Studējis medicīnu Latvijas Universitātē.
Viņa ģimene smagi cietat.s. Baigajā gadā (1940–1941).
Otrā pasaules kara laikā, sākoties aktīvai kara darbībai Latvijas teritorijā, 1941: brīvprātīgi pieteicies nacistiskās Vācijas armijā. 1941. gada rudenī nonāca Austrumu frontē. Sākotnēji bijis kareivis, vēlāk – virsleitnants. 1942. gada ziemā, no 16. janvāra līdz 17. maijam, atradās Holmas cietokšņa ielenkumā, kamēr krievu ielenkuma loku salauza nacistiskās Vācijas armija. 1943. gada pavasari, nodibinot Latviešu leģionu, ieskaitīts 19. divīzijā. Piedalījies kaujās Krievijā, Vidzemē un beidzot Kurzemes cietoksnī. Pēdējā cīņu posmā Kurzemē komandēja rotu.
Oskars Perro ir pirmais latvietis Otrā pasaules kara laikā, kurš par varonību Holmas cietokšņa aizstāvības kaujās apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru, bet Kurzemes cīņās arī ar I šķiru. Kara laikā piecas reizes ticis ievainots. Pēdējo reizi ievainots 1945. gada 27. aprīlī un 8. maijā evakuēts no Ventspils uz Vāciju.
Pēc izveseļošanās 1946: atsāka studijas Hamburgas Universitātē, bet vēlāk tās turpināja Johana Volfganga Gētes Universitātē Frankfurtē pie Mainas.
1948: izceļoja uz Kanādu, turpināja studijas Toronto universitātē.
Toronto iesaistījies latviešu sabiedriskā dzīvē. Piedalījies Sv. Andreja draudzes dibināšanā, bijis Latviešu virsnieku apvienības Kanādā un Dzelzkrusta ordeņa kavalieru savienības līdzdibinātājs un ilggadējs priekšnieks.
Bijis Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā padomes loceklis, darbojies Baltijas Tautu Federācijā. Strādājis arī kā notārs.