Osvalds Kravalis

Dzimis 1942. gada 27. aprīlī Aleksandra un Helēnas Kravaļu ģimenē,

1967: pirmā publikācija "Vīrišķīgais kājāmgājējs" par Māra Čaklā dzejoļu krājumu "Kājāmgājējs un mūžība" – laikrakstā "Padomju Students" 15. jūnijā.
1968: žurnāla "Karogs" 3. numurā publicēta dzejoļu kopa "Mēs gribam ziedēt" ("Lūgums", "Es eju uz tevi...", "Tas nav amats – dzejniekam būt...").
1969: 23.–28. martā ar dzejoļiem piedalās Jauno autoru seminārā. Semināra norise atspoguļota arī presē: "Ne mazāk interesanta bija "Dzejas dzintara" izcīņa pirmajā semināra dienā un semināra noslēgšanas vakarā, kur autori lasīja savus dzejoļus, strīdējās par labākajiem darbiem. Manuprāt, šogad stiprākie bija jaunie dzejnieki Osvalds Kravalis (viņš arī bija "Dzejas dzintara" ieguvējs), Imants Gūtmanis, Ilga Rudene, Miervaldis Kalniņš." (Urtāne, Vilhelmīne. Republikas jaunu literātu seminārā. Stars, 1969, 15. aprīlis.

Par rakstu krājumu "Jābūt" (1984)
"Osvalda Kravala grāmata veidota kā rakstu krājums bez kādas noteiktas kompozīcijas vai tematiskas vienotības un galvenokārt tādējādi centrējas ap pašu autora personību [..]. Jāteic, ka autors centies sevi pārstāvēt diezgan vispusīgi (varbūt te viens no cēloņiem, ka kritiķu grāmatas vispār iznāk samērā reti un ja reiz tev dota tāda iespēja, tad gribas atlasīt tiešām pašu labāko). Sastopam gan spriedumus par bērnu literatūru, kas šodien kļuvuši īpaši aktuāli, gan par asociativitāti kā dzejas stila problēmu sešdesmitos un septiņdesmitos gados, kura minētajā laikā ieņēma stipri nozīmīgu vietu, gan noteiktu laika posmu dzejas tendenču raksturojumus, gan atsevišķu dzejnieku devuma vērtējumu un viņu portretējumu. [..] Kopumā grāmata sniedz kritiķa O. Kravaļa ilgu gadu darba apjaustu un radītu dzejas procesa un tendenču raksturojumu un analīzi, lai autors varētu secināt: "No tagadnes indivīda dzeja izgāja cauri vēsturei un apgūst folkloru, bet pēc šī divdesmitgadīgā paaudzes ceja gaidāms atceļš – cauri vēsturei (toreiz tās nenovērtētajos aspektos un ne kompensācijas, bet perspektīvas nozīmē) uz mūsdienu personību (ar daudz lielāku spēju uzsūkt no dzīves pieredzes atspoguļojumam nepieciešamos faktus). Kamēr daļa virzās dziļup, citi nirst augšup un vēl citi – tikai turas līdzsvarā.""

Kaņepe, Antra. Centrējums. Karogs, 1985, Nr. 12.

Par Osvalda Kravaļa dzeju
"Fakultāti beidzot, O. Kravalis uzrakstījis diplomdarbu par stila jautājumiem. Tas iespaidojis viņu arī paša dzejā īpašu uzmanību pievērst stilam, tā aktualizācijai. Tas manāms arī latgaliski sacerētajos dzejoļos." (Vitolds Valeinis)
Valeinis, Vitolds. Latgaliešu lirikas vēsture. Rīga: Jumava, 1998, 188. lpp.

literāts
literatūrkritiķis

Ontunejs Rīkstāns, Ašvolds Dveiņuvs, Ašvins Voldajs

Daugavpils literātu apvienība
Daugavpils
Organizējis Daugavpils literātu apvienību. 

Ludzas literātu apvienība
Ludza
Organizējis Ludzas literātu apvienību. Ar saviem darbiem piedalījies 1991. gada Ludzas literātu apvienības kopkrājumā "Saule izkapts kātā".

1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Latvijas Padomju rakstnieku savienības biedrs. 

1949–1956
Potorovas septiņgadīgā skola
Potorova

1956–1960
Ludzas lauksaimniecības tehnikums
Ludza

1970–1976
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1972–1974
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Rīga
Strādā par laikraksta "Literatūra un Māksla" līdzstrādnieku.

1975–1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks. 

1988–1990
Daugavpils teātris
Daugavpils
Daugavpils Teātra literārās daļas vaditājs. 

1992
Organizējis žurnālu "Jaunuo Dzeive"  un bijis tā redaktors. 

2008
Komunālie kapi

Dzejas dienu balva
Kritika
1979

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par grāmatu "Jābūt".
Kritika
1985

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"
"Mazais Boņuks": Par ieguldījumu latgaliešu literatūras attīstībā
2008