Mintauts Eglītis
18.05.1911 – 02.10.1990
Mintauts Eglītis (1911–1990) – rakstnieks. Piecu īsprozas grāmatu autors. Stāstos reālistisks provinces vienkāršo ļaužu, galvenokārt jauniešu ikdienas tēlojums.Piedalījies izdevuma "Trimdas rakstnieku vēstulēs" (1–2, 1982) sagatavošana. Vācijā bēgļu nometnē Oldenburgā dibināja apgādu "Tērvete", kurā izdots arī literārais mēnešraksts "Varavīksna" (1945–1946) un izdotas grāmatas. Sidnejā, kur nonāca pēc izceļošanas no Vācijas, izveidoja grāmatu spiestuvi un apgādu "Sala", kurā izdevis ap trīsdesmit Austrālijas latviešu autorugrāmatu un trīsdesmit divas Mārtiņa Zīverta lugas.
Dzimšanas laiks/vieta
18.05.1911
Ķirbiži
Kādreizējā Vitrupes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
02.10.1990
Sidneja
Personiska informācija
1915: ģimene no Ķirbižiem (Vitrupes) pārcēlās uz Salacgrīvu, dzīvoja Uņģēnos, Pirmā pasaules kara laikā pazuda tēvs un dēls 9 gadu vecumā sāka ganu gaitas, lai palīdzētu ģimenei. Mācoties ģimnāzijā, vasarās strādāja dažādus darbus: krāsoja baznīcu, pludināja kokus, pieņēma cukurbietes.
1929–1931: pēc ģimnāzijas beigšanas sāka strādā Salacgrīvas pasta nodaļā, pēc tam pasta nodaļās Lizumā, Rīgā, Skrīveros, bijis Olaines, Kandavas un Jaunjelgavas pastmeistars, vēlākos gados pasta darbinieka ikdiena atklāta īsprozas darbos.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju, līdz 1944. gada nogalei atradās Sudetijā.
1945–1949: dzīvoja bēgļu nometnē Oldenburgā, 1949: jūnijā pārcēlās uz izceļošanas nometni Fallingbostelē.
1949: 29. novembrī ar kuģi Skaugum piestāja Ņukāslē, Austrālijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1928: pirmais dzejolis "Mūzika" publicēts laikrakstā "Latvis" 31. jūlijā.1940: 3. maijā stāsts "Koncerts" publicēts laikrakstā "Tēvijas Sargs".
Literārie darbi
1943: īsprozas grāmata "Paziņas".
1946: stāstu krājums "Meistara Celma kapella".
1947: stāstu krājums "Paaudžu pils".
1947: stāstu krājums "Pasta stāsti".
1967: īsprozas krājums "Rotaļa".
1990: grāmata "Pasaulē nav prieka".
"Dienasgrāmata 17.IX 1944 – 18.XI 1945" (1992).
1945: latviešu bēgļu nometnē Oldenburgā dibināja apgādu "Tērvete", kā pirmo 1945. gada Ziemassvētkos 150 eksemplāros rotētu izdeva Jāņa Veseļa "Latvju teiksmas" un 1946. gadā rotētu 100 eksemplāros Andreja Eglīša "Dievs, Tava zeme deg!".
Kopā ar Jāni Veseli Oldenburgas nometnē izveidoja literāru mēnešrakstu "Varavīksna" (1945–1946), rūpējās par tā tehnisko vadību; mēnešrakstu drukāja savā apgādā "Tērvete".
No 1962: Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas apgāda redakcijas kolēģijas loceklis.
1955: nodibināja apgādu "Sala" un spiestuvi. Izdevis ap trīsdesmit (30) Austrālijas latviešu autoru grāmatu un trīsdesmit divas (32) Mārtiņa Zīverta lugas.
Rakstījis recenzijas par Sidnejas Latviešu teātra iestudējumiem.
Citātu galerija
PAR MINTAUTU EGLĪTI
"Smagnējs, kluss un nosvērts dzīvē viņš arī savā mākslā ir tāds. Ar īstu latviešu lauku laužu smagumu nāk katrs vārds un teikums viņa darbos, lai tikpat smagnēju, bet tīru un spēcīgu rādītu savu latviešu dzīvi." Apskats: Latviešu nometnes "Saule" laikraksts, Nr.26 (30.03.1946)
PAR STĀSTU KRĀJUMU "PASTA STĀSTI" (1947)
"Autors liekas trimdā savu mākslu padziļinājis, un Šī otrā grāmata jau uzrāda nenoliedzama prozas rakstnieka talantu »n savā tematikā skar vidi, kas mūsu literatūrā tikpat kā neaiztikta. Tas ir pasts, pasta ļaužu dzīve un īpatais darbs, raksturīgi tipi un pasaule, ko vairums tikai notālēm redzējis, pērkot pasta zīmes vai pieteicot telefona sarunu. [..] īsākie stāstiņi liekas labāk nostrādāti, efektīgāki un spriegāki, tikai pārāk lokāli, ar tendenci iegrimt pasta resora darba sīkumos. Citādi kā kādreizējais Eglīša kollēga pasta resorā varu liecināt – atmosfairu, vidi, kāda tam īpatnēja, autors tvēris ar laimīgu roku. Tāds ir pasts un pasta cilvēki, kam radniecīgu netrūkst nevienās ierēdņu aprindās. Rezumējot jāatzīst: esam kļuvuši bagātāki par vienu īstu prozas rakstnieku, kas jau apguvis izteiksmi, kas kā uzlieta atbilst šīs nozares prasībām. Apgūtas un nostiprinātas arī sava reāliska stila iezīmes, kas turpmākos darbos vēršamas uz lielāku pilnību. No grāmatas dveš svaigums, tā ir nemākslota un godīga stāstnieka debija, kam ir un būs ko teikt. Izšķiršanās var rasties attiecībā uz sižetiem. Pagaidām paliek iespaids, ka īstākais Eglīša aicinājums ir tautas dzīves ainas, ko senāk sauca par bildēm iz tautas raksturu galerijas, mierīgi, plūstoši parādību un vides tēlojumi, novērota materiāla, vielas apstrādāšana un iedzīvināšana mākslas darbā. Vēl jāmācās, jāstudē un jāpūlas izstrādāt problēmas, veidot nozīmīgus sižetus, rast un dot motivāciju, veidot kompozīciju un nesaudzīgi izravēt visu lieko un nesvarīgo."Raisters, Ēriks. Pasta stāsti. Ceļš, Nr.12 (01.01.1947)
Nodarbes
Izglītība
–1929
Salacgrīvas pilsētas ģimnāzija
Salacgrīva
Tolaik Salacgrīvas pilsētas reālģimnāzija.
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Turpināja studijas.
Rīgas Tautas konservatorija
Rīga
"Es mācījos vijoli. Laukos pametis meistara Celma kapellu, sāku Rīgā pie operas vijolnieka Kārļa Vestena."
Darbavieta
Sidneja
Strādāja par kurinātāju spēkstacijā Liverpūles tuvumā.
1929–1931
Salacgrīva
Strādāja pasta nodaļā.
1934–1937
Rīgas Galvenais pasts
Strādājis par kancelejas ierēdni.
1938
Skrīveri
Pasts darbinieks.
1939
Olaine
Pasts darbinieks.
1942
Kandava
Pasta darbinieks.
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Austrālija
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopa.
Emigrē
1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
11.1949
Izceļoja Austrālijā, izkāpa Ņukāslā.
Dzīvesvieta
1945–1948
Oldenburga, Vācija
Dzīvoja bēgļu nometnē.
1950–1990
Sidneja
Apbalvojumi
PBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
Par rosīgu darbu presē un grāmatniecībā
1980