Meklēt

Mira Krupņikova

2 bildes
Mira Krupņikova
Avots: Даугава, 1983, Nr. 12.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:476511|article:DIVL336
Mira Krupņikova
Avots: Bērsons, Ilgonis. Padomju Latvijas rakstnieki. Rīga, Liesma, 1976, 596. lpp.
Lomas: tulkotāja

03.12.1908 – 24.12.1991

Mira Krupņikova (1908–1991) – žurnāliste un tulkotāja. Studējusi Neapoles Ekonomisko un komerciālo zinību institūtā (1927–1931), 30. gados bijusi cieši saistīta ar nelegālo komunistisko partiju un nelegālajiem vai daļēji legālajiem preses izdevumiem “Nord-Ost” (1931–1932), “Pisatelj na postu” (1935–1937), “Jedinij putj” (1936) u. c., kuros ar pseidonīmu Emma Kappa publicējusi gan savus literāros darbus, gan komunistiskās ideoloģijas piesātinātus rakstus. Otrā pasaules kara laikā atradusies padomju armijas rindās, veicot politiskās darbinieces pienākumus, strādājusi frontes laikrakstos. No 1944. gada darbojusies žurnālistikā, no 1952. gada pievērsusies latviešu literatūras tulkošanai krievu valodā. Tulkoto autoru vidū ir Ernests Birznieks-Upītis, Andrejs Upīts, Aleksandrs Čaks, Roberts Sēlis, Herberts Dorbe, Jezups Laganovskis, Ilze Indrāne, Cecīlija Dinere. Tēlojumu un atmiņu grāmatas “Atmiņu lādīte” (1983) autore.

  • Darba autors (15)
  • Tulkotājs (18)
  • Sastādītājs (1)
  • Komentāra autors (3)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    03.12.1908
    Rīga

    Miršanas laiks/vieta

    24.12.1991
    Rīga

    Personiska informācija

    Dzimusi 1908. gada 3. decembrī kalpotāja ģimenē.

    Profesionālā darbība

    1931: pirmie stāsti iespiesti žurnālā "Nord-Ost".
    30. gados: publicējusi stāstus, tēlojumus nelegālajā presē ar pseidonīmu Emmu Kappa.
    1944–80. gadi: publicējusi laikrakstos un žurnālos tēlojumus, recenzijas par teātra izrādēm un kinofilmām, publicistiskus rakstus un atmiņas.
    No 1952: tulkojusi latviešu literatūru krievu valodā.

    Oriģināldarbi
    1939: Pasaka par mazajām zivtiņām (dzeja bērniem)
    1983: atmiņu grāmata "Шкатулка памяти" (Atmiņu lādīte)

    Tulkojumi krievu valodā
    1952: Birznieks-Upītis, Ernests. Избранное (Izlase, kopā ar citiem)
    1954: Apsīšu Jēkabs. Избранное (Izlase)
    1955: Birznieks-Upītis, Ernests. Внучка Даце. (Mazmeita Dace)
    1955: Upīts, Andrejs. Литературно-критические статьи (Literatūrkritiskie raksti)
    1956: Sēlis, Roberts. Веют ветры (Gaiss viļņo)
    1961: Indrāne, Ilze. Искорки (Dzirksteles)
    1961: Paegle, Leons. В кузнице (Smēdē)
    1962: Dinere, Cecīlija. Речка, моя речка (Upe šalc un šalc)
    1962: Латышские народные предания (Latviešu tautas teikas)
    1965: Dinere, Cecīlija. Я живу на свете (Es dzīvoju pasaulē)
    1966: Сирота и Маменькина дочка (pasaka "Bārenīte un mātesmeita")
    1971: Čaks, Aleksandrs. Игра жизнью (Spēle ar dzīvību, kopā ar Vladimiru Ņevski, Ļubovu Osipovu)
    1975: Čaks, Aleksandrs. Бутыль с муравьиной настойкой (kopā ar Vladimiru Ņevski, Ļubovu Osipovu)
    1975: Dorbe, Herberts. Их ждала жизнь (Viņus gaidīja dzīve)
    1975: Laganovskis, Jezups. В гостях у Исидора (Ciemos pie Isidora)
    1985: Dinere, Cecīlija. Гость из "Шехерезады" (Cilvēks no Šeherezades)

    Citātu galerija



    Par Miru Krupņikovu
    “Miras Krupņikovas personības galvenā īpašība ir pieticība. Pakāpeniski atklājās arī citas iezīmes – smalka literatūras izpratne, vērā ņemama izglītība, inteliģence, labvēlība pret cilvēkiem. [..] Miru Krupņikovu pazīstam kā iejūtīgu latviešu literatūras tulkotāju, ar kuras pūlēm krievu lasītājs var iepazīties ar Aleksandra Čaka, Ernesta Birznieka-Upīša, Leona Paegles stāstiem, Andreja Upīša publicistiku, mūsdienu latviešu literatūras autoriem. Viņa pati arī ir smalka prozaiķe, poētisku, akvareliski caurspīdīgu miniatūru autore, ar dažām no tām lasītājs varējis iepazīties žurnālā “Daugava” (Даугава). Tās tagad apkopotas grāmatā “Atmiņu lādīte”, kas izdevniecībā “Liesma” iznāk 44 gadus pēc viņas pirmās grāmatiņas bērniem “Pasaka par mazajām zivtiņām” (1939).”

    Trofimovs, Rems. Из шкатулки памяти. Даугава, 1983, Nr. 12.

    Nodarbes

    tulkotāja

    Dzimtais vārds

    Kissina

    Pseidonīms

    E. Kappa, Emma Kappa

    Izglītība

    –1926
    J. Landava privātā ebreju ģimnāzija
    Rīga

    1927–1931
    Neapole
    Studējusi Ekonomisko un komerciālo zinību institūtā. Studijas līdzekļu trūkuma dēļ nācās pārtraukt.

    Darbavieta

    1931–1940
    Rīga
    Strādājusi dažādus gadījuma darbus.

    1931–1932
    Žurnāls "Норд-Ост"
    Rīga
    Strādājusi žurnāla redakcijā, ar pseidonīmu "Emma Kappe" publicējusi šeit rakstus.

    1931–1940
    Rīga
    Publicējusies komunistiskās partijas nelegālajos žurnālos "Eдиный путь" ("Vienotais Ceļš), "Писатель на посту" (Rakstnieks Postenī), "За единство" (Par Vienotību).

    09.1939–04.1940
    AristIda Briāna iela 18, Rīga
    Strādājusi nelegālajā tipogrāfijā, ko izveidoja dzīvesbiedrs Grigorijs Krupņikovs.

    1940–1941
    Almanahs "Советская Латвия"
    Rīga
    Publicējusies almanahā.

    1940–1941
    Rīga
    Publicējusies laikrakstā "Пролетарская правда" (Proletāriešu Taisnība) un žurnālā "Русский крокодил" (Krievu Krokodils).

    1944–1953
    Laikraksts "Советская Латвия"
    Rīga
    Žurnāliste un redakcijas darbiniece

    Dalība organizācijās

    1934
    Latvijas Komunistiskā partija
    Rīga
    Biedre

    1940
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Rīga
    Biedre

    Dienests

    1941–1944
    Padomju Armija
    Politdarbiniece; padomju armijas Politiskās pārvaldes darbiniece, cīnījusies Staļingradas un Donas frontē.

    Apglabāts

    Lizuma iela 4, Rīga
    Apbedīta Ebreju kapos.