"Par lūzuma punktu Karstena un Pētera dzīvē var uzskatīt 90. gadu vidu. Ap šo laiku viņi gatavojās pārcelties uz dzīvi Dānijā. [..] Latvijā viņi palika kādas sievietes dēļ. "Vainīgā" ir XX gadsimta dāņu rakstniece Karena Bliksena, kuras darbu "Septiņi romantiski stāsti" bija pārtulkojis Pēteris un gribēja izdot pirms aizbraukšanas. Sarunātais apgāds negaidot atteica darbu publicēt, jo neticēja, ka to kāds pirks. Tobrīd Latvijā bija gaidāma ceļojošā dāņu grāmatu izstāde, tādēļ "nolēmām to izdot paši, lai paliktu ar neaptraipītu seju dāņu priekšā", skaidro Pēteris. Tika nodibināta Atēna. Grāmatu izpirka un tika izdoti vēl divi papildu metieni. Rindā uz izdošanu jau gaidīja Hans Kristians Andersens, Pēteris Hēgs ar "Smillas jaunkundzes sniega izjūtu" un daudzi citi dāņu un citu tautību pasaulslaveni autori. Pēteris secina: "Panākumi mūs ieēdināja.""
Mīlestība. Diena, Nr. 224 (2005, 24.sept.), 10.–14.lpp.
"[..] Pēteris Jankavs var sacīt, ka ir sevi apsveicis ar kārtīgi padarītu darbu, kas, pārsteidzot grāmatniecības vidi, sākās rudenī. Pircēji, lasītāji un bibliotekāri saņēma Karenas Bliksenas "Septiņus romantiskus stāstus" izdevēja tulkojumā. Ar to sevi pieteica apgāds "Atēna". Gan augstas raudzes darbu izdošanu, gan atbildību par to, lai grāmatas nonāktu pie lasītājiem, uzņēmies viens cilvēks."
"Par Karenas Bliksenas "Septiņu romantisku stāstu" izdošanu līgums bija noslēgts ar apgādu "Norden", bet viņi toreiz grāmatu nevarēja izdot. 1996. gada nogalē Latvijā bija paredzēta plaša Bliksenas izstāde, un tas būtu fiasko, ja Latvijā nebūs iznākusi neviena viņas grāmata. Tāpēc mēs ar Karstenu vienojāmies, ka nevar pieļaut šādu situāciju un pāris nedēļu laikā nodibinājām savu apgādu, lai varētu izdot Bliksenu. Nemaz nedomājām, ka vēlāk izdosim arī citas grāmatas. Viss ir ļoti prozaiski, ambīcijas nāca vēlāk. Esmu sev izveidojis nelielu saliņu un pasargāju sevi no viduvējībām. [..] Daudz deva studijas Ļeņingradā, jo uz Latviju varēju paskatīties no malas. Tas skatiens man vēl līdz šim ir saglabājies. Viss ir ļoti vienkārši – viss ir jādara vai nu pašam, vai arī jāstāv klāt, jo citādi pagaidām nekas labs pie mums nevar tapt. [..] Gribu būt ideālists. Liela nozīme ir aurai. Tev ir jābūt tīram no paša sākuma. Slikti izdoto nevar nomazgāt. Apgādi, kas sevi mēģina šādi uzturēt, daudz ko zaudēt. Un pēc tam labās grāmatas kaut kā vairs nepamana. Nauda, kas pelnīta vērtīgajiem izdevumiem, atkal aizplūst lubenēm."
"Kas tu esi – estēts vai intelektuālis? – Drīzāk estēts, jo intelektuālim esmu par dumju. Daudz labāk ir tulkot kāda gudra cilvēka darbu, nevis pašam rakstīt muļķības."
Latviska dāņu literatūras izjūta [ar Pēteri Jankavu sarunājas Dainis Bērziņš]. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 26 (26.06.1997), 5. lpp.
"Vai izdevēja darbs palīdz paša tulkošanas darbā? Tikai tik daudz, ka zinu: nevajadzēs strīdēties ar izdevēju par redaktora izvēli, honorāra lielumu un samaksas termiņiem, jo izdevējs būšu es pats. Un pieredze rāda, ka ar sevi esmu labā saskaņā! Izdevēja darbs prasa laiku un enerģiju, un tagad jau tulkošana kļuvusi tikai par vaļasprieku un prāta "uzasināmo". Drīz pilnībā būs iztulkotas Karenas Bliksenas grāmatas un visas Hansa Kristiana Andersena pasakas."
Anon. Pieredzes nekad nav par daudz. Pļaviņu Novada Ziņas, Nr. 44 (2013, marts), 3. lpp.