Oļģerts Grāvītis

GRĀVĪTIS Oļģerts (*1926.30.VIII Alūksnē) – muzikologs, komponists, pedagogs. Tēvs Ernests G. bijis 7. Siguldas kājn. pulka seržants un dzied. garnizona vīru ans., māte Emma G. (dz. Briediņa) spēl. klavieres, jaunākais brālis diriģ., pianists un ped. Visvaldis G. Bērnībā G. privāti māc. klavierspēli, apmeklējis Alūksnes E. Glika psk., šajā laikā tēlojis zēnu lomas Saviesīgās b-bas amatierteātra izrādēs, dziedājis R. Mazjāņa vadītajā bērnu korī. No 1940 ģim. dzīv. Cēsīs, kur G. līdz 1945 māc. Cēsu Valsts ģimn., stud. Cēsu TK klavierklasē: sākumā pie Dainas Pavasaras, bet no 1944 rudens pie Paula Krieviņa. Šajā laikā bijis pian. Cēsu simf. orķestrī, kā arī pavadītājpian. šī orķ. diriģenta, vijolnieka Kārļa Veilanda solo priekšnesumos, spēlējis Alfrēda Sprinča vadītajā Cēsu policijas pūt. orķestrī. Muzicējis kopā ar Cēsu amatiert-ra dziedošajiem aktieriem, čellistu Igoru Grapu, tenoru Ivaru Krastiņu u. c. 1944-45 ziemā veicis ērģeln. pienākumus Cēsu baznīcā. 1945 G. iestājies LK mūz. vsk. klav. nodaļā, kur māc. pie Igora Kalniņa, bet no 1946 pie Arvīda Žilinska, kurš bijis arī viņa pirmo solodz. vērtētājs. Lijas Krasinskas un Jēkaba Vītoliņa mūz. vēstures stundu iespaidā G. 1947 kļuvis par LK jaunatvērtās mūz. vēstures nodaļas studentu, kuru 1952 abs. ar diplomdarbu Jurjānu Andreja darbs latviešu tautas mūzikas laukā, no kura vēlāk izstrādājis pirmo publicēto grāmatu. Muzikologa izglītību G. pabeidzis SpbK mūz. vēstures aspirantūrā, G. Tigranova klasē (1952-56), studiju gados bijis arī pavadītājpian. un mūz. literatūras pasniedzējs EDMV (1952-55) un JMMV (1950-56). SpbK aspirantūrā G. monogrāsfiski pētījis Jāzepa Vītola daiļradi saistībā ar latv. tdz., arī turpmāk latv. mūz. vēstures jautājumi ir G. zinātn. darbības centrā. Otra svarīgākā viņa darbības tēma ir aktuālā latv. mūz. daiļrade un mūz. dzīve, kam veltīts publicista, kritiķa un organizatora darbs. 1956 G. vēlreiz iestājies LK , šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē, ko abs. 1960. Gadu vēlāk viņš uzsācis pasniedzēja darbu LK (no 1969 – mākslas zin. kandidāts, no 1970 – doc., no 1984 – prof., no 1994 – mākslas doktors, no 2008 emeritētais prof.), ko turpinājis līdz 2012, ar pārtraukumu 1975-81, kad bijis ZA Valodas un lit. inst. vec. zinātn. līdzstrādnieks. LK Mūz vēstures katedras vadītāja amatā (1984-93) un docētāja darbā arī galv. uzmanību pievērsis latv. mūz. izpētes veicināšanai. G. svarīgākie pētījumu virzieni ir latv. nac. mūzikas tapšana un attīstība, dz. svētku vēsture, kā arī koru kustība, kurā kopš 50. gadiem G. pats līdzdarbojies gan kā tās dokumentētājs un analizētājs, gan komponists un kritiķis, gan arī dz. sv. Koru karu u. c. konkursu žūrijas loceklis. Ljas KS biedrs kopš 1952, G. 1956-81 darbojies tās valdē, 1959-62 un 1968-74 bijis atbildīgais sekretārs. 1960-89 darb. Ljas Žurnālistu savienībā, bijis Ljas Teātra b-bas biedrs. 1997-2005 bijis atjaunotās RLB Mūzikas komisijas priekšsēdis, no 1998 – RLB Domes loceklis. Kopš 1948 G. ir ievērots mūz. kritiķis un aprakstnieks, uzkrājis >1000 publikāciju. Viņa rakstības veids publicistisks un žurnālistiski atraktīvs. Tikpat ilgi G. pazīstams kā neskaitāmu oratoriski saistošu koncertlekciju, priekšlasījumu, radio un TV mūz. raidījumu autors. Jaunradē G. plašāko uzmanību piesaistījis 50. un 60. gados, it sevišķi ar Ljā pirmo TV operu "Vanadziņš" un divām heroiski balādiskām operām "Audriņi" un "Sniegputeņos" uz LNO skatuves. Tad radušies arī viņa paliekošākie vok. un instr. kamermūz. darbi. Nepārtraukti G. pievērsies kora dziesmai, tā bijusi noturīga dz. sv. repertuārā. G. mūzikai raksturīga tieša, pa lielākai daļai gaiša emocionalitāte, tā augusi no Jāzepa Vītola skolas tradīcijām, ar pārsvarā vokālas cilmes intonatīvo valodu. G. piešķirts Nop. b. m.d. nosaukums (1969), viņš apbalvots ar Jāņa Ivanova prēmiju (1968) un TZO (1998), no 1999 LKKF mūža stipendiāts. Kopš 2008 JVLMA emeritētais prof., saņēmis Ljas Lielo mūzikas balvu 2007 par mūža ieguldījumu.

DARBI. Grāmatas: Jurjānu Andrejs, R. 1953 (krievu val. R. 1955); Izcilāko latviešu komponistu īsas biogrāfijas, R. 1953 (krievu val., tulk. P. Pečerskis, R. 1955) ; Jāzeps Vītols un latviešu tautas dziesma, R. 1958 (krievu val., tulk. P. Pečerskis, Maskavā 1966); Izcilākie padomju komponisti (līdzaut. A. Verners), R. 1962; Jānis Reinholds: Ainas no mūziķa dzīves, R. 1968; Arvīds Žilinskis, R. 1971; Mūzikas publicistika: Izlase, R. 1976; Izcilākie Tautas kori, R. 1979; Teodors Reiters (līdzaut. V. Gružāne); Dziesmu svētku skaitļi, fakti Latvijā (līdzaut. I .Grauzdiņa), R. 1990; Jāzeps Vītols foto attēlos, R. 1995; Latvju pūtējmūzikas lielais šķelmis: Gunāra Ordelovska piemiņai, R. 1997; No operetes Liepājā līdz Karnegi zālei Ņujorkā, R. 2000. Brošūras: Lūcijas Garūtas klavierkoncerts, R. 1956; Mūzikas uzbūves elementi, R. 1959; Sonāte, R. 1959; Marģera Zariņa “Nabagu opera”, R. 1967; Arvīda Žilinska opera “Zelta Zirgs”, R. 1967; Mūzikas kalendārs 1999 (līdzaut. A. Bomiks), R. 1998; Latviešu mūziķu kalendārs 2002 (līdzaut. A. Bomiks), R. 2001. Raksti: Opera, režisors un aktieris // Teātris un dzīve, I, R. 1956. 90. lpp.; Čellists Ernests Bertovskis // Māksla, 1959, 3, 23. lpp.; Mūzikas propaganda perifērijā // Māksla, 1961, 2, 17. lpp; Drošs pamats tālākai augsmei [opera un balets 42. sezonā] // Teātris un Dzīve, R. 1961, 32.lpp.; T.Kalniņa skaņdarbi // Teodors Kalniņš, R. 1965, 140. lpp.; Latviešu operteātra piecdesmitgade // LM, VII, R. 1969, 21. lpp.; V. Zosta audzēkņu koncertdarbība // Valērijs Zosts, R. 1971, 69. lpp.; Dziesmu svētku simtgade un latviešu mūzikas tradīcija // LM, X, R. 1973, 5. lpp.; Padomju mūzikas kultūra – Emīļa Melngaiļa radošo ideju piepildītāja // LM, XI, R., 1974, 5. lpp.; Cauri dzīvei ar smaidu [par J. Ķepīti] // Karogs, 1978, 1, 184. lpp; Teodors Reiters un mūsu mūzikas kultūra // LM, 17, R., 1985; Materiāli komponistes radošās personības izgaismojumam [par L. Garūtu] // LM, 17. R., 1985, 146. lpp.; Izcilā simfoniķa muzikālais testaments [J.Ivanova piemiņai] // LM, 17, R. 1985, 194. lpp.; Latvijas XXI vispārējie dziesmu svētki // LjuM, 24, 1995, 2700. lpp; A. Šturma iesakņošanās Latvijā // LjuM, 26, 1997, 3071. lpp; Dziedoņa Kārļa Bauera Zemgaļa devums dzimtenei // LjuM, 28, 2000, 3354. lpp.; Latvju mūziķu mūzas // Mūzikas Saule, 2002, 3, 28. lpp.; A. Šturma 90. gadskārtu gaidot // Brīvā Lja, 2002, 15. VI; Mūziķis, kuru arvien vēl gaida [Jānis Cīrulis] // Dziesmusvētki, 2002, 6, 26. lpp.; Baltā, cēlā simtgadniece [L.Garūta] // Dziesmusvētki, 2002, 4 u.c. Krājumu sastādīšana: Jāzeps Vītols, Kora dziesmas, R., 1961; Jēkabs Graubiņš, Latviešu tautas dziesmas jauktam korim, R. 1973; Jāzeps Mediņš, Dziesmas koriem, R. 1977; Bērnu mūzikas antoloģija, 1.- R. 1983, 2. - R. 1986, 3. - R. 1988, 4. – R. 1990; Ādolfs Ābele. Kora dziesmas, R. 1999; Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās (priekšv.aut.), R. 1999.

SKAŅDARBI. Operas u.c. muz t-ra. formas: Vanadziņš, opera (1959, autora librets pēc V. Lāča stāsta); Audriņi, opera balāde (1965, F. Rokpelnis); Sniegputeņos (1967, autora librets pēc A. Grīna un A. Čaka darbu motīviem). Orķestrim: Skaņu glezna Emīla Dārziņa piemiņai, SO (1960); Priedes, vok. simf. ainava (1961). Instr. ansamblim: Attēli, cikls čellam un klav. (1956); Klavieru trio (1961). Klavierēm: Sonāte (1957); 50 latviešu tautas dziesmas klavierēm (1953). Ērģelēm: Trīs prelūdijas (1957); u.c. Korim ar pavad.: Planēta bēg no ēnas, kantāte jk., teicējam un SO (V. Rūja, 1961); Balāde E. Dārziņa piemiņai, mecosopr., vij., ērģ. un sievk., bez teksta (1975). Korim a cappella: Kora simfonija (1971); ~100 kordziesmas. Balsij ar pavad.: Mēness Meitiņa, cikls (Rainis, 1954); Sapņu strazdi, cikls (I. Ziedonis, 1967); Poēma par ormani, baritonam un čellam (1976, A. Čaks); Simfonieta mecosopr. un kamerorķ. (1977, L. Brīdaka); u.c. Autorkrājumi: Dziesmas balsij un klavierēm (R. 1976); Dziesmas bērniem: Šodien mums svētki, (R. 1969), Vasariņu gaidot (R. 1987); u.c.

Diskogr.: LP, O. Grāvītis "Audriņi" [fragm.], D-20223-4, Melodija ; LP, Simfonieta mecosopr. un kamerorķ., C10-10253-4, Melodija ; LP, Sapņu strazdi, CM-02399-400; LP, Sonāte klav. D-029273-4; Trīs prelūdijas ērģelēm D-7880, C10-22635-007, Melodija; u.c.

Lit.: Afanasjeva R., Oļģerts Grāvītis // PLMD, R. 1965, 189. lpp; Kārkliņš L., Simfoniskie darbi latviešu mūzikā, R. 1973, 235.lpp; Oļģerta Grāvīša operas Audriņi un Sniegputeņos // Viduleja L. Latviešu padomju opera 1940-1970, R. 1973, 149.lpp.; Torgāns J., Oļģerts Grāvītis //Skolotāju Avīze, 1974. 9. X; Selga G., Saule vasaras kalnā // Karogs, 1976, 8, 182.lpp.; Zariņš M., Oļģerts Grāvītis // LunM, 1976. 28. VIII; Kļaviņa V., Janevicka A., Latviešu mūzikas literatūra, R. 1980, 235.lpp.; Darkēvics A., Oļģerts Grāvītis // Latvija ’86, R. 1985, 72.lpp.; Briede V., Pāri paaudžu barjerām // LunM, 1986. 29. VIII; Zariņš M., Oļģerts Grāvītis – sešdesmitgadnieks // Karogs, 1986, 8, 190.lpp.; Komponisti un muzikologi (sast. L. Fūrmane), R. 1989, 51.lpp.; Kuprijenko A., Kas gan ir 70 gaišai dvēselei // RB, 1996.21.VIII.

I. Žune, A. Klotiņš