Mintauts Eglītis

1915: ģimene no Ķirbižiem (Vitrupes) pārcēlās uz Salacgrīvu, dzīvoja Uņģēnos, Pirmā pasaules kara laikā pazuda tēvs un Mintauts Eglītis 9 gadu vecumā sāk ganu gaitas, lai palīdzētu ģimenei. Arī mācoties jau ģimnāzijā, vasarās Mintauts Eglītis strādāja dažādus darbus: krāsoja baznīcu, pludināja kokus,
pieņēma cukurbietes.
1929–1931: pēc ģimnāzijas beigšanas sāka strādā Salacgrīvas pasta nodaļā, pēc tam pasta nodaļās Lizumā, Rīgā, Skrīveros, bijis Olaines, Kandavas un Jaunjelgavas pastmeistars.

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, līdz 1944. gada nogalei atradās Sudetijā.
1945–1949: dzīvoja bēgļu nometnē Oldenburgā, 1949: jūnijā pārcēlās uz izceļošanas nometni Fallingbostelē.
1949: 29. novembrī ar kuģi Skaugum piestāja Ņukāslē, Austrālijā.

Literārā darbība
1928: pirmais dzejolis "Mūzika" publicēts laikrakstā "Latvis" 31. jūlijā.
1940: 3. maijā stāsts "Koncerts" publicēts laikrakstā "Tēvijas Sargs".

Literārie darbi
1943: īsprozas grāmata "Paziņas".
1946: stāstu krājums "Meistara Celma kapella".
1947: stāstu krājums "Paaudžu pils".
1947: stāstu krājums "Pasta stāsti".
1967: īsprozas krājums "Rotaļa".
1990: grāmata "Pasaulē nav prieka".

"Dienasgrāmata 17.IX 1944 – 18.XI 1945" (1992).

1945: latviešu bēgļu nometnē Oldenburgā dibināja apgādu "Tērvete", kā pirmo 1945. gada Ziemassvētkos 150 eksemplāros rotētu izdeva Jāņa Veseļa "Latvju teiksmas" un 1946. gadā rotētu 100 eksemplāros Andreja Eglīša "Dievs, Tava zeme deg!".
Kopā ar Jāni Veseli Oldenburgas nometnē izveidoja literātu mēnešrakstu "Varavīksna" (1945–1946), rūpējās par tā tehnisko vadību, sadabūja rotatoru un papīru un mēnešrakstu drukāja savā apgādā.

No 1962: Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas apgāda redakcijas kolēģijas loceklis.
1955: nodibināja apgādu "Sala" un spiestuvi. Izdevis ap 30 Austrālijas latviešu autoru grāmatu un 32 Mārtiņa Zīverta lugas.

Rakstījis recenzijas par Sidnejas Latviešu teātra iestudējumiem.



Apbalvojumi
1980: PBLA Kultūras fonda Preses nozare par rosīgu darbu presē un grāmatniecībā.

"Smagnējs, kluss un nosvērts dzīvē viņš arī savā mākslā ir tāds. Ar īstu latviešu lauku laužu smagumu nāk katrs vārds un teikums viņa darbos, lai tikpat smagnēju, bet tīru un spēcīgu rādītu savu latviešu dzīvi." Apskats: Latviešu nometnes "Saule" laikraksts, Nr.26 (30.03.1946)



Par stāstu krājumu "Pasta stāsti" (1947)
"Autors liekas trimdā savu mākslu padziļinājis, un Šī otrā grāmata jau uzrāda nenoliedzama prozas rakstnieka talantu »n savā tematikā skar vidi, kas mūsu literatūrā tikpat kā neaiztikta. Tas ir pasts, pasta ļaužu dzīve un īpatais darbs, raksturīgi tipi un pasaule, ko vairums tikai notālēm redzējis, pērkot pasta zīmes vai pieteicot telefona sarunu. [..] īsākie stāstiņi liekas labāk nostrādāti, efektīgāki un spriegāki, tikai pārāk lokāli, ar tendenci iegrimt pasta resora darba sīkumos. Citādi kā kādreizējais Eglīša kollēga pasta resorā varu liecināt – atmosfairu, vidi, kāda tam īpatnēja, autors tvēris ar laimīgu roku. Tāds ir pasts un pasta cilvēki, kam radniecīgu netrūkst nevienās ierēdņu aprindās. Rezumējot jāatzīst: esam kļuvuši bagātāki par vienu īstu prozas rakstnieku, kas jau apguvis izteiksmi, kas kā uzlieta atbilst šīs nozares prasībām. Apgūtas un nostiprinātas arī sava reāliska stila iezīmes, kas turpmākos darbos vēršamas uz lielāku pilnību. No grāmatas dveš svaigums, tā ir nemākslota un godīga stāstnieka debija, kam ir un būs ko teikt. Izšķiršanās var rasties attiecībā uz sižetiem. Pagaidām paliek iespaids, ka īstākais Eglīša aicinājums ir tautas dzīves ainas, ko senāk sauca par bildēm iz tautas raksturu galerijas, mierīgi, plūstoši parādību un vides tēlojumi, novērota materiāla, vielas apstrādāšana un iedzīvināšana mākslas darbā. Vēl jāmācās, jāstudē un jāpūlas izstrādāt problēmas, veidot nozīmīgus sižetus, rast un dot motivāciju, veidot kompozīciju un nesaudzīgi izravēt visu lieko un nesvarīgo."
Raisters, Ēriks. Pasta stāsti. Ceļš, Nr.12 (01.01.1947)

izdevējs
rakstnieks

–1929
Salacgrīvas pilsētas ģimnāzija
Salacgrīva
Tolaik Salacgrīvas pilsētas reālģimnāzija.

Baltijas Universitāte
Pinneberga
Turpinājis studijas

Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
"Es mācījos vijoli. Laukos pametis meistara Celma kapellu, sāku Rīgā pie operas vijolnieka Kārļa Vestena."

Sidneja
Strādāja par kurinātāju spēkstacijā Liverpūles tuvumā.

1929–1931
Salacgrīva
Strādāja pasta nodaļā.

1934–1937
Rīgas Galvenais pasts
Strādājis par kancelejas ierēdni.

1938
Skrīveri
Pasts darbinieks.

1939
Olaine
Pasts darbinieks.

1942
Kandava
Pasta darbinieks.

Latviešu preses biedrība
Austrālija
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

11.1949
Izceļoja Austrālijā, izkāpa Ņukāslā.

1945–1948
Oldenburga, Vācija
Dzīvoja bēgļu nometnē.

1950–1990
Sidneja

PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Par rosīgu darbu presē un grāmatniecībā
1980