Natālija Giluča

Dzimusi zemnieku Augusta un Monikas ģimenē kā jaunākā no vienpadsmit bērniem. Tēvs miris, kad Natālijai Gilučai bijuši vien seši mēneši.

1938: aizbraukusi uz Rīgu pie brāļa Pētera Giluča un, viņa mudināta, sūtījusi savus literāros darbus redakcijām.
Līdz 1974: strādājusi par skolotāju.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzejoļus un stāstus sākusi rakstīt ģimnāzijas gados.

Pirmā publikācija
1939: stāsts "Vējāna nadīnas" laikrakstā "Latgolas Vords".

Īsprozas krājums
1998: "Starp Ūšu un Dubnu".

Citas publikācijas

Publicējusi stāstus žurnālā "Zīdūnis", laikrakstā "Latgolas Bolss" u. c. latgaliešu periodiskajos izdevumos, kā arī rakstu krājumā "Olūts". Populārākais ir stāsts "Agnese" ("Zīdūnis", 1939, 1, 3).

Pēckara padomju apstākļos nav publicējusies, atsākusi rakstīt un publicēt darbus 20. gadsimta 90. gados – "Katoļu kalendārā", "Tāvu zemes kalendarā", rakstu krājumā "Olūts" (1992, Nr. 8), Preiļu rajona laikrakstā "Novadnieks" u. c.

PAR NATĀLIJU GILUČU

"Skolotājas un rakstnieces Natālijas Gilučas-Vaivodes vārdu pirmo reizi ieraudzīju 1939. gada žurnālā Zīdūnis. Ar to bija parakstīts stāsts Agnese, stāsts ar latgaliešu rakstniecībai raksturīgu sižetu. Te emocionāli un patiesīgi atsegtas jaunas Latgales lauku sievietes izjūtas, savu personisko dzīvi pašaizliedzīgi ziedojot jaunākā brāļa izglītības iespēju labā. Arī citi trīsdesmito gadu beigu – četrdesmito gadu N. Gilučas stāsti periodikā pārsteidza ar personāžu neikdienišķumu un pārliecināja ar to dzīvīgumu. Sāku interesēties, kur palikusi šī tik daudzsološā debitante, jo pēc tam piecdesmit gadu garumā viņas vārds nevienā literārā izdevumā vairs neparādījās ne Latvijā, ne trimdā. Izrādījās, viņa dzīvojusi tepat Latvijā, strādājusi par skolotāju novadu skolās, visilgāk Jēkabpilī un Pļaviņās, uzaudzinājusi divas meitas. Kā rakstniece klusējusi."

Salceviča, Ilona. Natālija Giluča-Vaivode 15.01.1919.–17.07.2000. Literatūra un Māksla, nr. 30, 27.07.2000.

Egle

Vaivode

–1932
Jaunaglonas pamatskola
Jaunaglona

1926–1930
Anspoku pamatskola
Anspoki
Mācījusies Anspoku četrklasīgajā pamatskolā.

1932–1937
Jaunaglonas sieviešu ģimnāzija
Jaunaglona

1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Vēstures studijas. Studijas pārtrauktas, jo fakultāti uz laiku slēdza.

1942–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu un romāņu filoloģijas nodaļas ģermānistikas nozare.Pēc nosaukuma maiņas: Vēstures un filoloģijas fakultātes Vācu valodas un literatūras nodaļa.

1942
Rēzekne
Rēzeknes Pamatskolu skolotāju sagatavošanas kursi.

Jēkabpils 1. vidusskola
Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils
Vācu valodas un vēstures skolotāja.

Pļaviņu vidusskola
Daugavas iela 101, Pļaviņas, Pļaviņu novads
Vācu valodas un vēstures skolotāja.

Odzienas pamatskola
Vietalvas pagasts
Vācu valodas un vēstures skolotāja.

Sausnējas pamatskola
Sidrabiņi
Vācu valodas un vēstures skolotāja.

Valles vidusskola
Valle
Vācu valodas un vēstures skolotāja.

1937–1936
Jaunaglonas sieviešu ģimnāzija
Jaunaglona
Strādājusi skolas kancelejā.

1939–1940
Rīga
Strādājusi Rīgas 6., 26., 33. un 36. pamatskolā par ticības mācības skolotāju.

1939–1940
Ogre
Strādājusi par ticības mācības skolotāju.

1939–1940
Lielvārde
Strādājusi par ticības mācības skolotāju.

1941–1942
Šaurupes pamatskola
Preiļi
Strādājusi par skolotāju Preiļu pagasta Šaurupes skolā.

1943–1944
Aglona
Skolotāja Aglonas Lauksaimniecības vidusskolā.

17.07.2000
Sarkandaugavas Kalna kapi