Oskars Grosbergs

GROSBERGS Oskars Johans Martins (*1862.1.IV Skultē - †1941.10.III Berlīnē, Vācijā; apbed. Berlīnē)  - literāts, žurnālists, baleta un operas kritiķis. Dz. latv. rentnieka Mārtiņa G. un vācietes Annas Ikneres [Ickner] ģimenē. Māc. ģimn. Rīgā, pēc tam sešus gadus Jelgavā, Kurzemes guberņas ģimnāzijā. Vēlāk stud. tautsaimniecību Vācijā. Pēc atgriešanās Ljā bijis grāmatu tirgotājs Rīgā, pārvaldnieks vairākās Vidzemes muižās un mežkungs. Kopš 1886 epizodiski publicējies presē. 1892 pārcēlies uz Spb, kur sākumā strād. par dzelzceļa ierēdni, bet drīz pilnībā pievērsies žurnālistikai: bijis laikr. St. Petersburger Herold red. darbinieks (1895-99), St. Petersburger Zeitung līdzstrādnieks (no 1892) un 1899-1914 galvenā redaktora vietnieks – laikā, kad par mūz. recenzentiem šai avīzē strādāja Jāzeps Vītols un Emilis Melngailis. Sadarb. ar vairākām vācu ziņu aģentūrām: bijis žurnāla Deutsche Monatsschrift für Russland līdzstrādnieks (1912-15),laikr. Leipziger Neusten Nachrichten  un Neue Freie Presse (Vīnē), kā arī  avīzes Rigasche Rundschau Spb korespondents. 1915 pārcēlies uz Rīgu. Bijis laikr. Рижское Обозрение  redaktors (1915-17), Baltische Zeitung līdzstrādnieks (1918-19). Šajā  laikā deleģēts uz Ljas Tautas Padomi kā Baltijas Vācu Progresīvās partijas pārstāvis. 1919-39 darb. Rigasche Rundschau redakcijā, 1919 dažus mēnešus izdevis un rediģējis arī avīzi Baltische Heimat. Bijis arī Berlīnes Börsenkurier, Frankfurter Zeitung u.c. Vācijas avīžu ārzemju korespondents.Sniedzis daudz informācijas par Lju, tautu un kult. dzīvi vācu presē, bijis Ljas PEN kluba prezidija loceklis.1939 repatriējies. G. žurnālistisko interešu lokā bijuši tautsaimn. jautājumi, nacionālās attiecības, kā arī kult. dzīve, īpaši t-ra māksla un balets. Būdams Rigasche Rundschau pastāvīgais baleta kritiķis, recenzējis pirmo šī žanra paraugu latv. mūzikā - Jāņa Mediņa Mīlas uzvara (RR 1935, 108), turpmāk arī Jāņa Kalniņa baletus Rudens un Roze un lakstīgala (RR 1938, 243). 1912 izdevis apcerējumu par krievu baletu franču valodā. Veidojis libretu Jāņa Vītoliņa baletam Ilga, kas 1937 iestudēts LNO. Līdzās atsauksmēm par baletu vairākos problēmrakstos izvērtējis arī LNO un tās priekšteces Latviešu operas darbību; rakstījis par dziesmu svētkiem. Atsevišķus apcerējumus laikrakstā St. Petersburger Zeitung veltījis Jāzepam Vītolam. Virkni materiālu publicējis arī latv. presē - laikr. Brīvā Zeme u.c.  G. bijis arī vairāku literāru, esejisku un atmiņu darbu autors par Baltijas vēsturi, ikdienu,  žurnālistiku (grām. Die Presse Lettlands, 1927; Lettland. Land und Leute, 1930, u.c.), tulkojis Rūdolfa Blaumaņa, Jēkaba Janševska, Jāņa Jaunsudrabiņa u.c. latv. autoru darbus. Apbalvots ar IV pakāpes TZO (1930 un 1937).
DARBI: Das lettische Ballett. R, 193- ; Jāzeps Vītols no malas skatīts // Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās [sast. Grāvītis O.], R. 1999, 243. lpp.; romāns Meschwalden, R. 1926;  O. Liepiņa latv. tulkojumā Mežvalde, R. 1928; u.c.
LIT.: Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710 – 1960, Köln/ Wien, 1970, 262. lpp.; Virza E,. Zem karoga, R. 1935, 472.lpp.; Zālītis J., Starp trijām kultūrām  //Rīgas Balss, 1992, 253; Latviešu rakstniecība biogrāfijās, R. 2003
D. Jaunslaviete,  A. Klotiņš

Grosbergs (Grossberg) Oskars Johans Martins (1862. 1.IV Skultes pag. - 1941. 10.III Berlīnē, Vācijā) - žurnālists, rakstnieks, tulkotājs.
Dz. muižas nomnieka ģim. Sešus gadus māc. Jelgavas Pētera akadēmijā. 1886 devies uz Vāciju studēt tautsaimniecību. Studiju laikā sācis darboties vācu presē - rakstījis par saimn. dzīvi. Pēc atgriešanās Ljā mēģinājis nodarboties ar grāmattirdzniecību Rīgā, bijis pārvaldnieks vairākās Vidzemes muižās. Pēc tam pārcēlies uz Pēterburgu, bijis dzelzceļa ierēdnis. Līdztekus strād. laikr. "St. Petersburger Herold", sākumā par korektoru, pēc tam par lauksaimn. pielikuma red., ekonomikas un iekšzemju ziņu nod. vadītāju. Atstājis ierēdņa darbu, strād. laikr. "St. Petersburger Zeitung" (1892-1914), kur rakstījis par dažādām tēmām, visvairāk t-ra un baleta kritikas, kļūstot par Eiropā autoritatīvu baleta lietpratēju (1912 izd. G. apcere par kr. baletu fr. val.). Līdztekus bijis Volfa telegrāfa biroja (Berlīnē), laikr. "Leipziger Neuesten Nachrichten" un "Neue Freie Presse" (Vīnē) korespondents, arī laikr. "Rigasche Rundschau" Pēterburgas korespondents (no 1899). "St. Petersburger Zeitung" pārtrauca iznākt kara dēļ, tāpēc no 1915 G. dzīv. Rīgā un strād. laikr. "Rigasche Rundschau". Arī latv. presē public. G. recenzijas par lit., t-ri, glezniecību, baletu.
G. bijis liberālās Baltvācu progresīvās partijas (Deutsch-baltische fortschritliche Partei) pārstāvis Ljas Tautas padomē, 1920-22 - baltvācu partiju komit. darbvedis. G. sniedzis daudz informācijas par Lju, latv. tautu un Ljas kult. dzīvi vācu presē. Bijis Ljas PEN kluba prezidija loc., Ljas žurnālistu apvienības padomes loceklis. 1939 repatriējies uz Vāciju.
G. sar. grām.: Russiche Schattenbilder aus Krieg und Revolution" ("Krievu ēnu rotaļas par karu un revolūciju", Leipcigā 1918), "Guckkasten Baltische Erzāhlungen" ("Skatāmlāde. Baltijas stāsti", 1929), "Lettland. Land und Leute" ("Latvija. Zeme un ļaudis", 1930), "Pension Tampin. Eine lustige Sommergeschichte in Livland" ("Tampinas pansija. Jautri vasaras stāsti Vidzemē", 1934) u.c. Latv. lit. ievērojamākā G. grām. - idillisks atmiņu rom. "Mežvalde" (1928, O.Liepiņa tulk.) par kādas Vidzemes muižas dzīvi 19. gs. 60. gados, par aut. bērnības laiku. Šis rom. ierosinājis E.Virzu sarakstīt "Straumēnus" O.Liepiņa tulk. iznākuši arī G. "Zemgales stāsti" (1938). Sar. grām. par Ljas presi ("Die Presse Lettlands", 1927), libretu baletam "Maija, Turaidas Roze", ko gribēja komponēt E.Melngailis.
Tulk. vācu val. J.Jaunsudrabiņa garo stāstu "Aija" (1922), A.Upīša lugu "Žanna d Arka" (1934) u.c. latv. rakstnieku darbus. G. ir izcils latv. lit. un kultūras propagandētājs ārpus Ljas.
L. Zālītis J. Starp trijām kultūrām. (Oskars Grosbergs) // Rīgas Balss, 1992, 13.XI.
A.Vite

dziedātājs
literāts
literatūrkritiķis
muzikologs
rakstnieks
tulkotājs
žurnālists

1931–1939
Latvijas preses biedrība
Rīga
Biedrībā pārstāvēja vācbaltiešu presi, izdevumu "Rigasche Rundschau".Biedrības goda biedrs

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1937. gada 15. novembra lēmumu.
III šķira
1937