Ontons Zvīdris
23.06.1911 – 22.05.1992
Ontons Zvīdris (1911–1992) – latgaliešu trimdas mākslinieks, gleznotājs, tēlnieks, publicists, dzejnieks un mecenāts. Otrā pasaules kara laikā nosūtīts piespiedu darbos Vācijā. Pēc kara dzīvojis Anglijā un Kanādā. Pabeidzis Vašingtonas Mākslas skolu. Organizējis mākslas darbu izstādes un latgaliešu kultūras pasākumus. Materiāli atbalstījis Latgaļu pētniecības institūtu un aktīvi iesaistījies tā darbībā. Bijis līdzstrādnieks un redaktors laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive". 1991. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēma dāvinājumu no Ontona Zvīdra, kurā bija vairāki viņa rakstu darbi, gleznas, koka skulptūras, kā arī trimdas periodiskie izdevumi un citas liecības par latviešu un latgaliešu kopienas dzīvi trimdā.
Dzimšanas laiks/vieta
23.06.1911
Lielpujati
Vecāku māja atradās Pujatu ezera tuvumā. Mūsdienās Lielpujatu ciems neeksistē.
Miršanas laiks/vieta
22.05.1992
Toronto
Personiska informācija
Divu gadu vecumā zaudējis savu māti, četru gadu vecumā – tēvu. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē, jo viņa brāļi un māsas,
kuri bija dzimuši pirms viņa, gāja bojā agrā bērnībā.
Māksla viņu saistīja kopš agras bērnības.
Pēc vecāku nāves viņš nokļuva kāda radinieka apgādībā, kurš, laikam ejot, izputināja viņa vecāku
saimniecību, kā arī pievērsa maz uzmanības sava apgādājamā audzināšanai un
izglītošanai.
Profesionālā darbība
Strādādams par pastnieku Ķemeros, viņš uzraksta dzejoli "Kōdēļ?" un iesūta to Pasta un telegrāfa departamenta žurnālā, kur tas tiek publicēts.
No 1965. gada regulāri publicēja savus rakstus, dzeju, prozu, dramaturģijas darbus un savu gleznu reprodukcijas laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive".
Savos darbos bieži pievērsās savas bērnības, kā arī Latgales vēstures un dabas ainu attēlojumam, vērsās pret cilvēkiem, kuri nicinoši attiecas pret savu dzimteni, kultūru un valodu.
Dzejoļu krājumi
1972: "Tāvu zeme" (dzejoļi "Storp sīnom", "Napōrprūtit mani", "Upe", "Jyus un es…", "Dzimtines burvis").
1974: "Tu".
1981: "Kod sirds tūp guņkurs".
2001: "Dvēseles ilgas un sōpes".
Dramaturģija
1972: "Zalta zūbyns, kas pats cārt".
1973: "Trejs vōrdūs vysa eseiba".
1974: "Boltais tīsnesis".
1975: "Teika".
1975: "Saruna pi liktiņa upes".
1977: "Sōpeite" (Vladislava Lōča sastādītajā krājumā "Dramas").
Proza
1965: "Divi var vairōk".
1969: "Muna dzymtō puse".
1970: "Breidis nu munas bērneibas".
1970: "Kai muns perpetuomobile izglōbe munu dzeiveibu divi reizes".
1970: "Breinumi, voi symboli kara laikūs".
1971: "Volūdai".
1972: "Septeni kēneņa dāly".
Citātu galerija
"Ontōns Zvīdris ar sovom gleznom, kūkā grebtom skulpturom – vēsturiskim tālim un Dzimtines motivu dzejūlim, kai ari naslāptim ceiņas saucīnim un aicynōjumim gribēja paleidzēt trimdinīkim saglobāt senō latgaļu tautas pyura tālus un idejas sovā, tikai jam īpatnejā stilā un volūdā. Daļa trimdas latgaļu jō eisti nasaprota un nagribēja saprast; tagad jī Dzimtinē runoj leidz par latgaliskō paturēšonu.
Nasaverūt uz tū, ka Zvīdris strōdōja smogā maizes dorbā, uzturēja saimi, byuvēja mōju un skulōja dālu, jys beja eistyn ražeigs mōkslinīks, kū pirōda bogōteigi krōjumi. [..] Ontōns nasēdēja uz sovim dorbim, bet tūs laide tautā, uzdōvynojūt gon Toronto latvišu katōļu draudzei, gon organizacijom."
Spūlāns, Anatoļs. Naatlaideigs ceineitōjs par latgaļu tīseibom. Mōras Zeme, Nr. 23, 18.06.1994."Ontons Zvīdris dzejoja daudzi. Jo dzejas sakūpotas na tikai divos gromotos, bet publicētas arī vairokūs latgaļu preses izdavumūs. O. Zvīdris dzejoja tikai par Latgolu. Jys labi pazyna Latgolas latvīšu gryutūs materiālūs apstokļus. Tam vysam jys pats kai bārns un borinis beja gojis cauri. Topēc jo sirds pīdarēja Latgolai un tos cylvākim, latgaļu volūdai un latgaļu tykumim. Ontons Zvīdris pēc dobas beja kluss, kautreigs un nauzbozeigs. Bet jo kaids aizskore jo svātokū porīceibu, tyuleit pasarodeja cyts Ontons Zvīdris, ar styngru stoju un nalūkamu porlīceibu, kam jys napazyna kompromisus."
Puisāns, Tadeušs. Agrā reita stuņdē… Mōras Zeme, Nr. 26–27. 11.07.1992.
Saiknes
Juris Zvīdris - Dēls
Papildu vārdi
Ontons Zvīdris, Antons Zvīdris
Izglītība
Rogovkas 6-klašu pamatskola
Rogovka
Tukums
Pabeidzis Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.
1945–1946
Diseldorfa
Divus semestrus studējis Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā.
1959–23.04.1962
Sietla
Pabeidz Vašingtonas Mākslas skolu un iegūst diplomu.
Darbavieta
Jaunkalsnava
Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu.
Ķemeri
Strādāja par pastnieku Ķemeru pasta nodaļā.
Valmiera
Strādā par pasta autobusa kasieri.
–1940
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Strādā par pastnieku. Ar laiku tiek paaugstināts par zīmētāju.
1940–1941
Saldus
Strādā par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.
1941–1942
Skrundas pagasts
Strādā kā laukstrādnieks kādā lauksaimniecībā.
Dalība organizācijās
Latgaļu Pētniecības institūts
Bija institūta biedrs un mecenāts.
Andryva Jūrdža fonds
Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieks Kanādā.
1965–1988
Žurnāls "Dzeive" (1948–1988)
Darbojās kā žurnāla līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.
1965–1985
Laikraksts "Latgolas Bolss"
Darbojās kā laikraksta līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.
Dienests
1933–1934
Latvijas armija
Cēsis
Dienēja Latvijas Armijas Atsevišķajā artilērijas divizionā.
Apcietinājums
07.1941
Saldus
Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijā tiek apcietināts, bet drīzumā tiek atlaists.
Deportācija
16.03.1942–1945
Flensburga
Tiek nosūtīts piespiedu darbos uz Vāciju, kur strādā lauku darbus.
Evakuācija
1946
Anglija
Tiek evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju.
Emigrē
20.12.1949
Draidena
Pamet Angliju un ar savu ģimeni dodas uz Kanādu, kur apmetas Draidenā.
Apbalvojumi
Broņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija
Atzinības godalga piešķirta par grāmatu "Tu".
1976