Pēteris Aparnieks
12.08.1910 – 03.08.1994
Pēteris Osvalds Aparnieks (1910–1994) – literāts. Apmeklējis Rīgas pilsētas amatniecības tehnikuma vakara nodaļu, ko ekonomiskās krīzes dēļ nepabeidzis. Kursos apguvis grāmatveža amatu un apmeklējis Krišjāņa Barona Tautas Augstskolas nodarbības. Strādājis izdevniecībā "Latvju Grāmata". Daugavpilī iznākusi viņa stāstu grāmata "Nemiera bērni" (1937). Žurnālos "Tāle" un "Dzirkstis" publicējis dzejoļus. Sarakstījis lugu "Jautrā brigāde". 1940. gadā bijis Vīpes izpildu komitejas priekšsēdētājs, par to 1941. gadā arestēts, 1942. gadā nonācis Šerbūras koncentrācijas nometnē Francijā. 1945. gadā atgriezies Latvijā, līdz pensijai strādājis Vīpes kolhozā par dravnieku un mežkopi. Ar L. Ķuzānes priekšvārdu un komentāriem laikrakstā "Jēkabpils Vēstnesis" publicētas viņa atmiņas "Trešais man vienmēr nāca līdzi..." (1992, VI). Padziļināti pievērsies dzimtā Vīpes pagasta vēstures izpētei.
Dzimšanas laiks/vieta
12.08.1910
Vīpe
Aparnieki
Miršanas laiks/vieta
03.08.1994
Vīpe
Personiska informācija
Dzimis saimnieka Andreja Aparnieka ģimenē.
Vēl zēna gados kopā ar tēvu Andreju Vīpes pagasta Birzmaliešu pagalmā stādījis liepu par godu savas mājas uzcelšanai 1924. gadā. Liepas apkārtmērs ir 3,05 metri. Tepat 1994. gadā 12. augustā iestādīts sarkanais ozols P. Aparnieka piemiņai. To viņa dzimšanas dienā iestādīja bērni un mazbērni.
Profesionālā darbība
Žurnālos "Tāle" un "Dzirkstis" publicējis dzejoļus līdz 1931. gadam.
LUGA
Pēc II pasaules kara: “Jautrā brigāde”.
VĒSTURES PĒTĪJUMI (manuskripti)
1989: "Vīpe vēstures spogulī".
1990: "Vīpes pagasta vēsture".
STĀSTI
1937: "Nemiera bērni" (stāstu krājums, Daugavpils: A. Osis).
1992: "Trešais man vienmēr nāca līdzi..." (atmiņu stāsts, ar L. Ķuzānes priekšvārdu un komentāriem, "Jēkabpils Vēstnesis" Nr. 6).
MANUSKRIPTI (pieejami Jēkabpils novada Galvenajā bibliotēkā)
1980: "Raibā grāmata".
1983: "Laikmetu režģos".
1985: "Ineta" (stāsts).
1990: “Aiz dzeloņstieplēm” (dzejas krājums).
1992: "Stāsti, miniatūras. Literāro darbu sakopojums".
Citātu galerija
PAR P. APARNIEKA VEIKTO VĒSTURISKO PĒTĪJUMU
"Pēteris Aparnieks uz vairāk nekā 100 mašīnraksta lapām aprakstījis Jēkabpils rajona Vīpes pagasta vēsturi. Satriecošs ir stāsts par Kārli Ūdrāju un viņa dzimtu. Cietis no divām lielvarām, pārdzīvojis vairākus nāves spriedumus, mētāts pa visu Eiropu un Sibīriju, viņš tomēr atgriežas dzimtajā pusē. Aiziet pie savas dzimtas svētozola, kas nu guļ upē, tikai saknes virs ūdens – kā rokas, paceltas pretī debesīm. Viņš, Kārlis, palicis viens pasaulē – vienīgais no Ūdrāju dzimtas. Tas nav tikai viņa, tas ir visas tautas traģiskais liktenis."
Pēc vairākiem nāves spriedumiem. Lauku Avīze, 30.07.1994.
PAR P. APARNIEKA UZSTĀŠANOS RAKSTNIEKU VAKARĀ
"Pēteris Aparnieks nolasīja garāku stāstu: Kvēlošas sirdis. Ja pirmās lasītājas stāstā mēs līdzi jutām to "kaunu", kad lauku mātei jāsper kāja pār lombarda slieksni, tad Aparnieka tēlojumā nevarējām saprast, kāpēc viņa stāsta varonī tik piepeši samīlas četras meitas. Laulības nevienas. Stāsta beigās jautājums, vai tas jaunskungs ir mīlējis vai nē? Jā, tiešam – grūti atbildēt, no lasītā stāstā tas nekur nebij redzams. Kā to lai pasaka notikuma neredzējis. Aparnieka kungam rakstot vajadzētu vairāk pārdzīvojumu, mazāk filozofijas, vairāk sirsnības un vienkāršības..."
Rakstnieku vakars Krustpilī. Jēkabpils Vēstnesis, 06.12.1934.
DZEJOLIS "ZAUDĒTĀ CĪŅA"
"Kad ar dobju troksni sadrūp ideāli,
Kā gulbji zelta sapņi aizsteidzās,
Un kailā dzīve izkropļotu seju,
Kā veca ubadze uz ceļa parādās.
Tad apnīkst viss, ar' reāls mūža
spriedums,
Kas daudzreiz smaidot priekā iztirzāts.
Un pretī maldiem netaisnībai tumšai,
Kā zobens asākais ir pretī šķindināts.
Kad pazūd viss, tumst tālē rīta blāzma,
Kā pelni vējā izput mērķis cēls.
No būves nākotnei, kas sagrūst drupu
kaudzē
Vel atskan vaidiens pēdējais tik žēls.
Tad atliek viens: vēl paglābt pašam
sevi
Ar sāpēm uguņainām saplosītās krūtīs.
Un justies pabērnim šai bezgalīgā steigā,
Līdz nemiers jaunu elpu atkal pūtīs."
Aparnieks, Pēteris. Zaudētā cīņa. Tāle, 01.05.1932.
Nodarbes
Papildu vārdi
Osvalds
Izglītība
–1934
Krišjāna Barona Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Apmeklējis Literatūras fakultāti
Rīga
Neklātienē mācījies Meža tehnikumā
Mežmuižas 6-klašu pamatskola
Mežmuiža
1930–1933
Rīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga
3 gadus mācījies Rīgas pilsētas amatniecības tehnikuma vakara nodaļā
1933
Rīga
3 mēnešu kursos ieguvis grāmatveža un mašīnrakstītāja tiesības
Darbavieta
Rīgas osta
Rīga
–1931
Apgāds "Latvju Grāmata"
Rīga
1934
Kalkūnes pagasts
Grāmatvedis Kalkūnes dzirnavās netālu no Daugavpils
1937–1939
Vīpe
Motorists un grāmatvedis Vīpes dzirnavās
1940
Vīpe
Vīpes izpildu komitejas priekšsēdētājs
1945
Vīpe
Vīpes kolhozs. Līdz pensijai strādājis par dravnieku un mežkopi
Dzīvesvieta
1924
Vīpes pagasts
BirzmaliešiAparnieku sādžu, kur dzīvoja vairāki šīs dzimtas piederīgie no viena celma, pēc Pirmā pasaules kara, zemes reformas laikā, sadalīja. Pētera tēva brālis palika vecajā vietā (kur tagad Vīpes centrs), bet tēvs kādas pāris verstes atstatu uzcēla jaunas mājas – Birmaliešus.
Dienests
1934
Latvijas armija
Rīgas kājnieku pulka sakarnieks
1944–1945
Francija
Bēdzis no koncentrācijas nometnes, nonākot pie sabiedrotajiem, deviņus mēnešus karojis amerikāņu armijā Francijā, Vācijā, Beļģijā. Kontuzēts, 1945. gadā atgriezies Latvijā.
Apcietinājums
1941
Vīpe
Arestēts par darbību Vīpes izpildu komitejā
1942–1944
Francija
Šerbūras (Šerburgas) koncentrācijas nometne