"Par nopelniem diplomātiska dienestā Āboltiņš apbalvots ar franču un poļu ordeņiem. Abas okupācijas izbeidz Āboltiņa diplomātisko karjeru, un līdz ar plašo bēgļu straumi ari viņš nokļūst vispirms Vācijā, tad Amerikā. Ņujorkā Āboltiņš jūtas kā mājās, viss viņam te pazīstams, arī valoda nerada nekādas grūtības. (..) kļūst par apdrošināšanas aģentu. Mutual Life of New York sabiedrības uzdevumā viņš ceļo no krasta līdz krastam, apdrošinādams daudzus tūkstošus ģimeņu, visvairāk latviešus. Viņa vārds kļūst latviešos plaši pazīstams arī no rakstu virknes Laikā "Ciemos pie tautiešiem". Āboltiņš izvēršas par vienu no sekmīgākajiem, dažus gadus pat vissekmīgāko dzīvības apdrošināšanas aģentu savā sabiedrībā, saņem vairākas balvas un atzinības rakstus. Aizgājis atpūtā, Āboltiņš atrod sevī jaunu talantu – viņš sāk gleznot un nevar teikt, ka arī te viņam nebūtu panākumu. Viņa gleznas ir savdabīgas, no tām izstaro kaut kāds mistisks iekšējs spēks."
Helmars Rudzītis. Darbīga mūža beigas. Laiks, Nr. 60, 28.07.1982.