Ezeriņš, viencēliens "Sibērijas zāle" (izdevējs P. Liepa un biedri)
1920: Poliksena Solovjeva (Поликсена Сергеевна Соловьёва), bērnu luga "Bērza diena" (izdevējs P. Liepa un biedri)
1920: ābece "Vālodzes šūpulī" (sast. Leons Paegle, Linards Laicens) (izdevējs P. Liepa un biedri)

"[..] Daļu savu atmiņu Liepa uzrakstījis, un vienkāršiem vārdiem tās sniedz ieskatu jaunekļa izaugsmē, sākot ar mācekļa gadiem. [..] Cēsu "Muses" bibliotēkas pārzinis ievada viņu dziļāk literatūras pasaulē, brāļi Podiņi iesaista Cēsu ģimnāzistu literārajā pulciņā. Pēc kādas jauniešu sanāksmes zēnu atlaiž no darba. Viņš dodas uz Rīgu, top par kolportieri, strādā par mūrnieka palīgu, palīdz tēvocim lauku darbos, bet brīvajos brīžos mācās. Darbs mainās ar darbu, līdz grāmatsējēja prasmi var izmantot K. Orlovska sietuvē Rīgā. Drīz vien Liepa kļūst par Orlovska veikala un izdevniecības aģentu, gūst lielus panākumus. Viņš apmetas Valmierā, izvērš plašu kolportāžu, iepazīstas un sadraudzējas ar Linardu Laicenu, toreizējiem ģimnāzistiem un skolotāju semināra audzēkņiem Pāvilu Rozīti, Leonu Paegli, Jāni Ezeriņu un citiem. Draugi Liepu pamudina pašam izdot grāmatas, un ar 1904. gadu viņš sāk izdot tulkojumus, arī Akuratera, Laicena, Paegles un citu pirmās grāmatas. Galveno uzmanību viņš tomēr pievērš grāmatu izplatīšanai. [..]
Nemierīgāks kļūst darbs tikai 1906. gadā. Pircēju interese nav mazinājusies, pat gluži pretēji. Toties sākas represijas pret Liepu – kratīšanas, aizturēšana, grāmatu atņemšana; beidzot ar ģenerālgubernatora pavēli Liepam aizliedz tirgoties ar grāmatām. Tikai 1908. gadā pēc lielām pūlēm izdodas atgūt tirgotāja tiesības. Liepa iekārto veikalu Valmierā. Pie viņa dzīvo arī revolucionārajās cīņās ievainotais Antons Austriņš, raksta jaunus darbus, ko izdod Liepa, starp tiem arī "Pušelnieki un suselnieki". Lai iegūtu līdzekļus Laicena dzejoļu krājuma "Kvēle" iespiešanai, abi dodas kopīgās kolportiera gaitās, sapelna naudu. Grāmatniecības darbs rosīgi turpinās līdz 1912. gadam, kad konkurenti negodīgiem līdzekļiem izputina Liepu un veikals jālikvidē."

K. Egle, K. Karulis. Grāmatniekam 90 gadu. Literatūra un Māksla, Nr. 22, 31.05.1969, 4. lpp.

"[..] Liekas taisni neticami, ka šis brašais milzu auguma vīrs, kas vēl šovasar Dobeles tirgus laukumā pie grāmatu stenda piedāvāja jaunāko literatūru, jau aizgājis aizsaulē. [..]
Pēteris Liepa atstājis rokrakstā diezgan daudz atmiņu, kas sniedz ieskatu gan viņa paša dzīvē, gan citu latviešu kultūras darbinieku gaitās; diemžēl atmiņu stāsts uzrakstīts tikai apmēram līdz 1920. gadam. Daudz atmiņu Liepa atstājis arī par sevi – par nenogurstošo kolportieri, kas agrākajos Vidzemes un Latgales pagastos izplatījis simtiem tūkstošu vērtīgu grāmatu. Viņa galvenais darbības lauks bija Valmiera un tās apkārtne, arī Cēsu, Valkas un Madonas novadi [..]."

K. Karulis. Vecākais grāmatnieks aizgājis aizsaulē. Literatūra un Māksla, Nr. 34, 23.08.1969, 13. lpp.Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Liepa Pēteris. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/34/

grāmatizdevējs
grāmatsējējs
izdevējs
kolportieris
tirgotājs

Dobele

Rīga
Apguvis grāmatu siešanu K. Orlovska sietuvē Rīgā, vēlāk kļuvis par tā izdevniecības un grāmatu veikala aģentu.

Valmiera
Strādājis par kolportieri Valmieras, kā arī Cēsu, Madonas un Valkas novados.

1894
Cēsis
1894. gadā grāmatsējēja Galviņa māceklis grāmatu sietuvē un veikalā Cēsīs.

1904–1912
P. Liepas apgāds
Valmiera
Izdevējs

1920
P. Liepa un biedri
Rīga
20. gados Rīgā pastāvējis grāmatniecības uzņēmums "P. Liepa un biedri".

1964
Dobele
Mūža nogalē strādājis Dobeles grāmatnīcā.

1915–1918
Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās.

10.08.1969
Dobeles pilsētas kapi