Mirdza Gaile
16.02.1913 – 28.04.1999
Mirdza Gaile (1913–1999) – literatūrzinātniece, metodiķe un pedagoģe. Bijusi mācībspēks Latvijas Valsts Universitātē, mācījusi latviešu literatūras vēsturi un strādājusi par studentu prakses vadītāju. Strādājusi par Izglītības ministrijas Skolu zinātniskās pētniecības institūta Valodas un literatūras sektora vadītāju. No 1950. līdz 1980. gadam skolojusi un sagatavojusi darbam veselu paaudze latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pētījusi latviešu literatūras metodikas attīstības vēsturi, kā arī pievērsusies daiļdarba satura un formas jautājumiem. Publicējusi apcerējumus par latviešu literatūras klasiķu daiļradi, rakstus par literatūras mācīšanas metodikas jautājumiem. Vairāku mācību grāmatu par latviešu literatūru līdzautore un redaktore.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1913
Rīga
Dzimusi fabrikas "Fenikss” strādnieka Anša Skariņa ģimenē.
Miršanas laiks/vieta
28.04.1999
Rīga
Personiska informācija
1937: laulība ar arhitektu Jāni Gaili.
Profesionālā darbība
Mācību grāmatas
1959: "Latviešu literatūras metodika" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Rakstu darbu metodika" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Literatūra 9. klasei: mācību grāmata vidusskolām" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Ārpusklases darbs latviešu valodā un literatūrā" (Zvaigzne).
1973: "Literatūras mācīšanas metodika" (Zvaigzne).
1973: "Literatūras mācīšanas attīstība" (Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte).
1978: "Ārpusklases darbs literatūrā" (Zvaigzne).
Nozīmīgākie literatūrzinātniskie raksti
1951: "E.Birznieka-Upīša daiļrades ceļš" žurnālā "Karogs", Nr. 4.
1954: "Gaidām spilgtus sieviešu tēlus" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete", Nr. 10.
1954: "Raiņa daiļrades audzinošā nozīme" žurnālā "Padomju Latvijas Skola", Nr. 10.
1958: "Vētras un lirisku sapņu dzejniece" laikrakstā "Skolotāju Avīze".
1961: "Tautas rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis" žurnālā "Padomju Latvijas Skola" Nr. 4.
Citātu galerija
Par Mirdzas Gailes profesionālo darbību
"Pēc iespējas vairāk dot literatūras mācīšanas uzlabošanā – tāda ir Mirdzas Gailes vēlēšanās. Tāpēc arī gandrīz divdesmit gadus viņa piedalījusies piemērotu mācību grāmatu veidošanā. Darbs pēckara gados šai ziņā nebija viegls. Vēl pietiekami nebija izvērtēts un teorētiski pamatots literārais mantojums, vēl nebija izveidota zinātniska literatūras vēsture, bet mācību grāmatas bija nepieciešamas, turklāt tām bija jābūt idejiski politiski augstvērtīgām, interesantām, saturīgām. 1953. gadā Mirdzas Gailes vadībā tapa latviešu literatūras vēstures pirmās daļas makets un 1955. gadā tika izdota mācību grāmata."
Gžibovska, E. Skolotāja pēc sirds aicinājuma. Skolotāju Avīze, Nr. 8, 1973.
Par Mirdzas Gailes pedagoģisko darbību"Latviešu literatūras katedras docentes Mirdzas Gailes mūža apcirkņus pilda zelta graudi. Atskatoties uz viņas nodzīvotajiem gadiem, droši varam sacīt: tie nav aizgājuši veltīgi, katrs no tiem bijis ražena darba gads. Laikam ir tā, ka docente var iet uz kuru republikas skolu iedama, visur viņa atradīs priekšā savas audzēknes — latviešu literatūras skolotājas."
Lai es ietu, kurp iedama. Padomju Students, Nr. 21, 1973.
Dzimtais vārds
Skariņa
Izglītība
1930–1933
Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija
Gaiziņa iela 3, Rīga
1936–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Latvijas Universitātes Baltu filoloģiju Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Studijas beigusi ar maģistra grādu filoloģijā.
1953
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Aizstāvējusi disertāciju filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai "Andreja Upīša vēsturiskās traģēdijas".
Darbavieta
1945
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Mācībspēks Latvijas Valsts Universitātē, mācījusi latviešu literatūras vēsturi un strādājusi par studentu prakses vadītāju.
1953–1953
Latvijas PSR Tautas izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūts
Rīga
Izglītības ministrijas Skolu zinātniskās pētniecības institūta Valodas un literatūras sektora vadītāja.
Apglabāts
05.1999
Raiņa kapi