Pēteris Draguns

Pirmā publikācija

1997: dzejolis "Vien tikai šonakt tavi mākoņi..." laikrakstā "Literatūra. Māksla. Mēs" (24.04.).

Dzeja

2003: "Inde" (Neputns).
2012: "Tumšā stundā (Neputns).

Cittautu autoru darbu tulkojumi

2003: piedalījies Semjona Haņina (Семен Ханин) dzejoļu krājuma "tikko" atdzejošanā (Neputns).
2013: atdzejojis Žorža Uallika (Жорж Уаллик) dzejoļu krājumu "Redzu, dzirdu, klusēju" (Orbīta).
2013: atdzejojis Zvjada Ratiani (ზვიად რატიანი) dzejoļus (publicēti interneta žurnālā "Satori").
2014: atdzejojis Staņislava Snitko (Станислав Снытко) dzejoļus prozā (publicēti interneta žurnālā "Punctum").
2014: piedalījies Vladimira Svetlova (Владимир Светлов) dzejoļu krājuma "lietots" atdzejošanā (Orbīta).
2017: viens no antoloģijas "12 dzejnieki no Krievijas" atdzejotājiem (Orbīta).
2017: piedalījies Semjona Haņina dzejas izlases "bet ne ar to" atdzejošanā (Neputns).

Atdzejojis arī icitu tekstgrupas "Orbīta" dalībnieku darbus, ukraiņu dzejnieces Oļesjas Mamčičas un baltkrievu jauno dzejnieku darbus.

Par dzejoļu krājumu "Inde" (Neputns, 2003)

"Kaut gan ikviens Rietumu civilizācijas cilvēks ir iesaistīts daudzos identifikācijas tīklos, sākot ar personas kodu un beidzot ar bankas kontu, kam it kā vajadzētu apliecināt viņa realitāti, neskaidras šaubas par to, šķiet, ir viena no izplatītākajām mūsu laikmeta "slimībām". Ja atzīstam, ka dzejnieks gan (bieži) nav ne labāks, ne gudrāks par līdzcilvēkiem, toties jūt (noteikti) intensīvāk un koncentrētāk, turklāt ne vien par sevi, bet arī par citu, tad jāsecina: Draguna dzejoļi uztaustījuši un ieskandinājuši kādu vārīgu, tomēr pietiekami būtisku cilvēka pašizziņas un pašapziņas stīgu, kas 21. gadsimtā aktualizējusies. Tiesa, šie motīvi nav pirmreizēji, tos pazīstam jau no daudzu 90. gadu mākslinieku darbiem, tomēr "Indē" tie iestrādāti blīvi un mērķtiecīgi."

Čaklā, Inta. Daži Kali jugas vaibsti. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013.

Par dzejoļu krājumu "Tumšā stundā" (Neputns, 2012)

"P. Draguna tumšā stunda ir atklātības laiks, kurā izgaismojas cilvēka daba, kas izrādās viens liels haoss (ar savām likumsakarībām). Emocionalitāte pārņem prātu, prāts cenšas nomierināt jūtas, pa vidu visam tam ir vēl kāds cits vai citi, kuri "darbojas" pēc līdzīga mehānisma – tā rodas reizēm šķietami neatrisināms haoss, ko cilvēki ieraduši dēvēt par mīlestību. Mīlestības duālā daba – harmonizējošā un destruktīvā – tad arī ir "Tumšās stundas" uzmanības centrā. Krājuma dzejas cilvēks atrodas visai tipiskā jūtu haosā, kas izgaismojas tieši tumsā – vienatnē, klusumā... Un tad viņā iezogas naids, mīlestība mijas ar naidu, naids ar mīlestību, un kaut kur šajās dzirnavās maļas milti, no kuriem tiek izcepts jauns cilvēks."

Kokarēviča, Elīna. Vistumšāk esot tieši pirms saullēkta. Ubi Sunt, 31.01.2013.

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Tumšā stundā".
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais dzejas darbs
Nominants
2013