Pēteris Bauģis
17.10.1914 – 18.01.2000
Pēteris Bauģis (1914–2000) – rakstnieks. Bijis Latvijas Valsts izdevniecības direktors un galvenais redaktors, kā arī izdevniecības "Liesma" galvenais redaktors, LKP CK Partijas vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks. Pirmās literārās publikācijas jau 20. gadsimta 30. gados, taču aktīvākai literārajai darbībai pievērsies tikai 60. gadu sākumā. Rakstījis stāstus, humoreskas un literārās pasakas. Viņa daiļdarbiem raksturīga dokumentāla ievirze. Kopā ar literatūrvēsturnieku Ilgoni Bērsonu sastādījis Jāņa Jaunsudrabiņa kopotos rakstus (1981–1985) piecpadsmit sējumos.
Dzimšanas laiks/vieta
17.10.1914
Nītaures pagasts
Dzimis Rīgas apriņķa Ķēču, tagadējā Nītaures pagasta "Ķeipūnās".
Miršanas laiks/vieta
18.01.2000
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kalpu ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1939: stāsts "Rekomendācija" par bezdarbnieku dzīvi žurnāla "Magazīna" 374. numurā
Stāsti, humoreskas, pasakas
1961: "Cilvēki pie ūdeņiem"
1964: "Šķemba un oļi"
1966: "Reiz kāda zivtiņa..."
1969: "Pati vainīga"
1969: "Antras gadalaiki"
1987: "Justiņš un brāļi neredzamie" (1987)
Publicistika
1968: "Ja vēlies visu zināt" (saruna par grāmatu)
Pētera Bauģa literārajā atstāstījumā iznākuši Boļeslava Zvejsalnieka "Zaudētie gadi" (1963) un Edgara Kauliņa "Kad migla krīt..." (1972) autobiogrāfiskie tēlojumi, literārajā apdarē Rihardo Kadiķa dokumentālais stāsts ""Hercoga Jēkaba" odiseja" (1976).
Citātu galerija
PAR PĒTERI BAUĢI
"Pēteris Bauģis savā darbībā visvairāk mīlēja burtus, vārdus, grāmatas un grāmatu veidotājus, viņš strādāja gan par burtlici un spiestuves vadītāju, vēlāk gan par Latvijas Valsts izdevniecības direktoru (1951–1961), pats bija daudzu grāmatu autors, līdzautors un sastādītājs.
Kā jebkurš padomju iekārtas augsts ierēdnis, ari viņš pildīja (vai bija spiests to darīt) augstāko instanču norādījumus, taču nebūt nebija burta kalps. Par to stāsta viņa antikarjera. 1961. gadā P. Bauģi pazemināja darbā – par izdevniecības galveno redaktoru, 1967. gadā otrreiz – pieredzes bagātajam grāmatniekam lika no "Liesmas" aiziet (apgāda jaunais nosaukums radīts 1965. gadā).
P. Bauģis dzelzs aizkara apstākļos, jau 1956. gada jūnijā, sāka sarakstīties ar trimdinieku Jāni Jaunsudrabiņu, kas dzīvoja Vācijā. Dabūja autora atļauju izdot "Aiju" un "Balto grāmatu", un vēlāk (1958) padomju grāmatniecībā iekļāva ari svešatnē sarakstīto "Zaļo grāmatu". Ar P. Bauģa gādību un autora honorāru tika izveidots piemineklis uz rakstnieka mātes kapa. Vēl vēlāk (1981–1985) kopā sastādījām J. Jaunsudrabiņa Kopotus rakstus piecpadsmit sējumos.
1957. un 1958. gadā P. Bauģis izdeva padomju režīma represēto rakstnieku (A. Kurcijs, J. Medenis, E. Salenieks u.c.) darbus, arī neordināro Mirdzas Ķempes "Mīlestību", 1959. un 1960. gadā – Ojāra Vācieša garstāstu "Tās dienas acīm" un Visvalža Eglona (Lāma) romānu "Kāpj dūmu stabi". [..]
Galvenais redaktors laida klajā O. Vācieša "Elpu" (1966), atjaunoja grāmatu izdošanas tiesības ari citiem represētajiem Jānim Sārtam (1966) un Elzai Stērstei (1967). P. Bauģis (arī Ilze Indrāne un Edgars Damburs) 1972. gadā ieteica J. Sārtu uzņemt rakstnieku vienīgajā organizācijā (viņš gan netika uzņemts, jo daži valdes locekļi atgādināja, ka pretendentam esot pretpadomju romāns "Pieviltie").
P. Bauģis memuārliteratūras veidošanā izvēlējās arī kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētāju, leģendāro Edgaru Kauliņu ("Kad migla krīt", 1972), kuru lielā priekšniecība neieredzēja, bet nevarēja ignorēt viņa darba panākumu dēļ."
Bērsons, Ilgonis. Pēteris Bauģis. Literatūra un Māksla Latvijā, nr. 4, 27.01.2000.
Nodarbes
Pseidonīms
P. Briedums
Izglītība
–1929
Zaubes 6-klašu pamatskola
Zaube
–1932
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Izslēgts no skolas par darbību nelegālajā komjaunatnes organizācijā.
–1950
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Republikāniskā partijas skola
Rīga
–1956
PSRS CK Augstākā partijas skola
Maskava
Mācības beidzis neklātienē.
1932–1933
Rīgas pilsētas 2. papildskola
Rīga
Komercnodaļa
Darbavieta
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
LKP CK instruktors
1929
a/s "Golts un Jurjāns" (1926–1932)
Rīga
Burtlicis.
1934
Madona
Mežstrādnieks Madonas apriņķī
1938
Rīga
Burtlicis tipogrāfijā "Gaisma"
1940–1941
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
4. grāmatu sietuves direktors
1941
Laikraksts "Darbs"
Rīga
Literārais līdzstrādnieks
1943–1945
Maskava
Arodbiedrību darbs
1945–1947
Rīga
Arodbiedrību republikānisko komiteju atbildīgais sekretārs
1947
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Pasta iela 3, Liepāja
Rediģējis laikrakstu "Komunists"
1951–1961
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Direktors
1961–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenais redaktors
1965–1967
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenais redaktors
1968–1975
LKP CK Partijas vēstures institūts
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks
Dienests
1941–1944
Sarkanā armija
Krievija
Dalība organizācijās
1946–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs
1952–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
1958–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs
1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–2000
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Biedrs
Ceļojums
1970
Dānija
Apglabāts
Rīgas Otrie Meža kapi