Pāvils Vasariņš
25.04.1928 – 21.06.2019
Pāvils Vasariņš (1928–2019) – literatūrkritiķis un ārsts. Mācījies Rīgas Franču licejā, studējis medicīnu Vācijā un Kanādā, savā profesionālajā ikdienā bija ārsts, dermatalogs un vairākus medicīnas grāmatu autors, tomēr tam līdzās saglabājis noturīgu interesi par literatūru. Dzīvodams Kanādā, aktīvi piedalījies literārās dzīves organizēšanā, rīkojis t. s. "Jaunā Gaitas" literāros kokteiļus", rakstījis par literāriem notikumiem, recenzijas un apskatus. Sastādījis Kārļa Skalbes lirikas izlasi " Klusa gaisma" (1972). Viņa sakārtojumā Latvijā izdoti dzejnieces Ainas Zemdegas Raksti 5 sējumos, recenzijas, apceres un reportāžas apkopotas grāmatā "Varavīksnes spēks" (2011).
Dzimšanas laiks/vieta
25.04.1928
Miršanas laiks/vieta
21.06.2019
Kanāda
Personiska informācija
Dzimis diplomāta (20. gs. 20. gadu sākumā Latvijas vēstniecības Krievijā, Maskavā tirdzniecības atašejs), sabiedriskā darbinieka kuģu rēdera Edmunda Vasariņa ģimenē Rīgā. Māte Jevgenija dzimusi Ukrainā, kopš 1919. gada dzīvoja Latvijā, apguva latviešu valodu un kā brīvklausītāja studējusi Latvijas Universitātē.
Bērnību aizvadījis lauku sētā Zemgalē. Ģimene dzīvojusi Mežaparkā.
Brālis Pēteris Vasariņš (1924–1997) bijis reportieris laikrakstā "Tēvija", cīnījies leģionā, kritis gūstā Zēdelheimā, kur bijis laikraksts "Laika Grieži" redaktors, dzīvojis Anglijā un strādājis apgādā "Papardes Zieds", 1953. gadā pārcēlās uz Kanādu.Tēvs 1940. gadā represēts.
1944. gada 28. septembrī atstāja Rīgu, kādu laiku bija Liepājā, tad devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
Dziļa interese par literatūru, it sevišķi dzeju, kā arī līdzdalība iespiestā vārda tapšanā bijusi dzīva jau kopš ģimnāizjas gadiem. Rakstniece Indra Gubiņa Pāvilu Vasariņu dēvējusi par dziednieku un dzejas draugu.
Noturīgajā interesē par literatūru būtiska nozīme skolotājām: rakstniecei un vēsturniecei Angelikai Gailītei (1884–1975) (Rīgas Franču licejs) un latviešu valodas skolotājai, valodnieceiValerijai Bērziņai-Baltiņai (1906–2000) (Latviešu ģimnāzijā Eslingenē).
Pirmo gadu pēc emigrācijas uz Kanādu nostrādājis lauksaimniecībā, tad uzsāka studijas.
1972: pirmo reizi viesojies Latvijā.
Par savu paaudzi teicis: "Mana paaudze ir tā, kas Latvijā ieguvusi vidējo izglītību, bet tālāko teorētisko un praktisko dzīves skolu izgājusi trimdā – ne jau bez šejienes dzīves un vides ietekmēm. Tā esam – "gramatiski" runājot – divdabji. Zināma garīga barība vajadzīga abām dabām, un ar dzimtenes atmiņām vien neiztikt; tās jau daudziem sāk izbālēt." (Laiks, 1962, 25. apr.)
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1944: pirmā pieredze žurnālistikā: kā ģimnāzists iesaukts gaisa spēku izpalīgos un strādāja šīs organizācijas žurnāla redakcijā.
1944: vasarā strādājis Latvijas Jaunatnes organizāciju bibliotēkā.
1947: mācījies profesionālā tulku skolā Vācijā, intensīvi mācoties vācu, angļu un krievu valodas, strādā un tulko juridisko dokumentis Internacionālās bēgļu organizācijas (IRO) vajadzībām.
Kopš 20. gs. 60. gadiem žurnālos "Jaunā Gaita", "Treji Vārti", laikrakstos "Laiks", "Latvija Amerikā" publicētas recenzijas un apceres par latviešu rakstnieku Andreja Eglīša, Andreja Johansona, Ritas Gāles, Jāņa Klīdzēja, Valda Krāslavieša, Zentas Mauriņas, Andreja Pablo Mierkalna, Valentīna Pelēča, Veltas Tomas, Gunta Zariņa, Teodora Tomsona darbiem.
Par latviešu literatūru rakstījis gan latviešu, gan kanādiešu periodikā, kā arī referējis vietējo sabiedrisko organizāciju sarīkojumos. Viņa literārā darbība bija sevišķi nozīmīga žurnāla "Jaunā Gaita "veidošanā, kur viņš apcerēja tā laika dzeju un prozu.
Sakārtojis Kārļa Skalbes lirikas izlasi "Klusa gaisma" (1972), darbojās Jaunsudrabiņa prozas balvas Fondā, sakārtojis dzejnieces Ainas Zemdegas Rakstus 5 sējumos.
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Darbojies Kanādas latviešu studentu apvienībā, Latviešu Nacionālajā apvienībā Kanādā (LNAK), Hamiltonas Latviešu biedrības un Daugavas Vanagu Hamiltonas nodaļas biedrs.1952–1985: kārtēju lirikas vakaru un priekšlasījumu par dzeju rīkotājs.
"Jaunās Gaitas" literāro kokteiļu organizētājs, 'palaunadžu', rakstnieku cēlienu u. c. organizētājs un vadītājs; 2x2 nometņu dalībnieks.
1980: (kopš) Latviešu Zobārstu un ārstu apvienības "Apkārtraksta" redaktors, piedalījies Baltijas studiju veicināšanas apvienības konferencēs.
DARBĪBA MEDICĪNAS JOMĀ
1957: papildinājies iekšķīgās slimībās Vestminsteres slimnīcā Londonā (Kanāda).1969: ieguvis grādu dermatoloģijā.
Pēc profesijas ir ārsts, specializējies dermatoloģijas nozarē un vēža pētniecībā, kā dermatoloģijas profesors sagatavojis jaunos mediķus Makmastera universitātē Hamiltonā, Kanādā. Vairāku zinātnisku grāmatu autors, īpaši pieminama Kanādā publicētā "Klīniskā dermatoloģija" (1982), kas sadarbībā ar Latvijas Universitātes profesoru Alfrēdu Miltiņu 1999. gadā izdota arī Latvijā.
1993: Latvijas mediķi saņēma Dr. P. Vasariņa grāmatu "Dermatoloģija ģimenes ārstiem".
Zinātniskā laukā publicēti ap 30 rakstu ASV, Kanādas, Anglijas un Latvijas medicīnas žurnālos, kā arī sarakstītas četras mācībgrāmatas par ādas slimībām (viena angliski, trīs latviski, divas no tām kopā ar Dr. A. Miltiņu).
GODA NOSAUKUMI
1994: Latvijas Medicīnas akadēmijas goda doktors.Citātu galerija
PAR PĀVILA VASARIŅA DARBĪBU LITERATŪRAS UN LITERATŪRKRITISKAJĀ JOMĀ
"Laikā, kad mūsu trimdas dzīvē pagājušā gadsimta 50. un 60. gados veidojās jauna rakstnieku paaudze, agrākie profesionālie literātūras kritiķi sāka pagurt, bet jaunākās paaudzes, ārzemju universitātēs izstudējušie valodnieki un literāti, bija aizņemti savos darbos un pievērsās ārzemju literātūras pētīšanai, tad latviešu literātūras vērtēšanai savukārt pievērsās amatieri. Tie bija mūsu literātūras mījotāji, kas vēl bija paspējuši apgūt latviešu valodu un literatūru skolās un nebija zaudējuši interesi par trimdas literāro dzīvi."Gubiņa, Indra. Dr. Pāvils Vasariņš jubilārs. Latvija Amerikā, 2008, 19. apr.
"Dziļa interese par literātūru, it sevišķi dzeju, kā arī līdzdalība "iespiestā vārda" tapšanā ir Pāvila Vasariņa tēla otra puse, un no šīs
"tēla puses" trimdas latviešu kultūrai un sabiedrībai ir ticis daudz labuma. Šī interese Pāvila Vasariņa būtībā iemājojusi jau kopš vidusskolnieka gadiem Latvijā, un viņš ar cieņu un pateicību piemin savus Franču liceja laika skolotājus Martu Dauguli un rakstnieci, vēsturnieci Angeliku Gailīti. Arī vidusskolas izglītības turpinājumā latviešu bēgļu nometnē Eslingenā viņam "krīt laime" mācīties izcilās valodnieces (latviešu gramatikas mācībgrāmatas autores) un dzejas pasaules pavērējas Valērijas Bērziņas-Baltiņas vadībā. Taču lielā interese par dzeju nav apsāpējama, nav arī apslāpējama vēlme ar cietiem dalīties nebeidzamajos bagātību atklājumos kā latviešu klasiķu pūrā, tā modernisma sekotāju, tā okupētās Latvijas dzejnieku savdabīgajos meklējumos.."
Laiks, 2011, 26. marts.
"Viņš sevi neuzskata par profesionālu literātu, bet par recenzentu un komentātoru. Sākot ar 1963. gadu kļuvis par reportieri un rakstījis
intervijas Kanādas latviešu avīzei. lesaistījās arī "Jaunā Gaitā". Par nozīmīgiem cilvēkiem savā dzīvē viņš uzskata Jāni Kalmīti un Valentīnu Pelēci. Pirmo reiz viesojies Latvijā 1972. gadā, kur iepazinies ar Māri Čaklo."
Celle, Māra. Pelnīta atzinība liela darba veicējam. Latvija Amerikā, 2011, 30. apr.
PAR GRĀMATU 'VARAVĪKSNE SPĒKS" (2011)
"Toronto dzīvojošais literātūras pētnieks ir sarūpējis apjomīgu rakstu un atmiņu krājumu, kurā publicētie materiāli –apceres, pārskati, recenzijas un reportāžas, atklāj nozīmīgu apmaiņu starp Latvijas literātiem un aizokeāna dzejniekiem vairāku desmitu gadu garumā."Saiknes
Aina Zemdega - Sieva
Angelika Gailīte - Skolotāja
Valerija Bērziņa-Baltiņa - Skolotāja
Izglītība
Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija
Gaiziņa iela 3, Rīga
1942–1944
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
1946–1947
Eslingenas Latviešu ģimnāzija
Eslingene pie Nekāras
Beidza mācības Latviešu ģimnāzijas 5. klasē.
1947–1948
Štutgarte
Studējis dabaszinātnes un valodas Štutgartes (Tehniskajā) augstskolā (Universitaet Stuttgart).
1949–1955
Londona
Studēja medicīnu Rietumontario universitātē (University of Western Ontario), 1955: ieguva doktora grādu.
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Kanādas kopas biedrs.
Akadēmiskā organizācija "Ramave"
Daugavas Vanagi
Hamiltona
Hamiltonas (Kanāda) nodaļas biedrs.
Dzīvesvieta
1928–1944
Mežaparks
1944–1948
Vācija
06.1948
Kanāda
Darbavieta
1955–1957
Hamiltona
Praktikants un iekšķīgo slimību nodaļas asistents Hamiltonas pilsētas slimnīcā un Vestminsteres (Ontario) veterānu slimnīcā.
28.10.1957
Hamiltona
Uzsāka ārsta privātpraksi Hamiltonā.
1969
Hamiltona
(Kopš) mācībspēks Makmāstera universitātē Hamiltonā (Assistant clinical professor of Medicine McMaster University Hamilton, Ontario).
1981–1986
Laikraksts "Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības Apkārtraksts"
"Latvijas Ārstu un Zobārstu Apvienības Apkārtraksta" redaktors.
1982–1998
Kanāda
Ontario Vēža Pētniecības un Terapijas institūta Ādas vēža klīnikas vadītājs.
Apbalvojumi
Ērika Raistera piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par latviskās gara pasaules bagātināšanu un literātūras vērtēšanu.
2011