Milda Priedulāja

Mācījusies Vecpiebalgas draudzes skolā un Natālijas Draudziņas ģimnāzijā Rīgā.
1917: ar sudraba medaļu beigusi Larinas sieviešu ģimnāziju Maskavā.
1918: beigusi Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzijas Pedagoģisko klasi Cēsīs.
1919–29: strādājusi par skolotāju un mācību pārzini Vecgulbenes draudzes skolā.
Beigusi Zeltmata daiļrunāšanas kursus skolotājiem, mācījusies arī rokdarbu un vācu valodas kursos.
1923: precējusies ar dzelzceļa darbinieku Vladimiru Priedulāju (1892–1942).
1929–41: strādājusi par skolotāju Latvijas pagastskolās. Darbojusies vietējā sabiedriskajā dzīvē, īpaši saistībā ar pašdarbības teātri. Šajā laikā uzrakstījusi vairākas lugas, pasakas, dzejoļus.
1932–37: studējusi teoloģiju Latvijas Universitātē, beidza ar diplomdarbu "Fransuā Moriana Jēzus dzīve" un ieguvusi ticības mācības skolotājas tiesības.
1941. gada 14. jūnijā: kopā ar vīru izsūtīta uz Tomskas apgabalu Sibīrijā. Mazbērnu novietnes vadītāja.
1944–56: strādājusi par kasieri rēķinvedi Kolpaševas palīgsaimniecībā, arī par brigadieri.
1956: atgriezusies Latvijā.
1958–65: strādājusi par aukli un apkopēju bērnu dārzā Rīgā. (Avots: Cēsu Cetrālā bibliotēka)

1928: pirmā publikācija – dzejolis "Šķiroties" laikrakstā "Latvis" (22. septembrī).

1935: A. Freija sastādītajā krājumā "Rīta svētbrīdis" ievietotas Mildas Priedulājas lūgšanas skolām.

Lugas

1928: Mazās sirdis. Ziemsvētku skats.
1928: Ziemassvētku svecīte. Pasaka.
1928: Saules zemes Princis. Pasaka.
1929: Dimanta rasa. Pasaka.
1930: Brīnišķā vakarā. Ziemassvētku spēle.
1931: Veco dzirnavu noslēpums.
1932: Mirdzošā sirds. Pasaka.
1932: Izskanējis zvans.
1933: Ziemas svētku bērni. Spēle.
1933: Pasaka par laimi.
1934: Solījums. Spēle.
1935: Dzimtenes dziesma.
1935: Ķirmgrauzis un viņa bērni. Pasaku spēle.
1937: Jaunā laiva.
1937: Zeme svētīs.
1938: Iepriecinātās sirdis. Ziemas svētku spēle.

"Savos skatuves darbos M. Priedulāja ir dvēseles skaidrības meklētāja, kas dzīves tiešamību grib redzēt atmirdzam jaunā spožumā. Pakļaudamās meklējumiem, formu viņa atstājusi otrā vietā."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 148.



Par lugu "Ķirmgrauzis un viņa bērni" (1935)

"Dialogs rit viegli. Valoda tiecas daiņu un pasaku žanrā, sevišķi labi padevušās meitu dziesmas 1. cēlienā. Personas runā un rīkojas diezgan raksturīgi, gan ļoti atgādinādamas "Maiju un Paiju". Darbības žiglums un asums vidējs. Lai to kāpinātu, derētu ludziņu vietumis īsināt. Mīnusā jāatzīmē daži diezgan novalkāti saldas dzejas vizuļi, kuri vairāk iederas dienasgrāmatā, nekā dzīvā bērnu valodā – "meža smarža dziļā biezoknī", "lūpas, smaidā vērtās", "lai sirds priekā dej", etc. (..) Raini atgādina gudrie Varavīksnīšu vārdi "Tuvs tam tālais, kas mīl sauli. Gaišs tam tumšais, kas pats gaisma". Kopsavilkumā – M. Priedulāja ar "Ķirmjgrauzis" sasniegusi diezgan labu gatavību, kaut ar jūtama vēl sveša ietekme. "Ķirmjgrauzis" ir lietas koks, kuru var izlietāt lielo teātru skatuves bērnu izrādēm."

Audzinātājs, Nr.12 (01.12.1934)

dramaturģe
skolotāja

Milda Albertīne Salums

Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1917
Maskava
Beigusi Larinas (bijušo Rīgas Lerches) sieviešu ģimnāziju.

1918
Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Beigusi Margaritas Neijas sieviešu ģimnāzijas pedagoģisko klasi.

1932–1937
Latvijas Universitāte
Rīga
Teoloģijas fakultāte.Diplomdarbs: "Fransuā Moriana Jēzus dzīve". Ieguvusi ticības mācības skolotājas tiesības.

1919–1927
Vecgulbenes draudzes skola
Gulbene
Gulbenes draudzes 2. pakāpe pamatskolaSkolotāja, vēlāk skolas pārzine

1929–1932
Rīga
Skolotāja Rīgas apriņķī.

1929–1932
Tukums
Skolotāja Tukuma apriņķī.

1944–1956
Sibīrija
Kasiere rēķinvede Kolpaševas palīgsaimniecībā, tur strādāja arī par brigadieri.

1958–1965
Rīga
Aukle un apkopēja bērnudārzā.

14.06.1941–1956
Tomska

Vecpiebalga
Apglabāta Vecpiebalgas Jaunajos kapos.