Niklāvs Strunke

Tēvs – Jānis Strunke, virsdienesta feldfēbelis, vēlāk virsnieks, māte – Marija Safronova, skolotāja.

1922: apprecējās ar Olgu Āboliņu, bērni: dēli Alis Strunke un Laris Strunke, meita Zanza Strunke.

1914: savus darbus sācis izstādīt 4. latviešu mākslinieku izstādē Rīgā.

2003: "Latvijas pasts" izdevis jaunu pastmarku 40 santīmu vērtībā ar Niklāva Strunkes gleznas kubisma stilā reprodukciju; uz pastmarkas attēlota 1926. gadā tapusī glezna "Cilvēks, kas ieiet istabā".

PAR NIKLĀVA STRUNKES RADOŠO SNIEGUMU

"Viņa māksla nav pagājusi garām nevienam 20. gadu simteņa lielākajam notikumam vai gara strāvojumam, kas viņa laikā skāris latviešu tautu, izrādījies tai liktenīgs vai citādā ziņā iezīmīgs. Niklāvs Strunke bija netikai izteikts latviskā gara interprets, bet ari daudzpusīgs mākslinieks. Ar vienlīdz izciliem panākumiem viņš strādāja kā grāmatu ilustrators, gleznotājs, teātra dekorators, grafiķis, porcelāna un stikla gleznotājs, pat keramiķis.[..] Niklāva Strunkes māksla, bet jo sevišķi viņa figurālās kompozīcijas nepauž tukšu lineārās ritmikas vai krāsu laukumu spēles estētiku vien, bet satur sevī kādu vēstījumu. Katram tēlam, ko mākslinieks "uzsūtīja" uz audekla virsmas, tika dots kāds noteikts uzdevums, kāda misija. Nepārprotamā veidā tas atspoguļojas viņa Svētā Franciska, Don Kichota, Arlekina, strēlnieku, bēgļu un citos tēlos. Viņi visi Niklāva Strunkes gleznās ir kādas lielas idejas, kādas sūtības simboli, aiz kuriem jūt lielā režisora roku. Tās vadīti viņi neizdara nevienu nepareizu kustību. Katrs žests, katrs solis vai rokas kustība ir pārtransponētas skatuviskā tēlojumā. Strunkes poētiski muzikālo līnijas ritmiku, izvijot to cauri decento krāsu toņkārtām, kompozīciju papildinot ar gaismas un tumsas kontrastu simbolikas elementiem, iecerētās, resp. apstrādājamās tēmas akcentēšanai, kādas ir piemēram Gājiens no gaismas tumsā, Skrējiens no tumsas gaismā u.c, mākslinieks noveda savu darbu līdz zināma veida dramatismam, kas ir dvēselisks un bez ārējā skaļuma.[..] Viņa dekorācijas bija ļoti efektīgas: tās apvienoja sevī kubisma krāsai no laukumu un ģeometrizētās formas arhitektoniku. Niklāvs Strunke bija darinājis vairāk nekā 30 teātra dekoratīvos ietērpus Nacionālajam teātrim, Nacionālajai operai un Strādnieku teātrim. [..] Visplašāk Niklāvs Strunke bija pazīstams kā grāmatu ilustrators. Nebūtu pārspīlēti teikts, ka viņš bija netikai kā viens no vispopulārākajiem, bet arī iecienītākajiem un iemīļotākajiem latviešu grāmatu ilustrātoriem."

Soikans, Juris. Savas tautas dzīves un zemes tulks. Latvija, 1966, 29. okt.

1903–1909
Valmiera
Mācījies dažādās skolās, visilgāk Lapiņa proģimnāzijā; viens no Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" prototipiem.

1909–1913
Sanktpēterburga
Mācījies dažādās mākslas skolās: Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā (kompozīciju mācīja Rērichs, grafiku Biļibins), tur vingrinājās kokgriezumā, skulptūrā un keramikā; studēja krievu ikonu glezniecību un miniatūrglezniecības tehniku; Ciogļinska privātajā darbnīcā; M. Bernšteina studijā, kur iepazinās ar agrīno, t.s. analītisko kubismu. Pirmie darbi ilustrācijā un pielietājamā grafikā.

1913–1914
Jūlija Madernieka mākslas studija
Rīga
Te sastapis Romanu Sutu, Ugu Skulmi, Ludolfu Libertu un citus. Radās interese par latviešu tautasdziesmām un pasakām. Pirmo reizi piedalās izstādē ar pašportretu un pasaku ilustrācijām.

1914–1915
Sanktpēterburga
Studēja Pēterpils Mākslas akadēmijā Matē darbnīcā.

1914–1915
Sanktpēterburga
Studēja Zubova Mākslas vēstures institūtā.

1923–1927
Eiropa
Studiju un darba ceļojumi. Vispirms uz Berlīni (kontakti ar turienes māksliniekiem; piedalās izstādēs), pēc tam uz Itāliju. Cieša saskare ar itāliešu futūristiem. Studijas Romā, Florencē. Ceļojumi pa Itālijas mākslas pilsētām. Darbs Kapri. Līdztekus miniatūrglezniecības studijas (gan itāliešu, gan persiešu); rodas vairāki miniatūru - ilustrāciju cikli, tāpat arī gleznu un zīmējumu cikli. Piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.

1915
Trofeju komisija
Ermitāža
Vairoties no aktīvā karadienesta, darbojies Ermitāžā Trofeju komisijā.

1919–1923
Rīga
Darbojas Rīgā kā ilustrators, gan teātra dekorators. Glezniecībā eksperimentē kubisma — konstruktīvisma — pūrisma virzienā.

1915–1919
Brīvprātīgi iestājās 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.

1944–1966
Zviedrija
Periodiski dzīvoja arī Itālijā.

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1933. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1933

Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par Raiņa Rakstu grafisko apdari.
1954