Nikolajs Malta

1890: dzimis 12. februārī Krustpilī kā Pētera un Lilijas (dzim. Taubes) Maltu otrais dēls. Bērnību pavadījis tēva mājās Sāvienas pagasta Grīvniekos. Mājas, kuras līdz mūsu dienām nav saglabājušās, atradās Aiviekstes krastā iepretī Aronas ietekai.
1944: ar ģimeni – dzīvesbiedri Agnesi un dēliem Juri un Ivaru – ar kuģi emigrēja uz Vāciju. Viņi apmetās Vācijas ziemeļos – Štolcenavā.
1944: 21. novembrī sabiedroto uzlidojuma laikā gājis bojā savā dzīvoklī kopā ar sievu Agnesi.
1947: 25. oktobrī Štolcenavas kapsētā atklāts kapa piemineklis.

1922: dibinājis Latvijas Universitātes Botānisko dārzu.
1925: iegūst dabas zinātņu doktora grādu (Dr. rer. nat.).
1927: ievēl par profesoru Latvijas Universitātē.
1929: Latvijas Universitātes 10 gadu jubilejā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
1939: apbalvots ar Britu Impērijas ordeni virsnieka pakāpē.
1927–1940: Societas pro Fauna et Flora Fennica korespondētājloceklis.
1929–1940: Čehoslovākijas Botānikas biedrība, korespondētājloceklis.
1931–1940: Societas pro Fauna et Flora “Vanamo”, korespondētājloceklis.
1934–1940: Tērbatas Universitātes Dabaspētnieku biedrība, korespondētājloceklis.
1934: 15. septembrī "Jaunākajās Ziņās" publicējis rakstu "Angļu valoda un ziemeļu orientācija", pēc viņa raksta angļu valodu nosaka par pirmo svešvalodu Latvijas skolās.
1935–1940: Igaunijas Literatūras biedrības loceklis
1935: referēja 6. Starptautiskajā botāniķu kongresā Amsterdamā.
Aktīvi darbojās Fenno-Baltijas Fitoģeogrāfu savienībā, piedalījās konferencēs Igaunijā (1929), Somijā (1930) un Latvijā (1931), bija šīs savienības prezidents (1930–1931).
Nopietnākais darbs augu sistemātikā un morfoloģijā ir Zygodon ģints
apstrāde pasaules mērogā (1926). Daudz pūļu prasīja herbārija materiāla savākšana. 1926.gadā iznāk monogrāfija par Zygodon ģinti Botāniskā darba pirmajā sējumā.
Darbā ietvertas 77 sugas, dota oriģināla ģints klasifikācija, sugu
morfoloģiskie apraksti un bioloģisko īpatnību raksturojums, izdalītas
varietātes un formas, izanalizēta ģeogrāfiskā izplatība. Aizstāvot šo darbu,
Nikolajs Malta iegūst doktora grādu. Līdzīgu darbu viņš sāk pie Ulota ģints,
taču šis darbs nav pabeigts.
1920–1944: Nikolajs Malta aktīvi darbojas dažādās biedrībās un sabiedriskajās organizācijās: Rīgas Dabaspētnieku biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, Latvijas Bioloģijas biedrībā, Latvijas–britu tuvināšanās biedrībā, Latvijas–Zviedrijas tuvināšanās biedrībā, Britu klubā, Botāniskā dārza draugu biedrībā.
1944: karadarbībai tuvojoties Rīgai, Nikolajs Malta sapakoja un nosūtīja uz Vāciju
vērtīgus herbārija materiālus un grāmatas. Sākumā tie glabājās Vācijā, Baltijas Universitātē, vēlāk tika pārvesti uz
Lielbritāniju un nonāca glabāšanā Kjū Karaliskajā herbārijā. 1992: Maltas herbārijs un bibliotēka tika atdoti Latvijas Universitātei.



Dzeja
1938: Cik ātri steidzas laiks (Ar pseidonīmu Jānis Grīvnieks)

Darbi botānikā
1919: Beiträge zur Moosflora des Gouvernments Pleskau: mit besonderer Berücksichtigung des Kalksteingebietes der Welikajamündung. Riga: Müllersche Buchdruckerei.
1921: Ökologische und floristische Studien über Granitblockmoose in Lettland. Rīga: b. i.
1922: Zur Verbreitung von Zygodon conoideus (Dicks.) Hook. et Tayl. Rīga: Latvijas Universitāte.
1923: Über die vegetative Vermehrung einiger Laubmoose. Rīga: Latvijas Universitāte.
1923–1924: Studien über die Laubmoosgattung Zydodon Hook. et Tay. 4 sēj. Rīga: Latvijas Universitāte.
1926: Die Gattung Zygodon Hook. et Tayl.: eine monographische Studie. Rīga: Armijas spiestuve.
1926: Übersicht der Moosflora des Ostbaltischen Gebietes : (Allgemeine Bemerkungen und Lebermoose) = Austrumbaltijas apgabala sūnu floras apskats. 1. Rīga: b. i. (Kopā ar I. Strautmani.)
1926: Jaunākie pētījumi Latvijas augu ģeogrāfijā. Rīga: b. i.
1933: A survey of the Australasian species of Ulota. Latvijas Universitātes raksti. Acta Horti Botanici/Universitatis Latviensis; 7. Rīga: Latvijas Universitāte.
1940: Botānika. I daļa, Augu morfoloģija un anatomija. (Kopā ar K. Ābeli un A. Melderi.) Rīga: Valters un Rapa.

Par dzejoļu krājumu "Cik ātri steidzas laiks" (1938)
"[..] viņš [Nikolajs Malta] publicējis ar Jāņa Grīvnieka pseidonīmu presē un grāmatiņā “Cik ātri steidzas laiks” dzejoļus – cēlus un smalkus, zinātniski izglītota cilvēka dvēseles dokumentus. Tie varbūt nevar uzrādīt tādas formālas vērtības kā profesionāļu dzejoļi, bet radušies aiz spiedīgas nepieciešamības izteikties par dzīvību, par esību, par nāvi, par paaudžu sakarību utt. Tepat piezīmēsim, ka arī citiem mūsu botāniķiem dzeja ir tuva: Kārlis Ābele rakstījis lugas un dzejas, bet Pauls Galenieks ir liels dzejas cienītājs un labprāt raksta skaistā dzejiskā valodā."

Grīns, Jānis. Profesoram N. Maltam šodien 50 gadu. Jaunākās Ziņas, 1940, 12. febr.

"Cienījot vārdu, Malta rakstījis un iespiedis dzejas un laidis klajā īpatnējā apdarē savas vārsmas krājumā "Cik ātri steidzas laiks", kautrīgi slēpdamies zem Jāņa Grīvnieka vārda. Tā kā dzejas radušās mūža vidū, tām skan cauri viegla rezignācija un dzīves novakares nojautas. Maltas kritiskais prāts nav ļāvis viņam daudz no dzīves vēlēties, tāpēc viņš daudz nav arī vīlies."

K. A. Prof. Nikolajs Malta. Tēvija, 1942, 11. maijs.

Par Nikolaja Maltas personību
"Ar profesoru Maltu personīgi es satikos un iepazinos kādā angļu-latviešu tuvināšanās biedrības sarīkojumā, neatceros vairs, kurā gadā. Šai biedrībā viņš darbojās ļoti aktīvi gan kā priekšnieks, gan kā valdes vai komisiju loceklis. Viņš bija noteikts un pārliecināts angļu draugs, tāpēc dedzīgi propagandēja angļu kultūru, pretēji šauri šovinistiskajai vācu kultūrai, baltvācu tukšības jo sevišķi nīzdams. It īpaši viņu saistīja Elizabetes un Šekspīra laikmets, šekspiroloģija viņam bija pamatīgas nodziļināšanās priekšmets. Kad mēs ar brāli Rūdolfu sākām sagatavot Šekspīra rakstus latviski un kad iznāca šī labi pasāktā izdevuma pirmais sējums “Viljama Šekspīra darbi” (1938), Malta nevarēja vien nopriecāties, cildinot šo vērtīgo pasākumu. [..] Šo grāmatu (Šekspīra Oksfordas izdevumu), viņš kādreiz sacīja Andrejam Johansonam, es biju nolicis pa rokai pēc 1941. gada 14. jūnija. Ja mani būtu izsūtījuši, es ņemtu to līdz trimdā. Viņam nekādi nebija izprotama, ne arī attaisnojama toreiz valdošo Kārļa Ulmaņa aprindu nostāja pret Šekspīra darbu izdošanu, kas pēdīgi panāca to, ka izdevums netika turpināts un nobeigts." (Kārlis Egle)

Citēts pēc: Sārts, Eriks. Ordeņa komandieris Nikolajs Malta. Latvijas Vēstnesis, 2000, 18. maijs.

biologs
literāts

Jānis Grīvnieks

1897–1901
Sāvienas pamatskola
Sāviena

1901–1908
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1908–1914
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Ķīmijas nodaļa.Studiju laikā pievērsies botāniskiem pētījumiem.

1921
Berlīne
Papildinājis zināšanas Berlīnes botāniskajā dārzā (Botanischer Garten und Botanisches Museum Berlin-Dahlem). Berlīnē sāka Zygodon ģints sistemātikas un morfoloģijas izpēti, ko turpināja Rīgā.

1916–1918
Pleskava
Arī Ostrovas apkārtnē.

1916–1918
Baltijas domēņu valde
Rīga
Strādā Kūdras pētīšanas laboratorijā.

1918–1919
Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Skolotājs

1918–1919
Sāvienas pamatskola
Sāviena
Skolotājs

1919–1927
Rīga
Botānikas laboratorijas dibinātājs un direktors.1927. gadā tā pārtop par Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu.

10.1919–1933
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte. Izveidojis Botānikas katedru.

1922–1944
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Rīgas Botāniskais dārzs
Direktors

1924
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Dekāns

1926–1930
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Dekāns

1927–1940
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta direktors

1930–1931
Fenno-Baltijas Fitoģeogrāfu savienības prezidents

1933–1935
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Dekāns

1919
Kā brīvprātīgais piedalījies Neatkarības kara cīņās pulkveža Baloža brigādes sastāvā.

28.11.1944
Štolcenava