Pauls Emīls Šacs

1 bilde

05.04.1807 – 20.12.1862

Pauls Emīls ŠACS (Schatz, 1807 - 1862) ir Baltijas vācu mācītājs, pedagogs un literāts. Viņš ir dzimis mācītāja ģimenē, studējis Tērbatas universitātē teoloģiju (1824-1827), vēlāk ieguvis filozofijas [goda] doktora grādu Tībingenes universitātē (1844). Šacs no 1837. līdz 1853 gadam bija mācītājs Tirzas un Velēnas draudzē, kur 1839 ierīkoja bibliotēku, kā arī rūpējies par skolu izveidošanu. Vairākus gadus (1829-1834) pēc universitātes beigšanas, kā arī - pēc atkāpšanās no amata (1853-1862) - līdz mūža galam viņš strādāja par skolotāju Bērzaines vācu ģimnāzijā pie Cēsīm. Šaca pirmā publikācija - ziņas par sātības biedrībām - nāk klajā laikrakstā "Tas Latviešu Draugs" (1838), viņš rakstījis par notikumiem draudzes dzīvē, kā arī plaši - par reliģiskiem jautājumiem, misijas darbu un Bībeles svētkiem. Šacs ir publicējis arī beletristiku, viņa pirmā dziesma ar notīm - "Pavasaras dziesmiņa" nāk klajā laikrakstā "Tas Latviešu Draugs" (1840.23.V.). Šacs ir publicējis arī vairākas reliģiska satura grāmatas, bet plašāku ievērību ieguvis ar lasāmgrāmatu skolām "Pirmā lasīšanas grāmata" (1844, 1883 8. izd.).

Dzimšanas laiks/vieta

05.04.1807
Trikāta

Miršanas laiks/vieta

20.12.1862
Cēsis
..jau Tirzā viņam bija iesācies lūpas vēzis un ar šo kaiti viņš mira 8./20.XII 1862. gadā.No: Jānis Misiņš-Dosts. Tirzas baznīcas un draudzes pagātne. Tirzas baznīca. 1826-1926. Rīga, 1926, 33.lpp.

Personiska informācija

Pauls Emīls Šacs (Schatz, 1807-1862) ir dzimis mācītāja Johana Elijas Lorenca Šaca (Schatz, 1767-1847) un viņa sievas Trikātas mācītāja (kam bija 18 bērnu) meitas Julianas Amālijas dzimušas Pezaroviuss (Pesarovius, dzim. 1786) ģimenē.
Pauls Emīls Šacs bija precējies pirmajā laulībā 1845. gada 3. janvārī ar Johanu Mariju Eleonoru fon Holanderi (von Hollander, 1825-1847), Bērzaines skolas vadītāja meitu, kura diemžēl noslīka upē; otrajā laulībā 1850. gada 7. martā ar Katrīnu Girgensoni (Girgensohn, 1821-1857), Tērbatas privātskolas priekšnieka meitu; trešajā laulībā 1859. gada 15. aprīlī ar Annu Fovelinu (Fowelin), Cēsu apriņķa revizora meitu.

Profesionālā darbība

Grāmatas

Lasīšanas grāmata
1844: Pirmā lasīšanas grāmata. Mājas un skolas bērniem par labu sarakstīta. Rīga: Millers. Atk. izd. 1847, 1862, 8.izd.1883.

Reliģiska satura grāmatas
1840: Sataisīšanas vārdi, dievgaldniekiem par labu sarakstīti, un dziesmas. Rīga: Millers.
1842: Dievs palīdz jaunu gadu sākt! Sprediķis, sacīts vienā baznīcā, kad ļaudis bēdu laikā bija palikuši mazticīgi un samisuši. Rīga.
1843: Mārtiņa Lutera Mazais Katķismis, iz svētiem rakstiem izskaidrots. Rīga: E. Götschel.

Publikācijas presē

Beletristika. Dziesmas publicētas kopā ar notīm.
1840: Pavasara dziesmiņa [Klau, cīruls jau atradies, dziesma]. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1840: Ziedu laikā [Es šoreiz sirdī jūtos, dziesma]. Tas Latviešu Draugs, nr. 25.
1840: Aitiņa [Kur aug puķes jaukas, dziesma]. Tas Latviešu Draugs, nr. 29.
1840: Dāvida pirmā dziesma [Svētīgs, kam netīk bezdievīgu runas, dziesma, dziesma].Tas Latviešu Draugs, nr. 23, 24.
1842: Stāsti [Tas mūris. Tā vakara lūgšana. Tas gana puisis. Gailis tok pēc tā dziedājis. Tās dzījas]. Tas Latviešu Draugs, nr. 44.
1843: Nepieviļieties! Dievs neliekās apsmieties! Tas Latviešu Draugs, nr. 3,7,8.
1843: Par rēķināšanu [stāstiņš]. Tas Latviešu Draugs, nr. 7.
1843: Kādas lauzīšanās [stāsts].Tas Latviešu Draugs, nr. 8.


Ziņas par draudzes dzīvi
1838: Iz Vidzemes [ziņas par sātības biedrībām]. Tas Latviešu Draugs, nr. 1.
1839: Tirzas un Velanes draudze [upuru ziedojumi avotam]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 1.
1839: Tirzas un Velanes draudze [ieskats draudzes dzīvē]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 3.
1839: Iz Vidzemes [par buršanu un zīlēšanu]. Tas latviešu draugs, nr. 18.
1841: Tirzas draudzes [jaunas skolas atvēršana Druvienas pagastā]. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1841: Tirzas un Velenas draudze [skolu likumi un noteikumi]. Tas Latviešu Draugs, nr. 22.
1842: Iz Tirzas draudzes [jauna skolas nama iesvētīšana]. Tas Latviešu Draugs, nr. 29.

Reliģiska satura publicistika, ziņas par draudzes reliģisko dzīvi
1839: Tirzas un Velanes draudze [par Bībeles svētkiem draudzē]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 1
1840: Tirzas un Velanes draudze [par XI. Bībeles svētkiem]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 32.
1840: Tirzas draudze [Lutera pieminēšanas svētki]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 49/50.
1840: Sataisīšanas vārdi, Dievgaldniekiem par labu sarakstīti. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 8, 14.
1840: Pamācīšana uz advents laiku. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 51/52.
1841: Mācīsimies Dievu pielūgt. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 9.
1841: Iz Tirzas un Velanes draudzes [Bībeles svētki]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 44.
1842: Sprediķis, sacīts vienā baznīcā, kad ļaudis bēdu laikā bij palikuši mazticīgi un samisuši. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 1/2.
1842: Vārdi par sataisīšanu tiem, kas grib svētu vakariņu cienīgi baudīt. Ak, Jēzu, uzlūko! [dziesma]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 23.
1843: Mārtiņa Lutera mazajs katķismis, iz svētiem rakstiem izskaidrots. Tirzas draudze [par Bībeles svētkiem]. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 29./30.
1843: Mācība pār tām misionēm. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 46/47, 48/49.
1845: Jaunas rīta un vakara lūgšanas. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 1/2, 13/14, 15/16, 17/18, 25/26.
1845: Diviem kungiem cilvēks nevar kalpot. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 42/43.
1846: Vakara lūgšana sestdienā. Pavadonis, Latviešu Drauga pielikums, nr. 9.

Citātu galerija

Šis mācītājs [Pauls Emīls Šacs] ir strādājis kā īsts darbinieks bez piekušanas, kamēr bij Tirzā. Savus draudzes bērnus pie gara gaismas un labklājības vest - uz to viņš visu savu lauku ir centies. To laiku nedēļas skolas viņš ir uzcītīgi pārlūkojis un raudzījies, ka visi bērni tiktu atvesti uz grāmatas atlasīšanu. Draudzes skolu viņš pats gandrīz ikdienas apmeklējis un uzraudzījis mācību pasniegšanu. Un šī viņa mīlestība pret skolām nav aprobežojusies tik ar savas draudzes skolām - nē, viņš ir sarakstījis dažas skolas grāmatas, kuras vispār latviešu draudzēs savā laikā lietotas. Bez tam viņš ir apkarojis arī visādus sadzīves netikumus, sevišķi žūpību, kuras apkarošanai dibinājis sava veida sātības biedrību. Savās runās un sprediķos viņš vienmēr ir sacījis skaidru patiesību, neskatīdamies, vai par to dusmojās jeb priecājās. Tā viņš ir sev mantojis daudz pretinieku. Šo pretinieku un bojātas veselības dēļ viņš atstāja savu draudzi un aizgāja uz Cēsīm, kur arī mira. Bet viņa pūliņi nes augļus un viņa piemiņa vēl ilgi nezudīs no Tirzas draudzes locekļu sirdīm.
A.A. Tirzas-Velanas draudze. Baznīcas Vēstnesis, nr. 3 (1897), 107. lpp.

.. mudinājis muižniekus celt zemnieku bērniem skolas, pats braukājis apkārt pa mājām, bērnus mācīdams un pārklaušinādams, pat pa vakariem pie skala uguns. Viņam no pagastiem pienākamo sieciņu labības daudz reizes viņos "bada gados" atdevis skolas bērniem, lai tiem būtu maize un varētu skolā iet. Šā nenogurstošā censoņa darba augļus vēl tagad bauda Tirzas - Velanes draudze.
Plencukalns. Par Velanes baznīcu un draudzi. Baznīcas Vēstnesis, nr. 6 (1897), nr. 217. lpp.

Garīgā darbā savas draudzes vidū un cīņās uz ārieni, it sevišķi pret vietējiem muižniekiem pagājuši Šaca 17 darbības gadi Tirzas - Velēnas draudzē (..) Šaca iespaids parādījies galvenokārt jaunatni mācot skolās un mājā. Reta diena pagājusi, kad Šacs nebija draudzes skolā - sarunu veidā pārliecinājies par skolēnu sekmēm, izzinājis, kuri no tiem sevišķi apdāvināti un čakli, lai varētu sagatavot par skolmeistariem, un mācījis pats, pasniedzot stundas grūtākos priekšmetos. Pa mājām viņš braukājis, bērnus pārklaušinādams gan noteiktās dienās, kad bērni pavēstīti kopā, gan arī nepaziņodams, it sevišķi ziemas vakaros, pie zināmiem čakliem un modriem bērniem, tiem pievezdams grāmatas un sūtīdams lai nāk skolā. Tukšiniekus un nabadzīgākos uzturējis ar savu maizi, turpretim sliņķus rājis un uzdevis pērminderim cieši raudzīties, lai tādi tiktu stingrāki mācīti (..) cik daudz svētības nesis šis vīrs, kurš kā glābējs eņģelis bija visur klāt, kur palīdzības vajadzēja; viņš bij ne tikai dvēseļu gans, bet arī uzturētājs, sniegdams maizes kumosu no saviem nelieliem ienākumiem, trūcīgos mācības bērnus ņemdams savā maizē un bada gadā atsacīdamies no draudzes dodamiem labības sieciņiem un izrīkodams bazārus. Pie izglītības un gaismas viņam bija jāved savas draudzes jaunatne; tanī viņš redzēja nākotnes cerību piepildītājus (..) Un mācītāju apmeklē skolas bērni mājās, viņa rakstāmā istabā, jo viņš tos uzaicina griezties pie viņa, ja ir kāda vajadzība; tur tie dabon grāmatas, rakstāmu papīru, zīmuļus, spalvas, pat tintes trauciņus, un visu par brīvu.
No: Jānis Misiņš-Dosts. Tirzas baznīcas un draudzes pagātne. Tirzas baznīca. 1826-1926. Rīga, 1926, 30.-32. lpp.

Dzimtais vārds

Paul Emil Schatz

Pseidonīms

"41"; -amc- ; -mc-

Izglītība

1822–1824
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tērbatas guberņas ģimnāzija (1829-1881)
Mācījies, pabeidzis ģimnāzijas kursu

1824–1827
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis teoloģiju

1829
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Piešķirts teoloģijas kandidāta grāds (Candidat der Theologie), par to: Literärischer Begleiter des Provinzialblattes, nr. 3 (30.01.1829). Citur arī norāde, ka 1826. gadā piešķirta zelta medaļa: P. Baerent. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1977, S. 403.

1834–1837
Berlīne
Studējis vienu ziemas semestri Berlīnē starp 1834. un 1837. gadu. Sīkākas informācijas trūkst.

1844
Tībingenes Universitāte
Tībingene
Piešķirts doktora grāds (Dr.phil.), par to sīkāk: Rigasche Zeitung, nr. 272 (20.11.1844).

Darbavieta

1828
Lodes muiža
Mājskolotājs barona Vilhelma fon Engelharda (von Engelhardt) ģimenē.

1829–1834
Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915)
Bērzaines iela 34, Cēsis
Skolotājs tobrīd vēl Holandera nesen izveidotajā vācu privātskolā.

17.10.1837–1853
Tirzas evaņģēliski luteriskā draudze
Tirzas luterāņu baznīca
draudzes macītājs, atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās...šis straujais, savas draudzes dedzīgais sargs un kopējs iemantoja daudz pretinieku, sevišķi no muižniekiem. Tie nepalīdzēja žūpību apkarot, negādāja pietiekoši par strādniekiem un mācītājs tos aizķēra savos sprediķos. Gadījumā, kad muižas strādnieks iekritis verdošā brāgas kubulā, mācītājs, to ziņodams draudzei, teicis bargus vārdus, ka muižnieki suņu dzīvību turot vairāk vērtu un par tiem gādājot labāki kā par saviem strādniekiem. Zināms, sekas neizpalika, jo muižnieki viņu sāka vajāt un visādi apgrūtināt tā, ka beidzot dzīve palika nepanesama un viņš aizgāja no savas mīļās draudzes.No: Jānis Misiņš-Dosts. Tirzas baznīcas un draudzes pagātne. Tirzas baznīca. 1826-1926. Rīga, 1926, 32. lpp.

1853–1862
Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915)
Bērzaines iela 34, Cēsis
Reliģijas skolotājs

Apglabāts

Vācu kapi