Par dzejas krājumu "Dzejas" (Grāmatu Draugs, 1929)
"Oļģerts Saldaus ir pavisam jauns autors, kura vārds pat periodiskā presē nav parādījies. Viņa pirmā grāmata, kā liekas, nav plašai publikai domāta, bet tuvākiem draugiem, kuriem veltītas autora pārdomas un vīzijas. Grāmatā daudz grēkots pret formu, pat pašā pirmā dzejolī "Meklēju" (3 lp.), kas citādi būtu pieņemams. Ja Saldaus nopietnāki iedziļināsies lirikas būtībā, viņš var cerēt uz sekmēm."
Eliass, Kārlis. Jaunas lirikas grāmatas. Latvju Grāmata, 01.01.1930.
Par monogrāfiju "Vilhelms Purvītis" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1958)
"Apcerējuma raksturam grāmatas sākumā nav dots nosaukums, bet, iepazīstoties ar saturu, kļūst skaidrs, ka esam ieguvuši pirmo monogrāfiju par lielo glezniecības meistaru. Grāmatas autors nesola daudz. levadā teikts: "Šeit būs tikai mēģināts pievērsties izcilajam māksliniekam vispārējos un lielos vilcienos, lai saglabātu mūsu paaudzes acu priekšā viņa monumentālo figūru un tās nozīmi latviešu glezniecībā." Šī uzdevuma ietvaros tad arī jāmeklē grāmatas vērtības. Tās satura lielākā un nozīmīgākā daļa ir stāstījums par V. Purvīša dzīvi. Tajā O. Saldavs stingrā vēsturiskā secībā un literāri saistošā stilā izseko mākslinieka dzīves gājumam, pārliecinoši parādot, ka tas ir bijis radošu cīņu, meklējumu un darba ceļš, ka Purvīša māksla un sabiedriskā darbība ir veltīta tautai. Nodaļas viengabalainību traucē tikai pārāk lielais, citu citam līdzīgo fotoattēlu skaits (40 lappusēs — 8), kas ar savu prozaiskumu ir arī nelielā pretrunā ar autora valodas dzejiski pacilāto stilu."
Lāce, Rasma. Gaidītais un vajadzīgais. Māksla, 01.01.1959.