Meklēt

Ontons Rupaiņs

5 bildes
Ontons Rupaiņs
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Antons Rupainis
Ontona Rupaiņa vēstule (pirmā daļa)
Rakstnieka Ontona Rupaiņa (1906–1976) vēstule rakstniekam Jānim Klīdzējam (1914–2000) 1956. gada 23. jūlijā.
Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 782894.
Rupaiņs vēstulē min biogrāfiskus faktus, kurus vēlas, lai Klīdzējs iekļauj 50. jubilejas apsveikuma rakstā. Tas publicēts 1956. gada 12. septembrī laikraksta “Laiks” 73. numurā
Rupaiņs vēstulē runā par tetraloģiju “Māra mostas”, kas pirmoreiz publicēta 1951. gadā Minhenē, izdevniecībā “Latgaļu izdevnīceiba”. Latvijā romāns pirmpublicējumu piedzīvoja 2016. gadā “Latgolys Studentu centrā”.
Vēstulē minēts arī izdevējs, publicists un tulkotājs Jānis Šķirmants (1906–1992)

Teksta atšifrējums:

St. Paulā, 23. VII. 56. [labajā pusē]
Dōrgū Jōņ!
Kam Tu mani mūki ar fotografijom! Varēji prasēt, kod Škirmants prasēja – pagrīstu ūtru placu, vai mugoru, ot i byutu. Vīnu jau aizsyuteju, aizsyutu arī ūtru taidu pat. Pōrs mēnenešu laikā izamainējis naasmu: tikai sērmōki aizauši, dziļōkas grumbas, plešs plykōks un vīpsna ironiskōka.
Čikagas puišus nagribu mūcēt. Seši mēneši klusēju, kad Jyus treis bļuznējat par “lelu jubileju”. Vai na tai? Es zynu, ka Trejs cylvāki nikō navar sareikōt. Pīkrisšonu devu tikai izdevniceibas lobā, ar nūteikumu, ka nablamēs sevi, ni mani. Sovā myužā esmu reikojis symtus sareikojumu un vysi ir bejuši ar gaumi un speidūši, tōpēc navoru pījemt sovam “gūdam” kaut kū taidu, kas pošam napatyktu. Škirmants izteica vēleišonūs sasadorbōt ar organizacijom, bet leidz šam nikas nav zynoms. Saprūtu nu Tu ari roksti par naveiksmem, topēc jau pyrms pōrs nedeļam aizraksteju Raibūņam, lai līk lizeiku molā. Žāl un drusku pakauns, jo daži cylvāki sūlējōs braukt uz “jubileju” un taidas nabyus.
“Lelō jubileja” izateiks tymā, kū preses atašejs Lelais Jōns sarakstēs gazetās – kai R. tagad neikuļoj, kad zōle nakitynoj kōjas. Tikai naroksti por vīntuleigu ceļa gōjēju. Vysi individualisti ir lelī vintuli, jo tikai jīm tryukst bezkauneibas uzamest cytim par borvedi. Jauneibā esmu bejis ari borvedis, pat lels borvedis. Na par veļti partiju veiri jaunu puiku cēle augstos olgas kategorijā, kad veču rinda gaudōja aizmugurē.
Nasakautrēj īraksteit, ka Uļmana laikūs beju padzeits nu siles, tronkāts okupaciju godūs un Amerikā – deporteits! Goram tys ir bejis ļūti svēteigi, tikai sabendēja veseleibu. Mōcōs vērsā nūgurūms. Ja šis nūgurums naatstōs – dīszyn, vai izpiļdeišu tū programmu rakstneiceibā, ku beju sastōdējis jauneibas godūs. Par tū ir īraksteits MM3 pievōrdā.
Mirstūt byutu ļūti žāl, ka natyka parōdēt peterburdznīkus, videjū un Latvijas laiku jaunōtni rupainiskā skatejumā. Tur juktu smīkli ar asorom, cylvāki lipatōtu kai zači.
Bet ir lobi, Jōņ, ka Dīvs styprinōja spākus uzrakstēt kaut par vacū, aizmērstū paaudzi, kos nūdar par pamotu latgaļu rakstnīceibai. Cikom taida dorba nabeja mes vysi jutomēs kai nu debesim nūkrituši, vysmoz maņ beja taida sajyuta.
Rokstus syuti tagad, lai uz 13. sept. ir gazetā. Nikaidu “jubileju” nagaidi. [vertikāli, pasvītrots]
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece; atšifrējis Raivis Pudenko
Ontona Rupaiņa vēstule (otrā daļa)
Rakstnieka Ontona Rupaiņa (1906–1976) vēstule rakstniekam Jānim Klīdzējam (1914–2000) 1956. gada 23. jūlijā.
Vēstule Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 782894.
Rupaiņs vēstulē min biogrāfiskus faktus, kurus vēlas, lai Klīdzējs iekļauj 50. jubilejas apsveikuma rakstā. Tas publicēts 1956. gada 12. septembrī laikraksta “Laiks” 73. numurā
Rupaiņs vēstulē runā par tetraloģiju “Māra mostas”, kas pirmoreiz publicēta 1951. gadā Minhenē, izdevniecībā “Latgaļu izdevnīceiba”. Latvijā romāns pirmpublicējumu piedzīvoja 2016. gadā “Latgolys Studentu centrā”.
Vēstulē minēts arī izdevējs, publicists un tulkotājs Jānis Šķirmants (1906–1992)

Teksta atšifrējums:

Bet tagad mums atsaroda kaut kaida kuļturvēsturiska platforma, uz kuras leliski izaceļ vysi tōļōkī latgalīšu centīni un literarī tāli. Vōrdu sokūt, Latgolas simboliskai ainovai ir dūts dziļums, perspektīva – vaca tradīcija.
Tai pat arī vysai latvīšu kuļturai un literatūrai dūts lels pīgrīzums – paplašinojums uz austrumim un dīnvydim un padzilinōta jāga par latvīšu tautas vesturi un etnografiju.
Šūs divus svareigūs punktus Tu napīmērsr uzsvērt, jo tev ir teologijas essence. Baltīšu rakstnīki nūvylka rūbežu pa Aivīkstej, bet R. tū aizbīdēja divreiz tōļōk uz austumīm. Ja MM byutu iznōkuse 50 godu atpakal, Latvijas rubeža byutu pi Polockas. Bet myusu slaveitī atmūdnīki vēļ nabeja pīteikami atsamūduši paši, un nivins nauzrōdēja gribu tautas liktiņus šteipt beletristiskā losamvīlā. Tū vajadzēja pyrmajam darēt R. – nabagam, tronkōtam školōtōjam un dorbu pabeigt toļā-smogā trimdā, kaunūtīs ar slimeibom un pat bodu. Tou taids laikam ir Dīva lāmums, ka kaut kō palīkūša radeitōjim jōcīš daudz vairōk kai cytim. Ja maņ byutu vasola sīva un vyss ītu tip-top, dīzyn, vai es MM byutu pabeidzis? Dzeivōtu capuri kuldams, kai vysi. Drūši vīn īgyutu māsteri un nūlyktu [nesalasāms] spolvu ryuseišonai, kai daži cyti dora. Redz, tapēc, Jōņ, es nagribēju sīvu īvītot īztōdē, kurā cyts byutu īlicis. Jej man paliedzēja… Kaut sadadzynōja un saplēse daudz manuskriptu, bet taideji paliedzēja. … Saturēja pi saimes, pi pīnōkuma…
Ot, taida, Jōņ, ir tei muna “lelō jubileja” – pyrmō un beidzamō munā myužā. Badōdamies nu saimi badynōdams dorbu sastrōdōju un vēļ aizgāju uz krūdzeni, pīpildēju divos glōzes, saskandynōju un izdzēru. Tagad klausūs sovu veseleibu un punktīreju: kai īzakōrtōt uz dzeivi, ka varātu dorbu patūrpynōt. Smoga problēma. Bārni mozi, sīva dorba naspējeiga… Tūtīs jubileja nūsvineita. Sirds vīglōka.
Tagad Tu vari īrakstēt gazetā, ka R. atsavēre uz 50 myuža gadim un 30 kuļturas dorba godim, kurā ītilpst ari drusku rakstnīceiba (padejī 7 godi.), kad cytim pīnōkumim pīnōce gols. Vari ari īrakstet, ka ir vasals un humora pylns, nu krōj naudu atceļam uz breivū dzimteni, lai tai personeigi aizvastu Mōru.
Ar sveicinu Emilijai un Tev vyslobōkū!
Tovs Ontons.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece; atšifrējis Raivis Pudenko
Aleksis Rubulis
Avots: Laikmets, Nr. 17, 1953.
Lomas: diriģents, rakstnieks, skolotājs

13.09.1906 – 20.04.1976

Ontons Rupaiņs (arī Antons Rupainis, 1906–1976) – rakstnieks, diriģents, skolotājs. 1928. gadā absolvējis Rēzeknes skolotāju institūtu, no 1930. līdz 1934. gadam studējis Latvijas konservatorijā. Strādājis par skolotāju dažādās skolās, darbojies Latgales teātrī. Apceļojot Latgali, vācis mūzikas folkloru, vēl dibinājis jauniešu korus. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Nometnē Noietingā vadījis pamatskolu, organizējis kultūras dzīvi. 20. gadsimta 50. gados kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi ASV, kur strādājis dažādos amatos. Literārie darbi gan latviešu, gan latgaliešu rakstu valodā. Dzejoļu, lugu, romānu un stāstu autors. Vairāki Rupaiņa dzejoļi komponēti.

  • Darba autors (34)
  • Recepcijas persona (17)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    13.09.1906
    Pūriskie
    Dzimis Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta "Pūriskos" (mūsdienās Rēzeknes novada Lendžu pagastā).

    Miršanas laiks/vieta

    20.04.1976
    Lakrosa

    Personiska informācija

    Dzimis trūcīgu zemnieku ģimenē.

    Profesionālā darbība

    1922: pirmā publikācija — raksts "Kai apspīž Latgolas školas" laikrakstā "Latgolas Vōrds" Nr.40.
    1927: pirmais iespiestais dzejolis — "Mokūneits" žurnālā "Zīdūnis" Nr.1.
    Pēc 1928. gada ceļojuma tapušas arī "Pīzeimes nu ceļojuma pa ōrzemem" žurnālā "Zīdūnis" 1928, Nr. 10–11, 1929, Nr.1, 4–5.


    Pagodinājumi
    1928: Izglītības ministrija tajā gadā četriem Latvijas novadu izcilākajiem absolventiem piešķīrusi ceļazīmi uz Ženēvu, kur noticis starptautisks skolotāju kongress un Tautas Savienības organizēti miera idejas propagandas kursi, kur autors devies, izraudzīts no Latgales. Divus mēnešus ilgais ceļojums pa Čehoslovākiju, Austriju, Franciju un Šveici ievērojami paplašinājis jaunā sabiedriskā darbinieka redzesloku.

    Citātu galerija

    “Liela daļa viņa radīto
    darbu iekļaujas tajā literatūras novirzienā, kura sūtība ir apzināti izcelt
    labo, gaišo, vērtīgo un konstruktīvo dzīves pusi un censties ar to veicināt
    pozitīvas tendences sabiedrības attīstībā. Tāda bija O. Rupaiņa jaunrades
    motivācija, dzīvojot dzimtenē līdz 1944. gada rudenim, tāda tā palika arī lielā
    daļā trimdā tapušo darbu, kuru aizsākumi vismaz ieceres ziņā, bet dažkārt arī
    teksta pirmajā variantā nereti radušies jau dzimtenē.
    Rakstīdams abās latviešu
    rakstu valodas formās — latviešu literārajā valodā un latgaliešu rakstu valodā,
    O. Rupainis savos daiļdarbos galveno akcentu licis uz dzimtā novada vēstures,
    apstākļu savdabības, tradīciju atspoguļojumu. Viņš zīmējis Latgales cilvēkus —
    kā vēsturiskas personas, tā rakstnieka fantāzijas radītus personāžus, taču
    tipiskus un raksturīgus, tēlojis viņu likteņus un savstarpējās attiecības.”
    (Ilona Salceviča)


    Salceviča, Ilona. Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā 1904–2004. Rīga:
    Zinātne, 2005, 100. lpp.

    Nodarbes

    diriģents
    rakstnieks
    skolotājs

    Pseidonīms

    O. Vīntūļs, Skolotājs, Stabiņu Kepīts

    Papildu vārdi

    Antons Rupainis, Ontōns Rupaiņs

    Izglītība

    Malnova
    Neilgu laiku mācījies Malnavas lauksaimniecības skolā.

    1918–1923
    Bieržgaļs
    Mācījies Lendžu un Bērzgales pamatskolā. Viens no pirmajiem skolotājiem bijis F. Smeļters, kas ietekmējis ar savu spilgto un vispusigo personību, paplašinājis jaunekļa apvārsni, mācīdams viņu orientēties pasaules literatūrā un dodams lasīt klasiķu darbus no savas bibliotēkas. Skolotājs bijis arī priesteris J. Kazlass, kas viņu pievērsis mūzikai. Vēl būdams Bērzgales pamatskolas audzēknis, 1921. gadā Pūrisku ciemā noorganizējis kori un jaunatnes dramatiskos kursus, iestudējis J. Sprūģa lugu "Dzeives mutulī".

    1928
    Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
    Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
    Beidzis Rēzeknes Skolotāju institūtu.

    1930–1934
    Latvijas Konservatorija
    Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
    Studējis Latvijas konservatorijā. Šajā laikā apbraukājis gandrīz visu Latgali, vākdams mūzikas folkloru, dibinādams jauniešu korus.

    1932
    Rīga
    Apmeklē E. Feldmaņa teātra kursus.

    1932
    Rīga
    Apmeklē M. Čehova teātra kursus.

    Darbavieta

    1928–1934
    Latgales teātris
    Rēzekne
    Strādājis par skolotāju dažādās skolās Latgalē, darbodamies arī Latgales teātrī. 

    1930–1934
    Bieržgaļs
    20. gs. 30. gados organizējis teātra trupu Bērzgalē.

    1931
    Aglona
    Noorganizējis Katoļu jaunatnes vispārējos dziesmu svētkus Aglonā, bijis to virsdiriģents. 

    1934–1940
    Taudejāņu pamatskola
    Taudejāni
    Strādā par skolotāju Taudejāņu sešklasīgajā pamatskolā, turpinot nodarboties ar rakstniecību. Uzrakstījis pirmo grāmatu triloģijai par P. Miglinīku — "Tumšais plīvurs".

    1935
    Aglona
    Noorganizējis Katoļu jaunatnes vispārējos dziesmu svētkus Aglonā, bijis to virsdiriģents.

    1940
    Vidrižu pamatskola
    Vidriži
    Lai izvairītos no apcietināšanas, aizbraucis no Latgales. Strādājis par skolotāju Vidridžu pamatskolā. 

    1942
    Sarkaņi
    Strādā par skolotāju Patkules pamatskolā. 

    1953
    Sentpola
    Pēc ierašanās ASV strādājis ķimikāliju rūpnīcā, kādā noliktavā un par apkopēju Dzelzceļa pārvaldē.

    Emigrē

    1944
    Neietinga
    Devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Bēgļu nometnē Noietingā organizējis un vadījis pamatskolu un nometnes kultūras dzīvi. Bijis diriģents un ērģelnieks.Sadarbojies ar Vladislava Loča izdevniecību, rakstījis un publicējies tās izdevumos.

    Dzīvesvieta

    1950
    Krukstona
    20. gs. 50. gados ar ģimeni pārcēlies ASV. Te dabūjis pajumti un darbu benediktīņu māsu klosterī Krokstonā.

    Ceļojums

    1975
    Rīga
    Par spīti smagajai slimībai apmeklējis Latviju. 

    Muzeji

    11.11.1988
    Antona Rupaiņa muzejs
    Rītupes iela 34, Bērzgale
    Pirmo reizi apmeklētājiem muzejs durvis vēra 1988. gada 11. novembrī.

    Piemiņas vietas

    1991
    Bieržgaļs
    Piemineklis ar tajā iemūrēto pelnu urnu pārvests uz Bērzgales kapiem.

    Apglabāts

    1976
    Rīgas Svētā Miķeļa kapi
    Urna ar pelniem apbedīta Sv. Miķeļa kapos Rīgā, tur uzstādīts tēlnieka A. Velikāna veidots piemineklis.