PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "PISTACEJIS"
"Raibīs jeb Oskars Orlovs dažādos kultūras medijos darbojies jau labu brīdi, taču šķiet, ka tieši ar šo krājumu beidzot ievērots plašāk, un ne velti – šajā grāmatā pulsē svaiga asprātība un sirsnība. Autora uzbūvētā tēlu pasaule it kā pazīstamā vidē atrod jaunus pieturas punktus, kuriem pievērst lasītāja uzmanību – vai tā būtu lauku ainava vai kāda skumja cilvēciska rīcība. Patīkams ir arī humors, kas mijas ar skaudrākām noskaņām, un viss iepriekšminētais ir arī veiksmīgi sakārtots kopā – nesarežģītā un cilvēciski siltā krājumā, ko paspilgtina dumpinieciski pavedieni."
Zēgners, Henriks Eliass. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2018.
"Raibajam Suņam (Oskaram Orlovam) krājumā "Pistacejis" izdevies nostāties un noturēties līdzsvarā starp divi pasaulēm. Tā viena ir dabisks, nesamežģīts un trāpīgs cilvēku un laika vērojums, – mazliet atsvešināti uz soliņa pie stacijas sēžot, pistācijas graužot. Otra, kad pats esi viens no dzīves pasažieriem, liek domāt gan par braukšanas, kustības simbolisko nozīmi, kur pagājušais sastop vēl nenotikušo – "vagona centrā sēž babiņa (..), sēž, tīra sēnes" – un kur subjektīvo pasaules galu raksturo kustības trūkums – "caur tiem vārtiņiem jau sen neviens nestaigā". Krājuma pēdējās rindas mudina nepiemigt, izkāpt pareizajā pieturā, jo būšana vērīgam, nomodā taču nozīmē, ka topam, paši izvēlamies un galu galā – esot nomodā, varam pamodināt kādu blakus iemigušo."
Zebris, Osvalds. Laligaba ekspertu vērtējumi. laligaba.lv, 2018.